Atvērt galveno izvēlni

F1 čempionu saraksts

Pirmās formulas pasaules čempionu uzskaitījums
(Pāradresēts no Formula 1 pasaules čempionu saraksts)
Pašreizējā sezona
Saistītie raksti
Saraksti
Rekordi
Organizācijas

Pirmās formulas pasaules čempiona titulu (angļu: Formula One World Drivers' Championship, saīsinājumā WDC) ikgadu pasniedz Starptautiskā Automobiļu federācija (FIA) tam pilotam, kurš sezonas laikā ir bijis vissekmīgākais Formula 1 pilots, balstoties uz izstrādāto punktu skaitīšanas sistēmu, ko savukārt nosaka katra braucēja individuālais sniegums sezonas atsevišķajās Grand Prix sacīkstēs.[P 1]

Pasaules čempiona tituls braucējiem pirmo reizi tika piešķirts Pirmās formulas debijas sezonā — 1950. gadā — kuru toreiz ieguva pirmais F1 čempions itālietis Nino Farina.[1][2] Pirmais braucējs, kurš izcīnīja vairāk kā vienu pasaules čempiona titulu bija cits itālietis Alberto Askari — attiecīgi 1952. un 1953. gadā.[1][3] Savukārt pašreizējais Formula 1 pasaules čempions ir vācu pilots Niko Rosbergs, kuram savu pirmo pasaules čempiona titulu izdevās izcīnīt 2016. gadā.[4]

Kopumā, kopš tika aizvadīta pirmā F1 sezona, par Pirmās formulas pasaules čempioniem ir kļuvuši 33 dažādi braucēji, no kuriem vistitulētākais ar septiņiem izcīnītajiem čempiona tituliem ir vācu pilots Mihaels Šūmahers.[1] Viņam šobrīd arī pieder rekords par visvairāk pēc kārtas izcīnītajiem tituliem: pieci tituli pēc kārtas (izcīnīti laika posmā starp 2000. un 2004. gadu).[1] Otrajā vietā ar pieciem izcīnītajiem tituliem seko argentīnietis Huans Manuels Fanhio.[1][5] Savukārt trešo vietu ar četriem tituliem dala francūzis Alēns Prosts un vācietis Sebastians Fetels, kurš patlaban F1 vēsturē ir ne tikai jaunākais pasaules čempions, bet arī jaunākais divkārtējais, trīskārtējais un četrkārtējais pasaules čempions.[1][6][7][8]

Valstu ziņā visvairāk čempionu pieder Lielbritānijai, no kuras laika gaitā veseli desmit piloti ir paspējuši kļūt par pasaules čempioniem, kamēr Brazīlijai un Somijai katrai ir par trim pasaules čempioniem.[1] Komandu konkurencē visvairāk čempionu titulu ir Ferrari komandai, kuras sastāvā braucēji par pasaules čempioniem ir kļuvuši 15 reizes.[1] No kopējiem 33 Pirmās formulas čempioniem 20 vēl joprojām ir dzīvi, pēdējais no F1 čempioniem, kas aizgāja aizsaulē, bija britu Pirmās formulas pasaules čempions, sers Džons Sertīss (1934–2017).[9]

Satura rādītājs

SarakstsLabot

Pēc sezonasLabot

Sezona Pilots Komanda Riepas Pole-position Uzvaras Pjedestāli Ātrākie apļi Punkti Titulu ieguvis Pārsvars (punkti)
1950   Nino Farina[1]   Alfa Romeo P 2 3 3 3 30 7. sacīkste no 7 3
1951   Huans Manuels Fanhio[1]   Alfa Romeo P 4 3 5 5 31 8. sacīkste no 8 6
1952   Alberto Askari[1]   Ferrari F


P

5 6 6 6 36 6. sacīkste no 8 12
1953   Alberto Askari[1]   Ferrari P 6 5 5 4 34.5 8. sacīkste no 9 6.5
1954   Huans Manuels Fanhio[1]   Maserati[P 2]
  Mercedes[P 2]
P


C

5 6 7 3 42 7. sacīkste no 9 16.9
1955   Huans Manuels Fanhio[1]   Mercedes C 3 4 5 3 40 6. sacīkste no 7 16.5
1956   Huans Manuels Fanhio[1]   Ferrari E 6 3 5 4 30 8. sacīkste no 8 3
1957   Huans Manuels Fanhio[1]   Maserati P 4 4 6 2 40 6. sacīkste no 8 15
1958   Maiks Hotorns[1]   Ferrari E 4 1 7 5 42 11. sacīkste no 11 1
1959   Džeks Brebems[1]   Cooper* D 1 2 5 1 31 9. sacīkste no 9 4
1960   Džeks Brebems[1]   Cooper* D 3 5 5 3 43 8. sacīkste no 10 9
1961   Fils Hils[1]   Ferrari* D 5 2 6 2 34 7. sacīkste no 8 1
1962   Greiems Hils[1]   BRM* D 1 4 6 3 42 9. sacīkste no 9 12
1963   Džims Klārks[1]   Lotus* D 7 7 9 6 54 7. sacīkste no 10 21
1964   Džons Sertīss[1]   Ferrari* D 2 2 6 2 40 10. sacīkste no 10 1
1965   Džims Klārks[1]   Lotus* D 6 6 6 6 54 7. sacīkste no 10 14
1966   Džeks Brebems[1]   Brabham* G 3 4 5 1 42 7. sacīkste no 9 14
1967   Denijs Halms[1]   Brabham* G 0 2 8 2 51 11. sacīkste no 11 5
1968   Greiems Hils[1]   Lotus* F 2 3 6 0 48 12. sacīkste no 12 12
1969   Džekijs Stjuarts[1]   Matra* D 2 6 7 5 63 8. sacīkste no 11 26
1970   Johens Rints[1]   Lotus* F 3 5 5 1 45 12. sacīkste no 13[P 3] 5
1971   Džekijs Stjuarts[1]   Tyrrell* G 6 6 7 3 62 8. sacīkste no 11 29
1972   Emersons Fitipaldi[1]   Lotus* F 3 5 8 0 61 10. sacīkste no 12 16
1973   Džekijs Stjuarts[1]   Tyrrell G 3 5 8 1 71 13. sacīkste no 15 16
1974   Emersons Fitipaldi[1]   McLaren* G 2 3 7 0 55 15. sacīkste no 15 3
1975   Nikijs Lauda[1]   Ferrari* G 9 5 8 2 64.5 13. sacīkste no 14 19.5
1976   Džeimss Hants[1]   McLaren G 8 6 8 2 69 16. sacīkste no 16 1
1977   Nikijs Lauda[1]   Ferrari* G 2 3 10 3 72 15. sacīkste no 17 17
1978   Mario Andreti[1]   Lotus* G 8 6 7 3 64 14. sacīkste no 16 13
1979   Džodijs Šekters[1]   Ferrari* G 1 3 6 0 51 13. sacīkste no 15 4
1980   Alans Džonss[1]   Williams* G 3 5 10 5 67 13. sacīkste no 14 13
1981   Nelsons Pikē[1]   Brabham M 4 3 7 1 50 15. sacīkste no 15 1
1982   Keke Rosbergs[1]   Williams G 1 1 6 0 44 16. sacīkste no 16 5
1983   Nelsons Pikē[1]   Brabham M 1 3 8 4 59 15. sacīkste no 15 2
1984   Nikijs Lauda[1]   McLaren* M 0 5 9 5 72 16. sacīkste no 16 0.5
1985   Alēns Prosts[1]   McLaren* G 2 5 11 5 73 14. sacīkste no 16 20
1986   Alēns Prosts[1]   McLaren G 1 4 11 2 72 16. sacīkste no 16 2
