Vikipēdija

F1 čempionu saraksts

Pirmās formulas pasaules čempionu uzskaitījums
(Pāradresēts no Formula 1 pasaules čempionu saraksts)
Pašreizējā sezona
Saistītie raksti
Saraksti
Rekordi
Organizācijas

Pirmās formulas pasaules čempiona titulu (angļu: Formula One World Drivers' Championship, saīsinājumā WDC) ikgadu pasniedz Starptautiskā Automobiļu federācija (FIA) tam pilotam, kurš sezonas laikā ir bijis vissekmīgākais Formula 1 pilots, balstoties uz izstrādāto punktu skaitīšanas sistēmu, ko savukārt nosaka katra braucēja individuālais sniegums sezonas atsevišķajās Grand Prix sacīkstēs.[P 1]

Pasaules čempiona tituls braucējiem pirmo reizi tika piešķirts Pirmās formulas debijas sezonā — 1950. gadā — kuru toreiz ieguva pirmais F1 čempions itālietis Nino Farina.[1][2] Pirmais braucējs, kurš izcīnīja vairāk kā vienu pasaules čempiona titulu bija cits itālietis Alberto Askari — attiecīgi 1952. un 1953. gadā.[1][3] Savukārt pašreizējais Formula 1 pasaules čempions ir nīderlandiešu pilots Makss Verstapens, kuram savu pirmo pasaules čempiona titulu izdevās izcīnīt 2021. gadā.

Kopumā, kopš tika aizvadīta pirmā F1 sezona, par Pirmās formulas pasaules čempioniem ir kļuvuši 34 dažādi braucēji, no kuriem vistitulētākie ar septiņiem izcīnītajiem čempiona tituliem ir vācu pilots Mihaels Šūmahers, kā arī britu pilots Luiss Hamiltons.[1] Šūmaheram šobrīd arī pieder rekords par visvairāk pēc kārtas izcīnītajiem tituliem: pieci tituli pēc kārtas (izcīnīti laika posmā starp 2000. un 2004. gadu).[1] Trešajā vietā ar pieciem izcīnītajiem tituliem seko argentīnietis Huans Manuels Fanhio.[1][4] Savukārt ceturto vietu ar četriem tituliem dala francūzis Alēns Prosts un vācietis Sebastiāns Fetels, kurš patlaban F1 vēsturē ir ne tikai jaunākais pasaules čempions, bet arī jaunākais divkārtējais, trīskārtējais un četrkārtējais pasaules čempions.[1][5][6][7]

Valstu ziņā visvairāk čempionu pieder Lielbritānijai, no kuras laika gaitā veseli desmit piloti ir paspējuši kļūt par pasaules čempioniem, kamēr Brazīlijai, Vācijai un Somijai katrai ir par trim pasaules čempioniem.[1] Komandu konkurencē visvairāk čempionu titulu ir Ferrari komandai, kuras sastāvā braucēji par pasaules čempioniem ir kļuvuši 15 reizes.[1]

Saraksts

labot šo sadaļu

Pēc sezonas

labot šo sadaļu
Sezona Pilots Komanda Riepas Pole-position Uzvaras Pjedestāli Ātrākie apļi Punkti Titulu ieguvis Pārsvars (punkti)
1950   Nino Farina[1]   Alfa Romeo P 2 3 3 3 30 7. sacīkste no 7 3
1951   Huans Manuels Fanhio[1]   Alfa Romeo P 4 3 5 5 31 8. sacīkste no 8 6
1952   Alberto Askari[1]   Ferrari F


P

5 6 6 6 36 6. sacīkste no 8 12
1953   Alberto Askari[1]   Ferrari P 6 5 5 4 34.5 8. sacīkste no 9 6.5
1954   Huans Manuels Fanhio[1]   Maserati[P 2]
  Mercedes[P 2] 		P


