Riests ir rāpuļu, putnu, zīdītāju dzimumuzbudinājuma izpausme, kas saistīta ar pārošanos. Riests raksturīgs galvenokārt tēviņiem, dažkārt arī mātītēm. Riests sākas vairākas dienas, reizēm vairākus mēnešus pirms pārošanās. Riesta laikā izpaužas dažādas morfofizioloģiskas izmaiņas, kā sēklinieku un maksts piebriešana, "kāzu tērpa" veidošanās. Riestu regulē dzimumhormoni.

Svītrainā zālsžubīte (Amytornis striatus) riesta laikā

Riesta laikā tiek izpildīts riesta rituāls, kura laikā partneri sagatavojas pārošanās procesam. Tas palīdz tēviņam un mātītei sameklēt vienam otru, tā nodrošinot veiksmīgu pārošanos. Mātītes izdarītajā partnera izvēlē liela nozīme ir tieši riesta rituālam. Katrai sugai ir izveidojies savs raksturīgais darbības kompleks — riesta rituāls, ko izpilda riesta laikā. Riesta rituālā ietilpst ķermeņa kustību sērija ar īpašu skaņu izdošanu, smaržu sekrētu izdalīšanu vai dziedāšana. Riesta rituāla mērķis ir stimulēt partneri dzimumaktam, kā arī kāpināt savu dzimumaktivitāti. Riesta rituālam seko dzimumakts.

Riests daudziem dzīvniekiem notiek reizi gadā, citiem vairākas reizes gadā, dažiem zīdītājiem, kam ir ilgs grūsnības un mazuļu zīdīšanas periods — reizi divos gados vai retāk, piemēram, vaļiem.[1]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Latvijas Padomju Enciklopēdija, 8. sējums, 1986. gads