Antiļu salas (angļu: Antilles, spāņu: Antillas, franču: Antilles, nīderlandiešu: Antillen) ir ap 4000 kilometru gara salu virkne Ziemeļamerikā, kas no ziemeļiem un austrumiem ieskauj Karību jūru, atdalot to no Atlantijas okeāna un Meksikas līča. Iedalās Lielajās Antiļu salās un Mazajās Antiļu salās.[1] Dažkārt pie Antiļu salām pieskaita Bahamu Salas.

Antiļu salas
Antiļu salas
1843. gada Antiļu salu karte
Ģeogrāfija
Antiļu salas
Izvietojums Karību jūra, Atlantijas okeāns
Platība 228 662 km²
Garums 4000 km
Augstākais kalns Dvarte
3098 m
Administrācija
Valstis
Teritorijas
Lielākā pilsēta Havana
Demogrāfija
Iedzīvotāji 42 000 000
Blīvums 183,7/km²
Antiļu salas Vikikrātuvē

Ģeogrāfiski Antiļu salas tiek uzskatītas par Ziemeļamerikas reģionu. Kulturālā un lingvistiskā ziņā arhipelāga lielākās valstis — Kuba, Dominikāna un Puertoriko, kā arī daļa no Mazajām Antiļu salām, pieder pie Latīņamerikas. Ģeoloģiskā ziņā Lielās Antiļu salas veidojas no kontinentāliem iežiem, bet Mazās Antiļu salas lielākoties ir relatīvi jaunas vulkāniskas vai koraļļu salas.

Antiļu salas 1492. gadā atklāja Kristofors Kolumbs. Nosaukums cēlies no leģendārās Antilijas salas, kas viduslaikos tika zīmēta kartēs starp Kanāriju salām un Indiju. Pēc Kolumba ekspedīcijas jaunatklātās zemes dēvēja par Rietumindiju, bet vēlāk, kad atklājās, ka zeme veidojas no daudzām salām, tās sāka saukt par Antiļām, bet to ieskauto Karību jūru nereti dēvē par Antiļu jūru.

Valstis un teritorijas

labot šo sadaļu

Lielās Antiļu salas

labot šo sadaļu

Mazās Antiļu salas

labot šo sadaļu
  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 50. lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu