F1 pilotu rekordu saraksts

Wikimedia projekta saraksts
Pašreizējā sezona
Saistītie raksti
Saraksti
Rekordi
Organizācijas

Šis ir F1 pilotu rekordu saraksts. Tas ir atjaunināts pēc 2020. gada Abū Dabī Grand Prix.

Starti un piedalīšanāsLabot

Pilots tiek uzskatīts par piedalījušos tad, ja viņš ir piedalījies kaut vienā kvalifikācijas sesijā. Par startējušu viņu uzskata tad, ja viņš ir nobraucis kaut centimetru distances. Ja sacīkste ir tikusi pārtraukta un tad sākta no jauna, tad skaita tikai pēdējo startu.

Kopējais startēšanas un piedalīšanās skaitsLabot

Pilots Sezonas Piedalīšanās Starti
1   Kimi Reikenens 2001-2009; 2012-2020 332 329
2   Rubenšs Barikello 1993-2011 326 322
3   Fernando Alonso 2001; 2003-2018 314 311
4   Džensons Batons 2000-2017 309 306
5   Mihaels Šūmahers 1991-2006, 2010-2012 308 306
6   Felipe Massa 2002; 2004-2017 272 269
7   Luiss Hamiltons 2007-2020 266 266
7   Sebastiāns Fetels 2007-2020 258 257
9   Rikardo Patrēze 1977-1993 257 256
10   Jarno Trulli 1997-2011 256 252


Jaunākie piloti, kuri ir startējuši sacīkstēLabot

Pilots Vecums Sacīkste
1   Makss Verstapens 17 gadi, 166 dienas 2015. gada Austrālijas Grand Prix
2   Lānss Strols 18 gadi, 148 dienas 2017. gada Austrālijas Grand Prix
3   Lando Noriss 19 gadi, 124 dienas 2019. gada Austrālijas Grand Prix
4   Haime Algersuari 19 gadi, 125 dienas 2009. gada Ungārijas Grand Prix
5   Maiks Tekvels 19 gadi, 182 dienas 1980. gada Kanādas Grand Prix
6   Rikardo Rodrigezs 19 gadi, 208 dienas 1961. gada Itālijas Grand Prix
7   Fernando Alonso 19 gadi, 218 dienas 2001. gada Austrālijas Grand Prix
8   Estebans Tuero 19 gadi, 320 dienas 1998. gada Austrālijas Grand Prix
9   Kriss Eimons 19 gadi, 324 dienas 1963. gada Beļģijas Grand Prix
  Daniils Kvjats 2014. gada Austrālijas Grand Prix

Vecākais pilots, kurš ir piedalījies sacīkstēLabot

Pilots Vecums Sacīkste
1   Luī Širons 58 gadi, 288 dienas 1958. gada Monako Grand Prix

Vecākie piloti, kuri ir startējuši sacīkstēLabot

Pilots Vecums Sacīkste
1   Luī Širons 55 gadi, 292 dienas 1955. gada Monako Grand Prix
2   Filips Etanselīns 55 gadi, 191 diena 1952. gada Francijas Grand Prix
3   Arturs Legā 54 gadi, 232 dienas 1953. gada Beļģijas Grand Prix
4   Luidži Fadžioli 53 gadi, 22 dienas 1951. gada Francijas Grand Prix
5   Ādolfs Brudess 52 gadi, 293 dienas 1952. gada Vācijas Grand Prix

UzvarasLabot

Kopējās uzvarasLabot

Pilots Sezonas Piedalīšanās Uzvaras Procenti
1   Luiss Hamiltons 2007-2020 266 95 35,71%
2   Mihaels Šūmahers 1991-2006, 2010-2012 308 91 29,55%
3   Sebastiāns Fetels 2007-2020 258 53 20,54%
4   Alēns Prosts 1980-1991, 1993 202 51 25,25%
5   Airtons Senna 1984-1994 162 41 25,31%
6   Fernando Alonso 2001, 2003-2018 314 32 10,19%
7   Naidžels Mensels 1980-1992, 1994-1995 191 31 16,23%
8   Džekijs Stjuarts 1965-1973 100 27 27,00%
9   Džims Klārks 1960-1968 73 25 34,25%
  Nikijs Lauda 1971-1979, 1982-1985 177 25 14,12%

