Indulis Strazdiņš
Indulis Strazdiņš (dzimis 1934. gada 31. martā Rīgā, miris 2001. gadā) bija latviešu matemātiķis, augstskolas pasniedzējs un Atmodas laika politiķis. Bijis Augstākās Padomes deputāts.
| Indulis Strazdiņš | |
|---|---|
| Latvijas Augstākās padomes deputāts | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1934. gada 31. marts Rīga, Latvija |
| Miršanas dati |
2001. gads Latvija |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Ita Kozakēviča |
| Profesija | matemātiķis |
| Augstskola | Latvijas Valsts universitāte |
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1934. gada 31. martā. 1950. gadā beidza Rīgas 4. vidusskolu. 1955. gadā beidza Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti.[1] Studēja Maskavas Valsts Universitātes Mehānikas un matemātikas fakultātes aspirantūrā matemātiskās loģikas specialitātē no 1955. gada, 1958. gada rudenī atgriezās Rīgā. 1969. un 1970. gadā Indulis Strazdiņš bija komandējumā Ilinoisas Tehnoloģiskajā institūtā ASV.
1964. gadā salaulājās ar pirmo sievu.[2] Vēlāk apprecējās ar Itu Kozakeviču.
1991. gadā Jēkabpils vēlēšanu apgabalā ievēlēts par Latvijas Augstākās Padomes deputātu,[3] pāragri mirušās dzīvesbiedres I. Kozakevičas vietā.
Miris 2001. gadā.
Darbi labot šo sadaļu
Matemātikas profesora Borisa Plotkina rosināts, I. Strazdiņš uzsāka Būla funkciju un daudzvērtību loģikas jeb Posta funkciju pamatīpašību izpēti. Zinātniskie rezultāti apkopoti viņa matemātikas zinātņu kandidāta disertācijā par daudzvērtīgo pārslēgumfunkciju grupu teorētisko klasifikāciju, kas aizstāvēta 1965. gadā Baltkrievijas Zinātņu akadēmijas Matemātikas institūtā Minskā, kā arī doktora zinātniskā grāda ieguvei domātajā disertācijā par grupu invariances galīgvērtību loģikā, ko aizstāvēja 1989. gadā PSRS Zinātņu akadēmijas Skaitļošanas centrā Maskavā. 1992. gadā par zinātnisko rezultātu apkopojumu par grupu invarianci daudzvērtību loģikā Latvijas Zinātnes padome nostrificēja Strazdiņam habilitēta matemātikas doktora grādu.
Iespējamā sadarbība ar VDK labot šo sadaļu
Vēsturniece Marta Starostina saskaņā ar publiskotās VDK savervēto aģentu kartotēkas aģenta kartīti norāda, ka Arvīda Pelšes Rīgas politehniskā institūta mācībspēks I. Strazdiņš savervēts kā VDK aģents jau 1958. gada 16. decembrī 2. (pretizlūkošanas) daļas 9. nodaļā, pseidonīms "Somov" ar arhīva lietas numuru Nr. 9783.[4][5] Aģenta kartīte pati par sevi vēl nav pierādījums,[6] taču ir cita liecība.
Knuts Skujenieks, kurš 1962.—1969. gados tika ieslodzīts Mordvijas nometnē,[7] uzskata, ka I. Strazdiņš saņēmis komandējumu uz ASV par viņa nodevību. I. Strazdiņa ziņojumi esot lasāmi paša Skujenieka lietā. "...Otram vajadzēja zinātnisko komandējumu uz ārzemēm, un viņš pelnīja sev to. Kad atgriezos no lēģera, viņš mēģināja ar mani sākt sarunas, bet es biju strups, neielaidos. Pieļauju, viņš gribēja sirdi izkratīt. Bet man to nevajadzēja. Dies ar viņiem, stučītājiem! Man palika tikai nicinājums pret to, ka cilvēks var tā pārdoties. Jo viņš bija arī mans draugs."[8][9]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Dambītis, J. Matemātiķa Induļa Strazdiņa darba gaitas.
- ↑ Celš kopīgs abiem ejams. "Plēsums", 1964, 4. oktobris.
- ↑ Augstākās Padomes 1991. gada 12. februāra sēdes stenogramma
- ↑ Starostina, Marta. Sanāk, ka laikā, kad notika balsojums par Neatkarības deklarāciju, Augstākajā padomē bija 21 VDK štata darbinieks un cilvēks no „čekas maisiem”. 2019. gada 4. maijs
- ↑ I. Strazdiņa VDK aģenta kartīte
- ↑ kgb.arhivi.lv: Par vietni
- ↑ Knuta Skujenieka biogrāfija
- ↑ Knuts Skujenieks atklāj čekistu vārdus, kurus noskaidrojis, lasot savu lietu — Jānis Anerauds un Indulis Strazdiņš (Itas Kozakēvičas vīrs).
- ↑ Intervija ar Knutu Skujenieku — pilns teksts