1987   Nelsons Pikē[1]   Williams* G 4 3 11 4 73 15. sacīkste no 16 12
1988   Airtons Senna[1]   McLaren* G 13 8 11 3 90 15. sacīkste no 16 3
1989   Alēns Prosts[1]   McLaren* G 2 4 11 5 76 15. sacīkste no 16 16
1990   Airtons Senna[1]   McLaren* G 10 6 11 2 78 15. sacīkste no 16 7
1991   Airtons Senna[1]   McLaren* G 8 7 12 2 96 15. sacīkste no 16 24
1992   Naidžels Mensels[1]   Williams* G 14 9 12 8 108 11. sacīkste no 16 52
1993   Alēns Prosts[1]   Williams* G 13 7 12 6 99 14. sacīkste no 16 26
1994   Mihaels Šūmahers[1]   Benetton G 6 8 10 8 92 16. sacīkste no 16 1
1995   Mihaels Šūmahers[1]   Benetton* G 4 9 11 8 102 15. sacīkste no 17 33
1996   Deimons Hils[1]   Williams* G 9 8 10 5 97 16. sacīkste no 16 19
1997   Žaks Vilnēvs[1]   Williams* G 10 7 8 3 81 17. sacīkste no 17 39 (3)[P 4]
1998   Mika Hekinens[1]   McLaren* B 9 8 11 6 100 16. sacīkste no 16 14
1999   Mika Hekinens[1]   McLaren B 11 5 10 6 76 16. sacīkste no 16 2
2000   Mihaels Šūmahers[1]   Ferrari* B 9 9 12 2 108 16. sacīkste no 16 19
2001   Mihaels Šūmahers[1]   Ferrari* B 11 9 14 3 123 13. sacīkste no 17 58
2002   Mihaels Šūmahers[1]   Ferrari* B 7 11 17 7 144 11. sacīkste no 17 67
2003   Mihaels Šūmahers[1]   Ferrari* B 5 6 8 5 93 16. sacīkste no 16 2
2004   Mihaels Šūmahers[1]   Ferrari* B 8 13 15 10 148 14. sacīkste no 18 34
2005   Fernando Alonso[1]   Renault* M 6 7 15 2 133 17. sacīkste no 19 21
2006   Fernando Alonso[1]   Renault* M 6 7 14 5 134 18. sacīkste no 18 13
2007   Kimi Reikenens[1]   Ferrari* B 3 6 12 6 110 17. sacīkste no 17 1
2008   Luiss Hamiltons[1]   McLaren B 7 5 10 1 98 18. sacīkste no 18 1
2009   Džensons Batons[1]   Brawn* B 4 6 9 2 95 16. sacīkste no 17 11
2010   Sebastians Fetels[1]   Red Bull* B 10 5 10 3 256 19. sacīkste no 19 4
2011   Sebastians Fetels[1]   Red Bull* P 15 11 17 3 392 15. sacīkste no 19 122
2012   Sebastians Fetels[1]   Red Bull* P 6 5 10 3 281 20. sacīkste no 20 3
2013   Sebastians Fetels[1]   Red Bull* P 9 13 16 7 397 16. sacīkste no 19 155
2014   Luiss Hamiltons[1]   Mercedes* P 7 11 17 7 384 19. sacīkste no 19 67
2015   Luiss Hamiltons[1]   Mercedes* P 11 10 17 8 381 16. sacīkste no 19 59
2016   Niko Rosbergs[1]   Mercedes* P 8 9 16 6 385 21. sacīkste no 21 5

* Ar zvaigznīti atzīmētas komandas, kuras tajā pašā sezonā izcīnījušas konstruktoru kausu.

Pēc braucējaLabot

 
Septiņkārtējais pasaules čempions Mihaels Šūmahers ir vistitulētākais pilots F1 vēsturē.
 
Pieckārtējais pasaules čempions Huans Manuels Fanhio bija vistitulētākais pilots laika posmā no 1955. līdz 2003. gadam.
 
Četrkārtējais pasaules čempions Alēns Prosts trīs no saviem četriem tituliem izcīnīja ar McLaren komandu.
 
Četrkārtējais pasaules čempions Sebastians Fetels ir jaunākais čempions vairākās kategorijās.
Pilots Tituli (kopā) Sezona(s) Čempions (pēc kārtas)
  Mihaels Šūmahers 7 1994, 1995, 2000, 2001, 2002, 2003, 2004 24.
  Huans Manuels Fanhio 5 1951, 1954, 1955, 1956, 1957 2.
  Alēns Prosts 4 1985, 1986, 1989, 1993 21.
  Sebastians Fetels 4 2010, 2011, 2012, 2013 32.
  Džeks Brebems 3 1959, 1960, 1966 5.
  Džekijs Stjuarts 3 1969, 1971, 1973 11.
  Nikijs Lauda 3 1975, 1977, 1984 14.
  Nelsons Pikē 3 1981, 1983, 1987 19.
  Airtons Senna 3 1988, 1990, 1991 22.
  Luiss Hamiltons 3 2008, 2014, 2015 30.
  Alberto Askari 2 1952, 1953 3.
  Greiems Hils 2 1962, 1968 7.
  Džims Klārks 2 1963, 1965 8.
  Emersons Fitipaldi 2 1972, 1974 13.
  Mika Hekinens 2 1998, 1999 27.
  Fernando Alonso 2 2005, 2006 28.
  Nino Farina 1 1950 1.
  Maiks Hotorns 1 1958 4.
  Fils Hils 1 1961 6.
  Džons Sertīss 1 1964 9.
  Denijs Halms 1 1967 10.
  Johens Rints 1 1970 12.
  Džeimss Hants 1 1976 15.
  Mario Andreti 1 1978 16.
  Džodijs Šekters 1 1979 17.
  Alans Džonss 1 1980 18.
  Keke Rosbergs 1 1982 20.
  Naidžels Mensels 1 1992 23.
  Deimons Hils 1 1996 25.
  Žaks Vilnēvs 1 1997 26.
  Kimi Reikenens 1 2007 29.
  Džensons Batons 1 2009 31.
  Niko Rosbergs 1 2016 33.

Pēc valstsLabot

Valsts Tituli (kopā) Piloti Sezonas Piloti pēc vārda (tituli)
  Lielbritānija 16 10 1958, 1962, 1963, 1964, 1965, 1968, 1969, 1971, 1973, 1976, 1992, 1996, 2008, 2009, 2014, 2015 Maiks Hotorns (1), Greiems Hils (2), Džims Klārks (2), Džons Sertīss (1), Džekijs Stjuarts (3), Džeimss Hants (1), Naidžels Mensels (1), Deimons Hils (1), Luiss Hamiltons (3), Džensons Batons (1)
  Vācija 12 3 1994, 1995, 2000, 2001, 2002, 2003, 2004, 2010, 2011, 2012, 2013, 2016 Mihaels Šūmahers (7), Sebastians Fetels (4), Niko Rosbergs (1)
  Brazīlija 8 3 1972, 1974, 1981, 1983, 1987, 1988, 1990, 1991 Emersons Fitipaldi (2), Nelsons Pikē (3), Airtons Senna (3)
  Argentīna 5 1 1951, 1954, 1955, 1956, 1957 Huans Manuels Fanhio (5)
  Somija 4 3 1982, 1998, 1999, 2007 Keke Rosbergs (1), Mika Hekinens (2), Kimi Reikenens (1)
  Austrālija 4 2 1959, 1960, 1966, 1980 Džeks Brebems (3), Alans Džonss (1)
  Austrija 4 2 1970, 1975, 1977, 1984 Johens Rints (1), Nikijs Lauda (3)
  Francija 4 1 1985, 1986, 1989, 1993 Alēns Prosts (4)
  Itālija 3 2 1950, 1952, 1953 Nino Farina (1), Alberto Askari (2)
  ASV 2 2 1961, 1978 Fils Hils (1), Mario Andreti (1)
  Spānija 2 1 2005, 2006 Fernando Alonso (2)
  Jaunzēlande 1 1 1967 Denijs Halms (1)
  Dienvidāfrika 1 1 1979 Džodijs Šekters (1)
  Kanāda 1 1 1997 Žaks Vilnēvs (1)

Pēc konstruktoraLabot

 
Kopumā Ferrari komandā čempionāta titulus piloti ir izcīnījuši veselas 15 reizes — vairāk kā jebkurā citā komandā.
 
McLaren komandas sastāvā čempionāta titulus piloti ir izcīnījuši veselas 12 reizes — vienīgi Ferrari komandai ir vairāk.
Konstruktors Valsts Tituli (kopā)
Ferrari   Itālija 15
McLaren   Lielbritānija 12
Williams   Lielbritānija 7
Lotus   Lielbritānija 6
Mercedes[P 5]   Vācija 5
Red Bull   Austrija 4
Brabham   Lielbritānija 4
Renault   Francija 2
Cooper   Lielbritānija 2
Benetton   Lielbritānija 2
Tyrrell   Lielbritānija 2
Alfa Romeo   Itālija 2
Maserati[P 5]   Itālija 2
BRM   Lielbritānija 1
Matra   Francija 1
Brawn   Lielbritānija 1

Pēc konstruktora valstsLabot

Valsts Tituli (kopā)
  Lielbritānija 37
  Itālija 19
  Vācija 5
  Austrija 4
  Francija 3

Pēc dzinējaLabot

Dzinējs Valsts Tituli (kopā)
Ferrari   Itālija 15
Ford   ASV   Lielbritānija 13
Renault   Francija 11
Mercedes   Vācija 9
Honda   Japāna 5
Climax   Lielbritānija 4
TAG   Luksemburga   Vācija 3
Alfa Romeo   Itālija 2
Maserati   Itālija 2
Repco   Austrālija 2
BMW   Vācija 1
BRM   Lielbritānija 1

Pēc riepu ražotājaLabot

Poz. Ražotājs Valsts Tituli (kopā) Sezonas
1 G Goodyear   ASV 24 (7)[P 6] 19661967, 1971, 19731978, 1980, 1982, 19851997
2 P Pirelli   Itālija 12 (6)[P 7] 19501954,[P 8][P 9] 1957, 20112016
3 B Bridgestone   Japāna 11 (6)[P 10] 19982004, 20072010
4 D Dunlop   Lielbritānija 8 19591965, 1969
5 M Michelin   Francija 6 1979, 1981, 19831984, 20052006
6 F Firestone   ASV 4 1952,[P 9] 1968, 1970, 1972
7 C Continental   Vācija 2 1954[P 8]1955
E Englebert   Beļģija 2 1956, 1958

RekordiLabot

Jaunākie čempioniLabot

 
Sebastians Fetels ir ne tikai jaunākais vienkārtējais pasaules čempions, bet arī jaunākais divkārtējais, trīskārtējais un četrkārtējais pasaules čempions.
Pilots* Vecums** Sezona
1   Sebastians Fetels 23 gadi, 133 dienas[10][11][12] 2010
2   Luiss Hamiltons 23 gadi, 300 dienas[13][14] 2008
3   Fernando Alonso 24 gadi, 58 dienas[11] 2005
4   Emersons Fitipaldi 25 gadi, 273 dienas[11] 1972
5   Mihaels Šūmahers 25 gadi, 314 dienas 1994
6   Nikijs Lauda 26 gadi, 197 dienas 1975
7   Žaks Vilnēvs 26 gadi, 200 dienas 1997
8   Džims Klārks 27 gadi, 188 dienas 1963
9   Kimi Reikenens 28 gadi, 4 dienas 2007
10   Johens Rints 28 gadi, 140 dienas 1970 (pēc nāves)

* Treknrakstā atzīmēti piloti, kas piedalās 2017. gada Pirmās formulas sezonā.
** Vecums tiek noteikts ar brīdi, kad tiek izcīnīts pirmais čempionāta tituls.

Vecākie čempioniLabot

 
Huans Manuels Fanhio pašlaik skaitās vecākais pasaules čempions, kuram izdevās izcīnīt savu piekto un pēdējo titulu 1957. gadā, būdams 46 gadus vecs.
Pilots* Vecums** Sezona
1   Huans Manuels Fanhio 46 gadi, 41 diena[8][15] 1957
2   Nino Farina 43 gadi, 308 dienas[15] 1950
3   Džeks Brebems 40 gadi, 155 dienas[15] 1966
4   Greiems Hils 39 gadi, 262 dienas[15] 1968
5   Naidžels Mensels 39 gadi, 8 dienas[15] 1992
6   Alēns Prosts 38 gadi, 214 dienas[15] 1993
7   Mario Andreti 38 gadi, 193 dienas[15] 1978
8   Deimons Hils 36 gadi, 26 dienas[15] 1996
9   Nikijs Lauda 35 gadi, 242 dienas[15] 1984
10   Mihaels Šūmahers 35 gadi, 239 dienas[15] 2004

* Treknrakstā atzīmēti piloti, kas piedalās 2017. gada Pirmās formulas sezonā.
** Vecums tiek noteikts ar brīdi, kad tiek izcīnīts pēdējais čempionāta tituls.

Visvairāk pēc kārtas izcīnītie čempionāta tituliLabot

No kopējiem 33 Pirmās formulas čempioniem tikai 10 no viņiem ir kā minimums izcīnījuši vismaz divus titulus pēc kārtas, no kuriem savukārt Mihaels Šūmahers ir vienīgais, kam ir izdevies izcīnīt atkārtotu čempionāta titulu divās kārtās (1994.–1995. un 2000.–2004. gads).

 
Mihaels Šūmahers ir ne tikai vistitulētākais pilots F1 vesturē, bet viņam pieder arī rekords par visvairāk pēc kārtas izcīnītajiem čempionāta tituliem, kas šajā gadījumā ir 5 tituli pēc kārtas.
Tituli (pēc kārtas) Pilots Sezonas
5   Mihaels Šūmahers 20002004
4   Huans Manuels Fanhio 19541957
  Sebastians Fetels 20102013
2   Alberto Askari 19521953
  Džeks Brebems 19591960
  Alēns Prosts 19851986
  Airtons Senna 19901991
  Mihaels Šūmahers 19941995
  Mika Hekinens 19981999
  Fernando Alonso 20052006
  Luiss Hamiltons 20142015

Skatīt arīLabot

PiezīmesLabot

  1. Lai gan mūsdienās par pirmās formulas pasaules čempionu kļūst tas pilots, kuram, nobraucot visus sezonas posmus, beigās ir savākti visvairāk punkti, ne visos pasaules čempionāta gados šī sistēma ir tikusi ievērota pilnībā. Sīkākai informācijai skatīt rakstu par F1 punktu skaitīšanas sistēmu vēsturi.
  2. 2,0 2,1 Atskaitot Indianapolis 500 sacīksti, kurā Fanhio nepiedalījās, 1954. gada F1 sezonas pirmajos divos posmos — Argentīnā un Beļģijā — Fanhio brauca Maserati sastāvā, taču visu atlikušo sezonu nobeidza Mercedes komandā.
  3. Johens Rints tika pasludināts par čempionu 1970. gada F1 sezonas priekšpēdējā posmā, taču pats diemžēl jau bija gājis bojā avārijā divus posmus iepriekš — 1970. gada Itālijas Grand Prix kvalifikācijas laikā.
  4. Par 1997. gada F1 sezonas čempionu kļuva Žaks Vilnēvs, taču otrās vietas īpašnieku, Mihaelu Šumaheru, kurš kopvērtējumā zaudēja tikai 3 punktus, gala rezultātā diskvalificēja — par tīšu mēģinājumu izsist Vilnēva formulu ārā no sacīkstes sezonas pēdējā posmā. Tādējādi pēc Šumahera diskvalifikācijas uz otro vietu pilotu kopvērtējumā pakāpās Heincs Haralds Frencens, kurš no Vilnēva atpalika 39 punktus.
  5. 5,0 5,1 1954. gada F1 sezonas čempions bija Huans Manuels Fanhio, taču sezonu viņš pabeidza braucot divās komandās — sākotnēji Maserati un pēc tam Mercedes komandā. Līdz ar to Fanhio izcīnītais čempiona tituls ir pieskaitīts abiem konstruktoriem.
  6. 1987., 1988. un 1992.–1996. gada sezonās Goodyear kalpoja kā vienīgais riepu piegādātājs.
  7. 2011.–2016. gada sezonās Pirelli kalpoja kā vienīgais riepu piegādātājs.
  8. 8,0 8,1 1954. gada F1 sezonas pirmajos divos posmos Argentīnā un Beļģijā Huans Manuels Fanhio brauca ar Maserati komandas pārstāvētajām Pirelli riepām, bet atlikušo sezonu nobeidza Mercedes komandā, braucot ar Continental riepām.
  9. 9,0 9,1 1952. gada Indianapolisas 500 sacīkstē Alberto Askari piedalījās ar Firestone riepām, bet pārējās sezonas sacīkstēs brauca ar Pirelli pārstāvētajām riepām.
  10. 1999., 2000. un 2007.–2010. gada sezonās Bridgestone kalpoja kā vienīgais riepu piegādātājs.

AtsaucesLabot

  1. 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 1,11 1,12 1,13 1,14 1,15 1,16 1,17 1,18 1,19 1,20 1,21 1,22 1,23 1,24 1,25 1,26 1,27 1,28 1,29 1,30 1,31 1,32 1,33 1,34 1,35 1,36 1,37 1,38 1,39 1,40 1,41 1,42 1,43 1,44 1,45 1,46 1,47 1,48 1,49 1,50 1,51 1,52 1,53 1,54 1,55 1,56 1,57 1,58 1,59 1,60 1,61 1,62 1,63 1,64 1,65 1,66 1,67 1,68 1,69 1,70 1,71 1,72 1,73 1,74 "Hall of Fame - the World Champions". Formula1.com. F1 administrācija. Aplūkots 12.08.2016.
  2. "Nino Farina". ESPN. Aplūkots 12.08.2016.
  3. "Formula 1's greatest drivers. Number 11: Alberto Ascari". BBC.com. July 17, 2012. Aplūkots 12.08.2016.
  4. Benson, A. "Nico Rosberg retires: World champion quits Formula 1 five days after title win". bbc.com. December 2, 2016. Aplūkots 17.12.2016.
  5. "Formula 1's greatest drivers. Number 2: Juan Manuel Fangio". BBC.com. November 13, 2012. Aplūkots 12.08.2016..
  6. "Youngest Formula One World Champion". Guiness Worls Records. Aplūkots 12.08.2016.
  7. Barretto, L. "Sebastian Vettel: Four-time F1 world champion" BBC.com. October 27, 2013. Aplūkots 12.08.2016..
  8. 8,0 8,1 "Drivers Records" Archived 2016. gada 29. augustā, Wayback Machine vietnē.. F1 Stats. Aplūkots 13.08.2016.
  9. «John Surtees CBE, 1934 - 2017». formula1.com. F1 administrācija. 2017. gada 10. marts. Skatīts: 2017. gada 14. marts.
  10. "Sebastian Vettel". Formula1.com. F1 administrācija. Aplūkots 13.08.2016.
  11. 11,0 11,1 11,2 De Groote, S. "All time Formula One records". F1 Technical.com. May 15, 2016. Aplūlots 13.08.2016.
  12. Pasaules Ginesa rekordu mājaslapā Fetels ir atzīmēts kā 23 gadus un 134 dienas vecs, kad izcīnija savu pirmo čempionāta titulu. Sīkāk ks.: "Youngest Formula One World Champion". Guinness World Records. Aplūkots 13.08.2016..
  13. "Lewis Hamilton". Formula1.com. F1 administrācija. Aplūkots 13.08.2016.
  14. Atsevišķos avotos tiek norādīts, ka Hamiltons ir bijis 23 gadus un 301 dienu vecs, kad ieguva savu pirmo čempionāta titulu. Sīkāk sk.: De Groote, S. "All time Formula One records". F1 Technical.com. May 15, 2016. Aplūlots 13.08.2016.
  15. 15,0 15,1 15,2 15,3 15,4 15,5 15,6 15,7 15,8 15,9 "Top 10 Oldest World Champions in Formula 1 History". TotalSportek.com. July 6, 2016. Aplūkots 13.08.2016.

Ārējās saitesLabot