C

5 6 7 3 42 7. sacīkste no 9 16.857
1955   Huans Manuels Fanhio[1]   Mercedes C 3 4 5 3 40 6. sacīkste no 7 16.5
1956   Huans Manuels Fanhio[1]   Ferrari E 6 3 5 4 30 8. sacīkste no 8 3
1957   Huans Manuels Fanhio[1]   Maserati P 4 4 6 2 40 6. sacīkste no 8 15
1958   Maiks Hotorns[1]   Ferrari E 4 1 7 5 42 11. sacīkste no 11 1
1959   Džeks Brebems[1]   Cooper* D 1 2 5 1 31 9. sacīkste no 9 4
1960   Džeks Brebems[1]   Cooper* D 3 5 5 3 43 8. sacīkste no 10 9
1961   Fils Hills[1]   Ferrari* D 5 2 6 2 34 7. sacīkste no 8 1
1962   Greiems Hills[1]   BRM* D 1 4 6 3 42 9. sacīkste no 9 12
1963   Džims Klārks[1]   Lotus* D 7 7 9 6 54 7. sacīkste no 10 21
1964   Džons Sertīss[1]   Ferrari* D 2 2 6 2 40 10. sacīkste no 10 1
1965   Džims Klārks[1]   Lotus* D 6 6 6 6 54 7. sacīkste no 10 14
1966   Džeks Brebems[1]   Brabham* G 3 4 5 1 42 7. sacīkste no 9 14
1967   Denijs Halms[1]   Brabham* G 0 2 8 2 51 11. sacīkste no 11 5
1968   Greiems Hills[1]   Lotus* F 2 3 6 0 48 12. sacīkste no 12 12
1969   Džekijs Stjuarts[1]   Matra* D 2 6 7 5 63 8. sacīkste no 11 26
1970   Johens Rints[1]   Lotus* F 3 5 5 1 45 12. sacīkste no 13[P 3] 5
1971   Džekijs Stjuarts[1]   Tyrrell* G 6 6 7 3 62 8. sacīkste no 11 29
1972   Emersons Fitipaldi[1]   Lotus* F 3 5 8 0 61 10. sacīkste no 12 16
1973   Džekijs Stjuarts[1]   Tyrrell G 3 5 8 1 71 13. sacīkste no 15 16
1974   Emersons Fitipaldi[1]   McLaren* G 2 3 7 0 55 15. sacīkste no 15 3
1975   Nikijs Lauda[1]   Ferrari* G 9 5 8 2 64.5 13. sacīkste no 14 19.5
1976   Džeimss Hants[1]   McLaren G 8 6 8 2 69 16. sacīkste no 16 1
1977   Nikijs Lauda[1]   Ferrari* G 2 3 10 3 72 15. sacīkste no 17 17
1978   Mario Andreti[1]   Lotus* G 8 6 7 3 64 14. sacīkste no 16 13
1979   Džodijs Šekters[1]   Ferrari* G 1 3 6 0 51 13. sacīkste no 15 4
1980   Alans Džonss[1]   Williams* G 3 5 10 5 67 13. sacīkste no 14 13
1981   Nelsons Pikē[1]   Brabham M


G

4 3 7 1 50 15. sacīkste no 15 1
1982   Keke Rosbergs[1]   Williams G 1 1 6 0 44 16. sacīkste no 16 5
1983   Nelsons Pikē[1]   Brabham M 1 3 8 4 59 15. sacīkste no 15 2
1984   Nikijs Lauda[1]   McLaren* M 0 5 9 5 72 16. sacīkste no 16 0.5
1985   Alēns Prosts[1]   McLaren* G 2 5 11 5 73 14. sacīkste no 16 20
1986   Alēns Prosts[1]   McLaren G 1 4 11 2 72 16. sacīkste no 16 2
1987   Nelsons Pikē[1]   Williams* G 4 3 11 4 73 15. sacīkste no 16 12
1988   Airtons Senna[1]   McLaren* G 13 8 11 3 90 15. sacīkste no 16 3
1989   Alēns Prosts[1]   McLaren* G 2 4 11 5 76 15. sacīkste no 16 16
1990   Airtons Senna[1]   McLaren* G 10 6 11 2 78 15. sacīkste no 16 7
1991   Airtons Senna[1]   McLaren* G 8 7 12 2 96 15. sacīkste no 16 24
1992   Naidžels Mensels[1]   Williams* G 14 9 12 8 108 11. sacīkste no 16 52
1993   Alēns Prosts[1]   Williams* G 13 7 12 6 99 14. sacīkste no 16 26
1994   Mihaels Šūmahers[1]   Benetton G 6 8 10 8 92 16. sacīkste no 16 1
1995   Mihaels Šūmahers[1]   Benetton* G 4 9 11 8 102 15. sacīkste no 17 33
1996   Deimons Hills[1]   Williams* G 9 8 10 5 97 16. sacīkste no 16 19
1997   Žaks Vilnēvs[1]   Williams* G 10 7 8 3 81 17. sacīkste no 17 39 (3)[P 4]
1998   Mika Hekinens[1]   McLaren* B 9 8 11 6 100 16. sacīkste no 16 14
1999   Mika Hekinens[1]   McLaren B 11 5 10 6 76 16. sacīkste no 16 2
2000   Mihaels Šūmahers[1]   Ferrari* B 9 9 12 2 108 16. sacīkste no 17 19
2001   Mihaels Šūmahers[1]   Ferrari* B 11 9 14 3 123 13. sacīkste no 17 58
2002   Mihaels Šūmahers[1]   Ferrari* B 7 11 17 7 144 11. sacīkste no 17 67
2003   Mihaels Šūmahers[1]   Ferrari* B 5 6 8 5 93 16. sacīkste no 16 2
2004   Mihaels Šūmahers[1]   Ferrari* B 8 13 15 10 148 14. sacīkste no 18 34
2005   Fernando Alonso[1]   Renault* M 6 7 15 2 133 17. sacīkste no 19 21
2006   Fernando Alonso[1]   Renault* M 6 7 14 5 134 18. sacīkste no 18 13
2007   Kimi Reikenens[1]   Ferrari* B 3 6 12 6 110 17. sacīkste no 17 1
2008   Luiss Hamiltons[1]   McLaren B 7 5 10 1 98 18. sacīkste no 18 1
2009   Džensons Batons[1]   Brawn* B 4 6 9 2 95 16. sacīkste no 17 11
2010   Sebastiāns Fetels[1]   Red Bull* B 10 5 10 3 256 19. sacīkste no 19 4
2011   Sebastiāns Fetels[1]   Red Bull* P 15 11 17 3 392 15. sacīkste no 19 122
2012   Sebastiāns Fetels[1]   Red Bull* P 6 5 10 6 281 20. sacīkste no 20 3
2013   Sebastiāns Fetels[1]   Red Bull* P 9 13 16 7 397 16. sacīkste no 19 155
2014   Luiss Hamiltons[1]   Mercedes* P 7 11 16 7 384 19. sacīkste no 19 67
2015   Luiss Hamiltons[1]   Mercedes* P 11 10 17 8 381 16. sacīkste no 19 59
2016   Niko Rosbergs[1]   Mercedes* P 8 9 16 6 385 21. sacīkste no 21 5
2017   Luiss Hamiltons[1]   Mercedes* P 11 9 13 7 363 18. sacīkste no 20 46
2018   Luiss Hamiltons[1]   Mercedes* P 11 11 17 3 408 19. sacīkste no 21 88
2019   Luiss Hamiltons[1]   Mercedes* P 5 11 17 6 413 19. sacīkste no 21 87
2020   Luiss Hamiltons[1]   Mercedes* P 10 11 14 6 347 14. sacīkste no 17 124
2021   Makss Verstapens[1]   Red Bull P 10 10 18 6 395,5 22. sacīkste no 22 8
2022   Makss Verstapens[1]   Red Bull* P 7 15 17 5 454 18. sacīkste no 22 146
2023   Makss Verstapens[1]   Red Bull* P 12 19 21 9 575 17. sacīkste no 22 290

* Ar zvaigznīti atzīmētas komandas, kuras tajā pašā sezonā izcīnījušas konstruktoru kausu (tiek piešķirts kopš 1958. gada F1 sezonas.

Pēc braucēja

labot šo sadaļu
 
Septiņkārtējais pasaules čempions Mihaels Šūmahers ir viens no vistitulētākajiem pilotiem F1 vēsturē.
 
Septiņkārtējs pasaules čempions Luiss Hamiltons sešus no saviem tituliem izcīnīja ar Mercedes komandu.
 
Pieckārtējais pasaules čempions Huans Manuels Fanhio bija vistitulētākais pilots laika posmā no 1955. līdz 2003. gadam.
 
Četrkārtējais pasaules čempions Alēns Prosts trīs no saviem tituliem izcīnīja ar McLaren komandu.
 
Četrkārtējais pasaules čempions Sebastiāns Fetels ir jaunākais čempions vairākās kategorijās.
Pilots Tituli (kopā) Sezona(s) Čempions (pēc kārtas)
  Mihaels Šūmahers 7 1994, 1995, 2000, 2001, 2002, 2003, 2004 24.
  Luiss Hamiltons 2008, 2014, 2015, 2017, 2018, 2019, 2020 30.
  Huans Manuels Fanhio 5 1951, 1954, 1955, 1956, 1957 2.
  Alēns Prosts 4 1985, 1986, 1989, 1993 21.
  Sebastiāns Fetels 2010, 2011, 2012, 2013 32.
  Džeks Brebems 3 1959, 1960, 1966 5.
  Džekijs Stjuarts 1969, 1971, 1973 11.
  Nikijs Lauda 1975, 1977, 1984 14.
  Nelsons Pikē 1981, 1983, 1987 19.
  Airtons Senna 1988, 1990, 1991 22.
  Makss Verstapens 2021, 2022, 2023 34.
  Alberto Askari 2 1952, 1953 3.
  Greiems Hills 1962, 1968 7.
  Džims Klārks 1963, 1965 8.
  Emersons Fitipaldi 1972, 1974 13.
  Mika Hekinens 1998, 1999 27.
  Fernando Alonso 2005, 2006 28.
  Nino Farina 1 1950 1.
  Maiks Hotorns 1958 4.
  Fils Hills 1961 6.
  Džons Sertīss 1964 9.
  Denijs Halms 1967 10.
  Johens Rints 1970 12.
  Džeimss Hants 1976 15.
  Mario Andreti 1978 16.
  Džodijs Šekters 1979 17.
  Alans Džonss 1980 18.
  Keke Rosbergs 1982 20.
  Naidžels Mensels 1992 23.
  Deimons Hills 1996 25.
  Žaks Vilnēvs 1997 26.
  Kimi Reikenens 2007 29.
  Džensons Batons 2009 31.
  Niko Rosbergs 2016 33.
34 piloti 74 tituli

Pēc valsts

labot šo sadaļu
Valsts Tituli (kopā) Piloti Sezona(s) Piloti pēc vārda (tituli)
  Lielbritānija 20 10 1958, 1962, 1963, 1964, 1965, 1968, 1969, 1971, 1973, 1976, 1992, 1996, 2008, 2009, 2014, 2015, 2017, 2018, 2019, 2020 Luiss Hamiltons (7), Džekijs Stjuarts (3), Džims Klārks (2), Greiems Hills (2), Džensons Batons (1), Maiks Hotorns (1), Deimons Hills (1), Džeimss Hants (1), Naidžels Mensels (1), Džons Sertīss (1)
  Vācija 12 3 1994, 1995, 2000, 2001, 2002, 2003, 2004, 2010, 2011, 2012, 2013, 2016 Mihaels Šūmahers (7), Sebastiāns Fetels (4), Niko Rosbergs (1)
  Brazīlija 8 3 1972, 1974, 1981, 1983, 1987, 1988, 1990, 1991 Nelsons Pikē (3), Airtons Senna (3), Emersons Fitipaldi (2)
  Argentīna 5 1 1951, 1954, 1955, 1956, 1957 Huans Manuels Fanhio (5)
  Somija 4 3 1982, 1998, 1999, 2007 Mika Hekinens (2), Kimi Reikenens (1), Keke Rosbergs (1)
  Austrālija 4 2 1959, 1960, 1966, 1980 Džeks Brebems (3), Alans Džonss (1)
  Austrija 4 2 1970, 1975, 1977, 1984 Nikijs Lauda (3), Johens Rints (1)
  Francija 4 1 1985, 1986, 1989, 1993 Alēns Prosts (4)
  Itālija 3 2 1950, 1952, 1953 Alberto Askari (2), Nino Farina (1)
  Nīderlande 3 1 2021, 2022, 2023 Makss Verstapens (3)
  ASV 2 2 1961, 1978 Fils Hills (1), Mario Andreti (1)
  Spānija 2 1 2005, 2006 Fernando Alonso (2)
  Jaunzēlande 1 1 1967 Denijs Halms (1)
  Dienvidāfrika 1 1 1979 Džodijs Šekters (1)
  Kanāda 1 1 1997 Žaks Vilnēvs (1)
15 valstis 74 tituli 34 piloti

Pēc konstruktora

labot šo sadaļu
 
Kopumā Ferrari komandā čempionāta titulus piloti ir izcīnījuši veselas 15 reizes — vairāk kā jebkurā citā komandā.
 
McLaren komandas sastāvā čempionāta titulus piloti ir izcīnījuši veselas 12 reizes — vienīgi Ferrari komandai ir vairāk.
Konstruktors Tituli (kopā) Sezona(s)
Ferrari 15 1952, 1953, 1956, 1958, 1961, 1964, 1975, 1977, 1979, 2000, 2001, 2002, 2003, 2004, 2007
McLaren 12 1974, 1976, 1984, 1985, 1986, 1988, 1989, 1990, 1991, 1998, 1999, 2008
Mercedes[P 5] 9 1954,[P 5] 1955, 2014, 2015, 2016, 2017, 2018, 2019, 2020
Williams 7 1980, 1982, 1987, 1992, 1993, 1996, 1997
Red Bull 2010, 2011, 2012, 2013, 2021, 2022, 2023
Lotus 6 1963, 1965, 1968, 1970, 1972, 1978
Brabham 4 1966, 1967, 1981, 1983
Alfa Romeo 2 1950, 1951
Maserati[P 5] 1954,[P 5] 1957
Cooper 1959, 1960
Tyrrell 1971, 1973
Benetton 1994, 1995
Renault 2005, 2006
BRM 1 1962
Matra 1969
Brawn 2009
16 konstruktori 75 tituli[P 5]

Pēc dzinēja

labot šo sadaļu
Dzinējs Tituli (kopā) Sezona(s)
Ferrari 15 1952, 1953, 1956, 1958, 1961, 1964, 1975, 1977, 1979, 2000, 2001, 2002, 2003, 2004, 2007
Ford 13 1968, 1969, 1970, 1971, 1972, 1973, 1974, 1976, 1978, 1980, 1981, 1982, 1994
Mercedes 1954,[P 5] 1955, 1998, 1999, 2008, 2009, 2014, 2015, 2016, 2017, 2018, 2019, 2020
Renault 11 1992, 1993, 1995, 1996, 1997, 2005, 2006, 2010, 2011, 2012, 2013
Honda 6 1987, 1988, 1989, 1990, 1991, 2021
Climax 4 1959, 1960, 1963, 1965
TAG 3 1984, 1985, 1986
Alfa Romeo 2 1950, 1951
Maserati 1954,[P 5] 1957
Repco 1966, 1967
BMW 1 1962
BRM 1983
RBPT 2022
Honda RBPT 2023
14 ražotāji 75 tituli[P 5]

Pēc riepu ražotāja

labot šo sadaļu
Pamatraksts: F1 riepu un sacīkšu rekordu saraksts
Poz. Ražotājs Tituli (kopā) Sezonas
1 G Goodyear 24 (7)[P 6] 1966–1967, 1971, 1973–1978, 1980, 1982, 1985–1997
2 P Pirelli 17 (11)[P 7] 1950–1954,[P 8][P 9] 1957, 2011–2023
3 B Bridgestone 11 (6)[P 10] 1998–2004, 2007–2010
4 D Dunlop 8 (4)[P 11] 1959–1965, 1969
5 M Michelin 6 1979, 1981, 1983–1984, 2005–2006
6 F Firestone 4 1952,[P 9] 1968, 1970, 1972
7 C Continental 2 1954[P 8]–1955
E Englebert 2 1956, 1958

Rekordi

labot šo sadaļu
Pamatraksts: F1 pilotu rekordu saraksts

Jaunākie čempioni

labot šo sadaļu
 
Sebastiāns Fetels ir ne tikai jaunākais vienkārtējais pasaules čempions, bet arī jaunākais divkārtējais, trīskārtējais un četrkārtējais pasaules čempions.
Pilots* Vecums** Sezona
1   Sebastiāns Fetels 23 gadi, 134 dienas[8][9][10] 2010
2   Luiss Hamiltons 23 gadi, 300 dienas[11][12] 2008
3   Fernando Alonso 24 gadi, 58 dienas[9] 2005
4   Makss Verstapens 24 gadi, 73 dienas 2021
5   Emersons Fitipaldi 25 gadi, 273 dienas[9] 1972
6   Mihaels Šūmahers 25 gadi, 314 dienas 1994
7   Nikijs Lauda 26 gadi, 197 dienas 1975
8   Žaks Vilnēvs 26 gadi, 200 dienas 1997
9   Džims Klārks 27 gadi, 188 dienas 1963
10   Kimi Reikenens 28 gadi, 4 dienas 2007

* Treknrakstā atzīmēti piloti, kas piedalās 2024. gada Pirmās formulas sezonā.
** Vecums tiek noteikts ar brīdi, kad tiek izcīnīts pirmais čempionāta tituls.

Vecākie čempioni

labot šo sadaļu
 
Huans Manuels Fanhio pašlaik skaitās vecākais pasaules čempions, kuram izdevās izcīnīt savu piekto un pēdējo titulu 1957. gadā, būdams 46 gadus vecs.
Pilots* Vecums** Sezona
1   Huans Manuels Fanhio 46 gadi, 41 diena[7][13] 1957
2   Nino Farina 43 gadi, 308 dienas[13] 1950
3   Džeks Brebems 40 gadi, 155 dienas[13] 1966
4   Greiems Hills 39 gadi, 262 dienas[13] 1968
5   Naidžels Mensels 39 gadi, 8 dienas[13] 1992
6   Alēns Prosts 38 gadi, 214 dienas[13] 1993
7   Mario Andreti 38 gadi, 193 dienas[13] 1978
8   Deimons Hills 36 gadi, 26 dienas[13] 1996
9   Luiss Hamiltons 35 gadi, 313 dienas[14] 2020
10   Nikijs Lauda 35 gadi, 242 dienas[13] 1984

* Treknrakstā atzīmēti piloti, kas piedalās 2024. gada Pirmās formulas sezonā.
** Vecums tiek noteikts ar brīdi, kad tiek izcīnīts pēdējais čempionāta tituls.

Visvairāk pēc kārtas izcīnītie čempionāta tituli

labot šo sadaļu

No kopējiem 34 Pirmās formulas čempioniem tikai 11 no viņiem ir kā minimums izcīnījuši vismaz divus titulus pēc kārtas, no kuriem savukārt Mihaels Šūmahers un Luiss Hamiltons ir vienīgie, kuriem ir izdevies izcīnīt atkārtotu čempionāta titulu divās kārtās.

