Gallu-ibēriešu valodas ir vēsturisks termins, ko izmanto, lai apzīmētu dažādas indoeiropiešu valodu grupas, kas bija sastopamas Rietumeiropā pirms romiešu ekspansijas. Šajā grupā ietilpst gallu valodas, kuras runāja Gallijas iedzīvotāji (teritorija aptvēra lielāko daļu mūsdienu Francijas un Beļģijas, kā arī Šveices un Itālijas ziemeļdaļas), un valodas, kas bija izplatītas Ibērijas pussalā (mūsdienu Spānija un Portugāle).

Gallu valodas pieder ķeltu valodu grupai, un tās bija plaši izplatītas Rietumeiropā. Tās pārstāvēja daudzas senās cilšu kopienas, piemēram, beļģus un senus galli. Šīs valodas izzuda pēc Romas iekarojumiem un latīņu valodas ieviešanas, lai gan dažas to īpatnības saglabājās mūsdienu ķeltu valodās, piemēram, bretoņu valodā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu