Gaišzilā zīlīte
Gaišzilā zīlīte (Cyanistes cyanus) ir neliels zīlīšu dzimtaa (Paridae) dziedātājputns, kas ligzdo Austrumeiropas austrumos un Āzijā.[1] Izdala 8 pasugas.[2]
| Gaišzilā zīlīte Cyanistes cyanus (Pallas, 1770) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Dzimta | Zīlīšu dzimta (Paridae) |
| Ģints | Zilzīlītes (Cyanistes) |
| Suga | Gaišzilā zīlīte (Cyanistes cyanus) |
| Sinonīmi | |
| Parus cyanus | |
 Gaišzilā zīlīte Vikikrātuvē | |
Nesenā pagātnē gaišzilā zīlīte tika sistematizēta zīlīšu ģintī (Parus), tomēr pēdējo gadu DNS pētījumi zīlīšu dzimtas sistemātikā ir ieviesuši izmaiņas.[3]
Izplatība
labot šo sadaļu_(14180441978)_(cropped).jpg)
Gaišzilā zīlīte izplatīta Baltkrievijā, Ukrainā, Krievijas Eiropas daļas centrālajā daļā, Kazahstānā, Sibīrijas dienvidos, Altajā, Mongolijā, Ķīnas ziemeļautrumos, Mandžūrijā, Krievijas Tālajos Austrumos. Centrālāzijā dienvidos sasniedz Tjanšanu un Pamiru.[1][4]
Mēdz klejot Eiropas rietumu virzienā, sasniedzot Franciju un Vāciju, ziemeļu virzienā Zviedriju.[1] Ziemo ligzdošanas areālā. Līdzenumu populācijām migrācijas nav izteiktas, taču ziemotāju bari veic tuvākus vai tālākus klejojumus, kas reizēm izpaužas kā invāzijas. Kalnu populācijas pārvietojas ziemot lejup uz ielejām.[1][4]
Lielākās populācijas mājo Urālu austrumu nogāzēs un Sibīrijas dienvidrietumos. Pārējā areālā reti sastopama suga.[5]
Latvijā
labot šo sadaļuGaišzilā zīlīte Latvijā ir reta ieceļotāja. Līdz šim bijuši 4 novērojumi (Krāslavā, Drustos, Rīgā un Saulainēs). Bijuši arī 4 Pleskes zīlītes (gaišzilās un zilzīlītes (C. cyanus x C. caeruleus) hibrīda) novērojumi (visi Papē).[4][6]
Izskats
labot šo sadaļuGaišzilā zīlīte ir vidēja vai liela auguma zīlīte ar īsu knābi un izteikti garu asti. Gandrīz tikpat liela kā lielā zīlīte. Ķermeņa garums 13—14 cm, spārnu plētums 20—21 cm, svars 10,6—16 g.[7][8]
Apspalvojums balts ar zilu (Centrālāzijas pasugai C. c. flavipectus dzeltena pakakle). Galva balta, tikai pāri acīm tumši zila svītra, kas pakausī savienojas. Spārni tumši zili, uz tiem balta josla. Aste zila, samērā gara, malas baltas. Mugura tēraudzilgana, vēderpuse balta un vēdera lejasdaļā šaura, tumša svītra. Kājas melnas. Abi dzimumi izskatās līdzīgi, tikai mātītes ir mazāk košas nekā tēviņi. Jaunie putni pelēcīgi.[6][8]
Uzvedība
labot šo sadaļu
Gaišzilā zīlīte mājo ziemieņu mežos ar krūmainu pamežu, lapu koku un jauktu koku ar lapeglēm, eglēm un kadiķiem. Sastopama arī papeļu audzēs, purvainos, applūdušos mežos, upmalu vītolu, ievu, bērzu un tamariksu krūmos, arī pustuksnešu oāzēs. Ligzdošanai izmanto arī kokus gar kultivētiem tīrumiem, dārzus un garu zāļu audzes, piemēram, nātres. Pēc ligzdošanas sastopama arī niedrājos.[1][5][6][9]
Gaišzilā zīlīte kā visas zīlītes ir ļoti aktīva un veikla. Ligzdošanas laikā ļoti klusa, gandrīz nemanāma.[5]
Barība
labot šo sadaļu
Barojas līdzīgi zilzīlītei, galvenokārt ar dažādiem kukaiņiem un to kāpuriem, arī ar zirnekļiem, rudenī un ziemā ar sēklām un ogām. Barību meklē koku un krūmu lapotnē, zālē. Veido barības uzkrājumus ziemai, barību slēpjot koka mizas rievās.[1][5][6]
Ligzdošana
labot šo sadaļuGaišzilās zīlītes veido monogāmus pārus. Ligzdošanas sezona ilgst no aprīļa līdz jūnijam, lai gan pāris veidojas februārī, kad sāk izirt ziemas bari. Riesta laikā tēviņš uzvedas demonstratīvi, cenšoties pievērst mātītes uzmanību gan ar dziedāšanu, gan ar aktīvu šiverēšanu pa koka zariem. Attiecības tiek nostiprinātas ar simbolisku mātītes pabarošanu.[1][5] Ligzdo pārsvarā koku, īpaši vecu vītolu, dobumos, bet izmanto arī spraugas starp akmeņiem un ēku konstrukcijās (visbiežāk 0,5—2 m augstumā no zemes) un putnu būrīšus. Kausveida ligzdu būvē mātīte, izmantojot sausu zāli, sūnas, augu pūkas, ievu mizas stērbelītes un dzīvnieku vilnu.[1][5][6]
Sezonā 1—2 perējumi. Dējumā 7—11 baltas olas ar brūniem raibumiņiem, atsevišķos gadījumos 14—15 olas. Inkubācijas periods ilgst 13—14 dienas, perē tikai mātīte. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido 17—20 dienu vecumā.[1][5][9]
Sistemātika
labot šo sadaļuGaišzilajai zīlītei ir 8 pasugas:[2]
- Cyanistes cyanus cyanus — nominālpasuga, sastopama Baltkrievijā, Krievijas Eiropas daļas rietumos un centrālajā daļā līdz Urālu centrālajai daļai;
- Cyanistes cyanus berezowskii — sastopama Ķīnas centrālās daļas ziemeļos;
- Cyanistes cyanus carruthersi — sastopama no Kirgizstānas līdz Tadžikistānas ziemeļiem;
- Cyanistes cyanus flavipectus — sastopama no Kirgizstānas dienvidiem līdz Afganistānas ziemeļiem;
- Cyanistes cyanus hyperrhiphaeus — sastopama Urālu dienvidrietumos, Sibīrijas dienvidrietumos un Kazahstānas ziemeļos;
- Cyanistes cyanus koktalensis — sastopama Kazahstānas dienvidaustrumu zemienēs;
- Cyanistes cyanus tianschanicus — sastopama Kazahstānas dienvidaustrumu kalnos;
- Cyanistes cyanus yenisseensis — sastopama no Sibīrijas centrālās daļas dienvidiem līdz austrumiem, Mongolijas ziemeļos, Ķīnas ziemeļaustrumos.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 IUCN: Cyanistes cyanus
- ↑ 2,0 2,1 World Bird List: Waxwings and their allies, tits & penduline tits, 2018
- ↑ del Hoyo, J., Elliot, A., & Christie D. (eds). (2007). Handbook of the Birds of the World. Volume 12: Picathartes to Tits and Chickadees. Lynx Edicions. ISBN 978-84-96553-42-2
- ↑ 4,0 4,1 4,2 «Ornitofaunistika: Gaišzilā zīlīte Cyanistes cyanus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 26. februārī. Skatīts: 2018. gada 26. februārī.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 Белая лазоревка, или князёк Cyanistes cyanus
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 Dabas Dati: Zīlīšu dzimta
- ↑ Alive: Azure Tit (Cyanistes cyanus)
- ↑ 8,0 8,1 «Князек — Cyanistes cyanus (Pallas, 1770)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 25. februārī. Skatīts: 2018. gada 28. februārī.
- ↑ 9,0 9,1 «Planet of Birds: Azure Tit (Parus cyanus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 28. janvārī. Skatīts: 2018. gada 28. februārī.