 
Mihaels Šūmahers ir ne tikai viens no vistitulētākajiem pilotiem F1 vesturē, bet viņam pieder arī rekords par visvairāk pēc kārtas izcīnītajiem čempionāta tituliem, kas šajā gadījumā ir 5 tituli pēc kārtas.
 
Luiss Hamiltons ir viens no vistitulētākajiem pilotiem F1 vesturē.
Tituli (pēc kārtas) Pilots Sezonas
5   Mihaels Šūmahers 2000–2004
4   Huans Manuels Fanhio 1954–1957
  Sebastiāns Fetels 2010–2013
  Luiss Hamiltons 2017–2020
3   Makss Verstapens 2021–2023
2   Alberto Askari 1952–1953
  Džeks Brebems 1959–1960
  Alēns Prosts 1985–1986
  Airtons Senna 1990–1991
  Mihaels Šūmahers 1994–1995
  Mika Hekinens 1998–1999
  Fernando Alonso 2005–2006
  Luiss Hamiltons 2014–2015

Skatīt arī

labot šo sadaļu
  Formulas 1 portāls

Piezīmes

labot šo sadaļu
  1. ↑ Lai gan mūsdienās par pirmās formulas pasaules čempionu kļūst tas pilots, kuram, nobraucot visus sezonas posmus, beigās ir savākti visvairāk punkti, ne visos pasaules čempionāta gados šī sistēma ir tikusi ievērota pilnībā. Sīkākai informācijai skatīt rakstu par F1 punktu skaitīšanas sistēmu vēsturi.
  2. ↑ 2,0 2,1 Atskaitot Indianapolis 500 sacīksti, kurā Fanhio nepiedalījās, 1954. gada F1 sezonas pirmajos divos posmos — Argentīnā un Beļģijā — Fanhio brauca Maserati sastāvā, taču visu atlikušo sezonu nobeidza Mercedes komandā.
  3. ↑ Johens Rints tika pasludināts par čempionu 1970. gada F1 sezonas priekšpēdējā posmā, taču pats diemžēl jau bija gājis bojā avārijā divus posmus iepriekš — 1970. gada Itālijas Grand Prix kvalifikācijas laikā.
  4. ↑ Par 1997. gada F1 sezonas čempionu kļuva Žaks Vilnēvs, taču otrās vietas īpašnieku, Mihaelu Šūmaheru, kurš kopvērtējumā zaudēja tikai 3 punktus, gala rezultātā diskvalificēja — par tīšu mēģinājumu izsist Vilnēva formulu ārā no sacīkstes sezonas pēdējā posmā. Tādējādi pēc Šūmahera diskvalifikācijas uz otro vietu pilotu kopvērtējumā pakāpās Heincs Haralds Frencens, kurš no Vilnēva atpalika 39 punktus.
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 5,7 1954. gada F1 sezonas čempions bija Huans Manuels Fanhio, taču sezonu viņš pabeidza braucot divās komandās — sākotnēji Maserati un pēc tam Mercedes komandā. Līdz ar to Fanhio izcīnītais čempiona tituls ir pieskaitīts abiem konstruktoriem.
  6. ↑ 1987., 1988. un 1992.–1996. gada sezonās Goodyear kalpoja kā vienīgais riepu piegādātājs.
  7. ↑ 2011.–2023. gada sezonās Pirelli kalpoja kā vienīgais riepu piegādātājs.
  8. ↑ 8,0 8,1 1954. gada F1 sezonas pirmajos divos posmos Argentīnā un Beļģijā Huans Manuels Fanhio brauca ar Maserati komandas pārstāvētajām Pirelli riepām, bet atlikušo sezonu nobeidza Mercedes komandā, braucot ar Continental riepām.
  9. ↑ 9,0 9,1 1952. gada Indianapolisas 500 sacīkstē Alberto Askari piedalījās ar Firestone riepām, bet pārējās sezonas sacīkstēs brauca ar Pirelli pārstāvētajām riepām.
  10. ↑ 1999., 2000. un 2007.–2010. gada sezonās Bridgestone kalpoja kā vienīgais riepu piegādātājs.
  11. ↑ 1960.–1963.gada sezonās Dunlop kalpoja kā vienīgais riepu piegādātājs.