Procentuālās uzvarasLabot

Pilots Sezonas Piedalīšanās Uzvaras Procenti
1   Huans Manuels Fanhio 1950-1951, 1953-1958 52[1] 24 46,15%
2   Alberto Askari 1950-1955 33[2] 13 39,39%
3   Luiss Hamiltons 2007-2020 266 95 35,71%
4   Džims Klārks 1960-1968 73 25 34,25%
5   Lī Volers[3] 1950-1951; 1954 3 1 33,33%
  Bils Vukovičs[3] 1950-1955 6 2
7   Mihaels Šūmahers 1991-2006, 2010-2012 308 91 29,55%
8   Džekijs Stjuarts 1965-1973 100 27 27,00%
9   Airtons Senna 1984-1994 162 41 25,31%
10   Alēns Prosts 1980-1991, 1993 202 51 25,25%

Visvairāk uzvaru sezonāLabot

Pilots Sezona Piedalīšanās Uzvaras Procenti
1   Mihaels Šūmahers 2004 18 13 72,22%
  Sebastiāns Fetels 2013 19 13 68,42%
3   Luiss Hamiltons 2014 19 11 57,89%
2018 21 11 52,38%
2019 21 11 52,38%
2020 17 11 64,71%
  Mihaels Šūmahers 2002 17 11 64,71%
  Sebastiāns Fetels 2011 19 11 57,89%
9   Luiss Hamiltons 2015 19 10 52,63%
2016 21 10 47,62%

Lielākais uzvaru procents sezonāLabot

Pilots Sezona Sacīkstes Uzvaras Procenti
1   Alberto Askari 1952 8 6 75,00%
2   Mihaels Šūmahers 2004 18 13 72,22%
3   Džims Klārks 1963 10 7 70,00%
4   Sebastiāns Fetels 2013 19 13 68,42%
5   Huans Manuels Fanhio 1954 9 6 67%
6   Mihaels Šūmahers 2002 17 11 64,71%
  Luiss Hamiltons 2020 17 11 64,71%
8   Džims Klārks 1965 10 6 60,00%
9   Sebastiāns Fetels 2011 19 11 57,89%
  Luiss Hamiltons 2014 19 11 57,89%

Visvairāk uzvaru pēc kārtasLabot

Pilots Sezona(s) Uzvaras
1   Sebastiāns Fetels 2013 9
1   Alberto Askari 1952-1953 7[4]
  Mihaels Šūmahers 2004 7
  Niko Rosbergs 2015-2016 7
5   Mihaels Šūmahers 2000-2001 6
6   Džeks Brebems 1960 5
  Džims Klārks 1965 5
  Naidžels Mensels 1992 5
  Mihaels Šūmahers 2004 5
  Luiss Hamiltons 2020 5

Visvairāk uzvaru pirmajā sezonāLabot

Pilots Sezona Uzvaras
1   Žaks Vilnēvs 1996 4
  Luiss Hamiltons 2007 4
3   Huans Manuels Fanhio[5] 1950 3
  Nino Farina[6] 1950 3
5   Džonijs Pārsons[3] 1950 1
  Brūss Maklārens[7] 1959 1
  Džankarlo Bageti 1961 1
  Džekijs Stjuarts 1965 1
  Emersons Fitipaldi 1970 1
  Klejs Regaconi 1970 1
  Huans Pablo Montoija 2001 1

Jaunākie uzvarētājiLabot

(tiek pieminēta tikai katra pilota pirmā uzvara)

Pilots Vecums Sacīkste
1   Makss Verstapens 18 gadi, 228 dienas 2016. gada Spānijas Grand Prix
2   Sebastiāns Fetels 21 gads, 73 dienas 2008. gada Itālijas Grand Prix
3   Šarls Leklērs 21 gads, 320 dienas 2019. gada Beļģijas Grand Prix
4   Fernando Alonso 22 gadi, 26 dienas 2003. gada Ungārijas Grand Prix
5   Trojs Ratmens[3] 22 gadi, 80 dienas 1952 Indy 500[3]
6   Brūss Maklārens 22 gadi, 104 dienas 1959. gada ASV Grand Prix
7   Luiss Hamiltons 22 gadi, 154 dienas 2007. gada Kanādas Grand Prix
8   Kimi Reikenens 23 gadi, 157 dienas 2003. gada Malaizijas Grand Prix
9   Roberts Kubica 23 gadi, 184 dienas 2008. gada Kanādas Grand Prix
10   Džekijs Ikss 23 gadi, 188 dienas 1968. gada Vācijas Grand Prix

