Grobiņas apriņķis (vācu: Kreis Grobin, krievu: Гробинский уезд) bija administratīva vienība Kurzemes guberņas (1819—1918), īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes (1918), līdztekus Latvijas Republikas (1918—1920) sastāvā.

Grobiņas apriņķa karte ar latviskajiem vietvārdiem un draudžu novadu robežām (1859).
Aizputes apriņķa (līdz 1819. gadam Grobiņas pilskunga tiesas) karte ar vāciskajiem un krieviskajiem vietvārdiem (1820).

Kurzemes guberņas sastāvā

labot šo sadaļu

Pēc 1819. gada administratīvās reformas bijušās Kurzemes un Zemgales hercogistes Grobiņas pilskunga tiesu apvienoja ar Piltenes apgabala dienvidu daļu un izveidoja Aizputes virspilskunga tiesu. Apriņķim pievienoja arī Palangas muižas zemes, tādējādi apriņķim bija 6,4 km gara robeža ar Prūsijas Karalisti, vēlāk Vācijas Impēriju. Palangas miestā darbojās Krievijas Impērijas muitas iestādes.

Aizputē atradās Kurzemes guberņas galma tiesai (Oberhofgericht) pakļauta virspilskunga tiesa un evaņģēliski luteriskās baznīcas prāvesta iecirknis. 1864. gadā Aizputes virspilskunga tiesu likvidēja, sadalot to Aizputes un Grobiņas apriņķos.

Administratīvais iedalījums (1841)

labot šo sadaļu

Administratīvais iedalījums (1912)

labot šo sadaļu

1912. gadā Grobiņas apriņķī ietilpa 13 pagasti un 3 pilsētas:[1]

Pagasti


Pilsētas

Pirmā pasaules kara laikā izveidoti: Aizteres pagasts[2] (atdalot no Durbes pagasta), Bunkas pagasts[3] (atdalot no Priekules pagasta), Krotes pagasts (atdalot no Durbes pagasta), Rāvas pagasts (atdalot no Aizputes apriņķa Dunalkas pagasta). Atdalīti kā patstāvīgi Medzes un Vērgales pagasti.[4]

Latvijas Republikas sastāvā

labot šo sadaļu

Pēc Latvijas valsts neatkarības pasludināšanas 1918. gadā no Priekules pagasta atdala Virgas pagastu.[5][6]

1919. gadā, apvienojot 13 Rucavas, Bārtas un Nīcas pagastu ciemus, izveidots Dunikas pagasts.[6]

1920. gada jūnijā Grobiņas apriņķim pievieno Gramzdas, Kalētu un Pormsātes pagastus no Aizputes apriņķa.[7][8]

1920. gada 9. augustā Grobiņas apriņķi Ministru kabineta sēdē pārdēvēja par Liepājas apriņķi.[9]

  1. Adolf Richters. Baltische Verkehrs- und Adressbücher. Band 2. Kurland. Riga 1912
  2. Citur arī kā Lieģu-Aizteres pagasts
  3. Citur arī kā Bunkas-Ordangas pagasts
  4. «Liepājas apriņķis. Dzīve un darbs. 1936.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. septembrī. Skatīts: 2014. gada 16. martā.
  5. Virgas pagasts Arhivēts 2019. gada 2. septembrī, Wayback Machine vietnē. Liepājas apriņķis. Dzīve un darbs. 1936
  6. 6,0 6,1 Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  7. Apriņķu noapaļošana Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Baltijas Vēstnesis — 1920. gada 5. jūnijs
  8. Valdības Vēstnesis — 1920. gada 7. jūnijs
  9. Arājs Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1920. gada 13. augusts

Ārējās saites

labot šo sadaļu