Rīgas Svētā Miķeļa kapi

Rīgas Svētā Miķeļa kapi
Rīgas Svētā Miķeļa kapi
Vispārēja informācija
Atvēršana	1874
Atrašanās vieta	Rīga
Valsts	Latvija
Īpašnieks	Rīgas pašvaldība
Platība	17,9 ha

Koordinātas: 56°58′56.47″N 24°8′40.78″E / 56.9823528°N 24.1446611°E / 56.9823528; 24.1446611 Rīgas Svētā Miķeļa kapsēta ierīkota 1874. gadā kā Svētā Erceņģeļa Miķeļa kapi, šobrīdējā Gaujas ielā. Kapsētas teritorija ir 17,9 ha, šajos kapos apbedīti, piemēram, metropolīts bīskaps Antonijs Springovičs, tēlnieks Konstantīns Rončevskis (Konstantin Ronczewski, 1875-1935), arhitekts Vladimirs Šervinskis (1894-1975), Antonio Cehīni (Antonino Zecchini), Ādolfs Čaplejēvičs (Adolf Czaplejewicz), arheoloģe Jolanta Daiga, Ilmārs Reinholds Drēziņš, Staņislavs Kambala, Voldemārs Irbe (baskājis Irbīte), gleznotājs Staņislavs Kreics, Ita Kozakēviča, Staņislavs Androvičs, tajos atrodas Teodora Zaļkalna veidotais kapa piemineklis E. un R. Dragoniem (1936); lai arī 19. gadsimtā tie veidoti kā katoļu un poļu kapi, tad tagad pie Miķeļa kapiem laicīgā vara pieskaita arī bijušos Garnizona, Debesbraukšanas un Musulmaņu kapus.^[1] 1925. gadā, kad kapsētas teritorija bija 5 ha platībā, atjaunoja Svētā Erceņģeļa Miķeļa kapu dievnamu jeb kapliču, kā arī veica ceļu un sētas kapitālo remontu, Svētajai Romas katoļu Baznīcai ieguldot pusotru tūkstoti latu.^[2] 1957. gadā naktī uz 14. martu tika uzlauzts apustuliskā nuncija Antonio Cehīni kaps un šķirsts.^[3]

Garnizona kapsēta atklāta nedaudz vēlāk par Apustuļa un Svētā Evaņģēlista Marka kapsētu jeb Markusa kapiem 1880. gados, laika gaitā Garnizona kapsēta saplūdusi kopā ar Miķeļa kapiem.

Musulmaņu kapsēta tika izveidota 1890. gadā. Kapsētā vēl joprojām tiek apglabāti islāmticīgie, ievērojot to reliģiskās tradīcijas, un uz kapakmeņiem krusta vietā ir izkalts islāma reliģiskais simbols - augošs pusmēness, laika gaitā tie ir telpiski saplūduši kopā ar Miķeļa kapiem.

Atsauces

↑ Šķirklis "Miķeļa kapi". Enciklopēdija Rīga. Rīga: Galvenā Enciklopēdiju redakcija, 1988. 475. lappuse
↑ «Svētd., 8. nov., plkst. 3 ec pusd. uz SV. Miķeļa kapiem tika noturēts svinīgs aizlūgums ar procesiju par nomirušiem.», Māras Vēstnesis, Nr. 45, 3. lpp., 1925. gada 11. novembrī.
↑ Pēteris Strods, «Bīskapa Pētera Stroda vēstule 'Londonas avīzei' no Rīgas», Londonas Avīze, , Nr. 733, 1., 4. lpp. 1960. gada 8. jūlijā

Ārējās saites

https://cemety.lv/public/cemeteries/31?locale=en

[1] Šķirklis "Miķeļa kapi". Enciklopēdija Rīga. Rīga: Galvenā Enciklopēdiju redakcija, 1988. 475. lappuse

[2] «Svētd., 8. nov., plkst. 3 ec pusd. uz SV. Miķeļa kapiem tika noturēts svinīgs aizlūgums ar procesiju par nomirušiem.», Māras Vēstnesis, Nr. 45, 3. lpp., 1925. gada 11. novembrī.

[3] Pēteris Strods, «Bīskapa Pētera Stroda vēstule 'Londonas avīzei' no Rīgas», Londonas Avīze, , Nr. 733, 1., 4. lpp. 1960. gada 8. jūlijā

[1]

[2]

[3]