Vecākie uzvarētājiLabot

Pilots Vecums Sacīkste
1   Luidži Fadžioli 53 gadi, 22 dienas 1951. gada Francijas Grand Prix
2   Nino Farina 46 gadi, 276 dienas 1953. gada Vācijas Grand Prix
3   Huans Manuels Fanhio 46 gadi, 41 diena 1957. gada Vācijas Grand Prix
4   Pjēro Tarufi 45 gadi, 219 dienas 1952. gada Šveices Grand Prix
5   Džeks Brebems 43 gadi, 339 dienas 1970. gada Dienvidāfrikas Grand Prix
6   Sems Henkss[3] 42 gadi, 321 diena 1951 Indy 500[3]
7   Naidžels Mensels 41 gads, 97 dienas 1994. gada Austrālijas Grand Prix
8   Lī Volers[3] 40 gadi, 264 dienas 1951 Indy 500[3]
9   Moriss Trentiņjāns 40 gadi, 200 dienas 1958. gada Monako Grand Prix
10   Greiems Hils 40 gadi, 92 dienas 1969. gada Itālijas Grand Prix

Visātrāk izcīnītā pirmā uzvaraLabot

Piedalīšanās Pilots Sacīkste
1 1. sacīkste   Nino Farina[6] 1950. gada Lielbritānijas Grand Prix
  Džonijs Pārsons[3] 1950 Indy 500[3]
  Džankarlo Bageti 1961. gada Francijas Grand Prix
4 2. sacīkste   Huans Manuels Fanhio[5] 1950. gada Monako Grand Prix
  Lī Volers[3] 1950 Indy 500[3]
6 3. sacīkste   Trojs Ratmens[3] 1952 Indy 500[3]
  Bils Vukovičs[3] 1953 Indy 500[3]
  Tonijs Brūkss 1957. gada Lielbritānijas Grand Prix
9 4. sacīkste   Bobs Svaikerts[3] 1955 Indy 500[3]
  Žaks Vilnēvs 1996. gada Eiropas Grand Prix

Visvairāk sacīkšu pirms pirmās uzvarasLabot

Piedalīšanās Pilots Sacīkste
1 190. sacīkste   Serhio Peress 2020. gada Sahiras Grand Prix
2 130. sacīkste   Marks Vēbers 2009. gada Vācijas Grand Prix
3 123. sacīkste   Rubenšs Barikello 2000. gada Vācijas Grand Prix
4 119. sacīkste   Jarno Trulli 2004. gada Monako Grand Prix
5 113. sacīkste   Džensons Batons 2006. gada Ungārijas Grand Prix
6 111. sacīkste   Niko Rosbergs 2012. gada Ķīnas Grand Prix
7 110. sacīkste   Džankarlo Fizikella 2003. gada Brazīlijas Grand Prix
8 96. sacīkste   Mika Hekinens 1997. gada Eiropas Grand Prix
9 95. sacīkste   Tjerī Butsēns 1989. gada Kanādas Grand Prix
10 91. sacīkste   Žans Alezī 1995. gada Kanādas Grand Prix

Visvairāk sacīkšu bez uzvarasLabot

Pilots Piedalīšanās Starti
1   Andrea de Čezariss 214 208
2   Niks Heidfelds 185 183
3   Niko Hilkenbergs 182 179
4   Romāns Grožāns 181 179
5   Martins Brandls 165 158
6   Dereks Vorviks 162 147
7   Žans Pjērs Žarjē 143 134
  Edijs Čīvers 143 132
9   Adrians Sutils 128 128
10   Pjērluidži Martīni 124 119

Uzvaras no tālākās starta vietasLabot

Pilots Sacīkste Starta pozīcija
1   Džons Votsons 1983. gada ASV Rietumu Grand Prix 22.
2   Bils Vukovičs[3] 1954 Indy 500[3] 19.
3   Rubenšs Barikello 2000. gada Vācijas Grand Prix 18.
4   Džons Vatsons 1982. gada ASV Austrumu Grand Prix 17.
  Kimi Reikenens 2005. gada Japānas Grand Prix
6   Džekijs Stjuarts 1973. gada Dienvidāfrikas Grand Prix 16.
  Mihaels Šūmahers 1995. gada Beļģijas Grand Prix
8   Fernando Alonso 2008. gada Singapūras Grand Prix 15.
9   Bobs Svaikerts[3] 1955 Indy 500[3] 14.
  Alans Džonss 1977. gada Austrijas Grand Prix
  Olivjē Panī 1996. gada Monako Grand Prix
  Džonijs Herberts 1999. gada Eiropas Grand Prix
  Džensons Batons 2006. gada Ungārijas Grand Prix
  Luiss Hamiltons 2018. gada Vācijas Grand Prix

Pole Position (pirmās starta vietas)Labot

Kopējais Pole Position skaitsLabot

Pilots Sezonas Piedalīšanās Pole Position
1   Luiss Hamiltons 2007-2020 266 98
2   Mihaels Šūmahers 1991-2006, 2010-2012 308 68
3   Airtons Senna 1984-1994 162 65
4   Sebastiāns Fetels 2007-2020 258 57
5   Džims Klārks 1960-1968 73 33
  Alēns Prosts 1980-1991, 1993 202 33
7   Naidžels Mensels 1980-1992, 1994-1995 191 32
8   Niko Rosbergs 2006-2016 206 30
9   Huans Manuels Fanhio 1950-1951, 1953-1958 52 29
10   Mika Hekinens 1991-2001 165 26

Visvairāk Pole Position pēc kārtasLabot

Pilots Pole Position Sezonas Sacīkstes
1   Airtons Senna 8 1988-1989 1988. gada Spānijas Grand Prix-1989. gada ASV Grand Prix
2   Airtons Senna 7 1990-1991 1990. gada Spānijas Grand Prix-1991. gada Monako Grand Prix
  Alēns Prosts 1993 1993. gada Dienvidāfrikas Grand Prix-1993. gada Kanādas Grand Prix
  Mihaels Šūmahers 2000-2001 2000. gada Itālijas Grand Prix-2001. gada Brazīlijas Grand Prix
  Luiss Hamiltons 2015 2015. gada Monako Grand Prix-2015. gada Itālijas Grand Prix
6   Nikijs Lauda 6 1974 1974. gada Nīderlandes Grand Prix-1974. gada Itālijas Grand Prix
  Airtons Senna 1988 1988. gada Brazīlijas Grand Prix-1988. gada ASV Austrumu Grand Prix
  Airtons Senna 1989 1989. gada Beļģijas Grand Prix-1989. gada Austrālijas Grand Prix
  Naidžels Mensels 1992 1992. gada Dienvidāfrikas Grand Prix-1992. gada Monako Grand Prix
  Mika Hekinens 1999 1999. gada Lielbritānijas Grand Prix-1999. gada Itālijas Grand Prix
  Niko Rosbergs 2015 2015. gada Japānas Grand Prix-2015. gada Abū Dabī Grand Prix
  Luiss Hamiltons 2016-2017 2016. gada ASV Grand Prix-2017. gada Ķīnas Grand Prix

Visvairāk Pole Position sezonāLabot

Pilots Sezona Piedalīšanās Pole Position
1   Sebastiāns Fetels 2011 19 15
2   Naidžels Mensels 1992 16 14[8]
3   Airtons Senna 1988 16 13
  Airtons Senna 1989 16 13
  Alēns Prosts 1993 16 13
6   Luiss Hamiltons 2016 21 12
5   Mika Hekinens 1999 16 11
  Mihaels Šūmahers 2001 17 11
  Niko Rosbergs 2014 19 11
  Luiss Hamiltons 2015 19 11
  Luiss Hamiltons 2017 20 11
  Luiss Hamiltons 2018 21 11

Lielākais Pole Position procents sezonāLabot

Pilots Sezona Sacīkstes Pole Position Procenti
1   Naidžels Mensels 1992 16 14[8] 87,50%
2   Airtons Senna 1988 16 13 81,25%
  Airtons Senna 1989 16 13 81,25%
  Alēns Prosts 1993 16 13 81,25%
5   Sebastiāns Fetels 2011 19 15 78,95%
6   Huans Manuels Fanhio 1956 8 6 75,00%
7   Džims Klārks 1963 10 7 70,00%
8   Mika Hekinens 1999 16 11 68,75%
9   Džims Klārks 1962 9 6 66,67%
  Alberto Askari 1953 9 6 66,67%

Jaunākie Pole Position izcīnītājiLabot

(tikai katra pilota pirmā Pole Position tiek pieminēta)

Pilots Vecums Sacīkste
1   Sebastiāns Fetels 21 gads, 72 dienas 2008. gada Itālijas Grand Prix
2   Šarls Leklērs 21 gads, 165 dienas 2019. gada Bahreinas Grand Prix
3   Fernando Alonso 21 gads, 237 dienas 2003. gada Malaizijas Grand Prix
4   Makss Verstapens 21 gads, 307 dienas 2019. gada Ungārijas Grand Prix
5   Lānss Strols 22 gads, 16 dienas 2020. gada Turcijas Grand Prix
6   Rubenšs Barikello 22 gadi, 97 dienas 1994. gada Beļģijas Grand Prix
7   Luiss Hamiltons 22 gadi, 153 dienas 2007. gada Kanādas Grand Prix
8   Andrea de Čezariss 22 gadi, 308 dienas 1982. gada ASV Rietumu Grand Prix
9   Niko Hilkenbergs 23 gadi, 79 dienas 2010. gada Brazīlijas Grand Prix
10   Roberts Kubica 23 gadi, 120 dienas 2008. gada Bahreinas Grand Prix

Vecākie Pole Position izcīnītājiLabot

Pilots Vecums Sacīkste
1   Nino Farina 47 gadi, 79 dienas 1954. gada Argentīnas Grand Prix
2   Huans Manuels Fanhio 46 gadi, 209 dienas 1958. gada Argentīnas Grand Prix
3   Džeks Brebems 44 gadi, 17 dienas 1970. gada Spānijas Grand Prix
4   Mario Andreti 42 gadi, 196 dienas 1982. gada Itālijas Grand Prix
5   Naidžels Mensels 41 gads, 97 dienas 1994. gada Austrālijas Grand Prix
6   Karloss Roitemans 39 gadi, 188 dienas 1981. gada Lasvegasas Grand Prix
7   Greiems Hils 39 gadi, 156 dienas 1968. gada Lielbritānijas Grand Prix
8   Kimi Reikenens 38 gadi, 319 dienas 2018. gada Itālijas Grand Prix
9   Freds Agabašians[3] 38 gadi, 283 dienas 1952. gada Indy 500[3]
10   Alēns Prosts 38 gadi, 241 diena 1993. gada Japānas Grand Prix

Piezīme: Mihaels Šūmahers bija 43 gadus un 144 dienas vecs, kad uzstādīja ātrāko laiku 2012. gada Monako Grand Prix kvalifikācijā, tomēr 5 starta vietu soda, ko ieguva iepriekšējā sacīkstē, dēļ viņš nesāka sacīksti no Pole Position.

Pirmā starta rindaLabot

Kopējie starti no pirmās starta rindasLabot

Pilots Starti no pirmās starta rindas Pole position Sacīkstes
1   Luiss Hamiltons 154 98 266
2   Mihaels Šūmahers 116 68 308
3   Sebastiāns Fetels 96 57 258
4   Airtons Senna 87 65 162
5   Alēns Prosts 86 33 202
6   Niko Rosbergs 60 30 206
7   Naidžels Mensels 56 32 191
8   Džims Klārks 48 33 73
  Huans Manuels Fanhio 48 29 52
10   Deimons Hils 47 20 122

Jaunākie piloti, kuri ir startējuši no pirmās starta rindasLabot

(tikai pirmais starts no pirmās starta rindas tiek pieminēts)

Pilots Vecums Vieta Sacīkste
1   Makss Verstapens 18 gadi, 322 dienas 2. 2016. gada Lielbritānijas Grand Prix
2   Lānss Strols 18 gadi, 339 dienas 2. 2017. gada Itālijas Grand Prix
3   Rikardo Rodrigess 19 gadi, 208 dienas 2. 1961. gada Itālijas Grand Prix
4   Sebastiāns Fetels 21 gads, 72 dienas 1. 2008. gada Itālijas Grand Prix
5   Šarls Leklērs 21 gads, 166 dienas 1. 2019. gada Bahreinas Grand Prix
6   Fernando Alonso 21 gads, 237 dienas 1. 2003. gada Malaizijas Grand Prix
7   Rubenšs Barikello 22 gadi, 97 dienas 1. 1994. gada Beļģijas Grand Prix
8   Luiss Hamiltons 22 gadi, 98 dienas 2. 2007. gada Bahreinas Grand Prix
9   Džordžs Rasels 22 gadi, 295 dienas 2. 2020. gada Sahiras Grand Prix
10   Andrea de Čezariss 22 gadi, 308 dienas 1. 1982. gada ASV Rietumu Grand Prix