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 1,11 1,12 1,13 1,14 1,15 1,16 1,17 1,18 1,19 1,20 1,21 1,22 1,23 1,24 1,25 1,26 1,27 1,28 1,29 1,30 1,31 1,32 1,33 1,34 1,35 1,36 1,37 1,38 1,39 1,40 1,41 1,42 1,43 1,44 1,45 1,46 1,47 1,48 1,49 1,50 1,51 1,52 1,53 1,54 1,55 1,56 1,57 1,58 1,59 1,60 1,61 1,62 1,63 1,64 1,65 1,66 1,67 1,68 1,69 1,70 1,71 1,72 1,73 1,74 1,75 1,76 1,77 1,78 1,79 1,80 1,81 "Hall of Fame - the World Champions". Formula1.com. F1 administrācija. Aplūkots 12.08.2016.
  2. ↑ "Nino Farina" Arhivēts 2016. gada 29. septembrī, Wayback Machine vietnē.. ESPN. Aplūkots 12.08.2016.
  3. ↑ "Formula 1's greatest drivers. Number 11: Alberto Ascari". BBC.com. July 17, 2012. Aplūkots 12.08.2016.
  4. ↑ "Formula 1's greatest drivers. Number 2: Juan Manuel Fangio". BBC.com. November 13, 2012. Aplūkots 12.08.2016..
  5. ↑ "Youngest Formula One World Champion". Guiness Worls Records. Aplūkots 12.08.2016.
  6. ↑ Barretto, L. "Sebastian Vettel: Four-time F1 world champion" BBC.com. October 27, 2013. Aplūkots 12.08.2016..
  7. ↑ 7,0 7,1 "Drivers Records" Arhivēts 2016. gada 29. augustā, Wayback Machine vietnē.. F1 Stats. Aplūkots 13.08.2016.
  8. ↑ "Sebastian Vettel"[novecojusi saite]. Formula1.com. F1 administrācija. Aplūkots 13.08.2016.
  9. ↑ 9,0 9,1 9,2 De Groote, S. "All time Formula One records". F1 Technical.com. May 15, 2016. Aplūlots 13.08.2016.
  10. ↑ Pasaules Ginesa rekordu mājaslapā Fetels ir atzīmēts kā 23 gadus un 134 dienas vecs, kad izcīnija savu pirmo čempionāta titulu. Sīkāk ks.: "Youngest Formula One World Champion". Guinness World Records. Aplūkots 13.08.2016..
  11. ↑ "Lewis Hamilton" Arhivēts 2016. gada 20. augustā, Wayback Machine vietnē.. Formula1.com. F1 administrācija. Aplūkots 13.08.2016.
  12. ↑ Atsevišķos avotos tiek norādīts, ka Hamiltons ir bijis 23 gadus un 301 dienu vecs, kad ieguva savu pirmo čempionāta titulu. Sīkāk sk.: De Groote, S. "All time Formula One records". F1 Technical.com. May 15, 2016. Aplūlots 13.08.2016.
  13. ↑ 13,0 13,1 13,2 13,3 13,4 13,5 13,6 13,7 13,8 "Top 10 Oldest World Champions in Formula 1 History" Arhivēts 2018. gada 16. jūlijā, Wayback Machine vietnē.. TotalSportek.com. July 6, 2016. Aplūkots 13.08.2016.
  14. ↑ «World Champion titles by age». StatsF1. Skatīts: 2020. gada 19. septembris.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=F1_čempionu_saraksts&oldid=4176728"