Ātrākie apļiLabot

Kopējie ātrākie apļiLabot

Pilots Ātrākie apļi Starti
1   Mihaels Šūmahers 77 306
2   Luiss Hamiltons 53 266
3   Kimi Reikenens 46 329
4   Alēns Prosts 41 199
5   Sebastiāns Fetels 38 257
6   Naidžels Mensels 30 187
7   Džims Klārks 28 72
8   Mika Hekinens 25 161
9   Nikijs Lauda 24 171
10   Huans Manuels Fanhio 23 51
  Nelsons Pikē 23 204
  Fernando Alonso 23 311

Visvairāk ātrāko apļu sezonāLabot

Pilots Sezona Piedalīšanās Ātrākie apļi
1   Mihaels Šūmahers 2004 18 10
  Kimi Reikenens 2008 18 10
  Kimi Reikenens 2005 19 10
4   Mika Hekinens 2000 17 9
5   Naidžels Mensels 1992 16 8
  Mihaels Šūmahers 1994 16 8
  Mihaels Šūmahers 1995 17 8
  Luiss Hamiltons 2015 19 8
8   Nelsons Pikē 1986 16 7
  Alēns Prosts 1988 16 7
  Mihaels Šūmahers 2002 17 7
  Mihaels Šūmahers 2006 18 7
  Marks Vēbers 2011 19 7
  Sebastiāns Fetels 2013 19 7
  Luiss Hamiltons 2014 19 7
  Luiss Hamiltons 2017 20 7
  Valteri Botass 2018 21 7

Jaunākais pilots, kurš ir uzstādījis ātrāko apliLabot

(tikai pirmā reize katram pilotam tiek ieskaitīta)

Pilots Vecums Sacīkste
1   Makss Verstapens 19 gadi, 44 dienas 2016. gada Brazīlijas Grand Prix
2   Lando Noriss 20 gadi, 235 dienas 2020. gada Austrijas Grand Prix
3   Niko Rosbergs 20 gadi, 258 dienas 2006. gada Bahreinas Grand Prix
4   Šarls Leklērs 21 gads, 166 dienas 2019. gada Bahreinas Grand Prix
5   Estevans Gutjerress 21 gads, 280 dienas 2013. gada Spānijas Grand Prix
6   Fernando Alonso 21 gads, 321 diena 2003. gada Kanādas Grand Prix
7   Brūss Maklārens 21 gads, 322 dienas 1959. gada Lielbritānijas Grand Prix
8   Sebastiāns Fetels 21 gads, 353 dienas 2009. gada Lielbritānijas Grand Prix
9   Daniils Kvjats 22 gadi, 19 dienas 2016. gada Spānijas Grand Prix
10   Luiss Hamiltons 22 gadi, 91 diena 2007. gada Malaizijas Grand Prix

Finiši uz goda pjedestālaLabot

Kopējie finiši uz pjedestālaLabot

Pilots Sezonas Piedalīšanās Pjedestāli
1   Luiss Hamiltons 2007-2020 266 165
2   Mihaels Šūmahers 1991-2006; 2010-2012 308 155
3   Sebastiāns Fetels 2007-2020 258 121
4   Alēns Prosts 1980-1991; 19931980-1991, 1993 202 106
5   Kimi Reikenens 2001-2009; 2012-2020 332 103
6   Fernando Alonso 2001, 2003-2018 314 97
7   Airtons Senna 1984-1994 162 80
8   Rubenšs Barikello 1993-2011 326 68
9   Deivids Kulthārds 1994-2008 238 62
10   Nelsons Pikē 1978-1991 207 60

Procentuālie pjedestāliLabot

Pilots Sezonas Piedalīšanās Pjedestāli Procenti
1   Dorino Serafini 1950 1 1[9] 100%
2   Luidži Fadžioli 1950-1951 7 6 85,71%
3   Huans Manuels Fanhio 1950-1951; 1953-1958 52[1] 35 67,31%
4   Luiss Hamiltons 2007-2020 266 165 62,03%
5   Nino Farina 1950-1955 34 20[10] 58,82%
6   Hosē Frolians Gonzaless 1950-1957; 1960 27 15 55,56%
7   Alēns Prosts 1980-1991; 1993 202 106 52,48%
8   Alberto Askari 1950-1955 33[2] 17 51,52%
9   Mihaels Šūmahers 1991-2006; 2010-2012 308 155 50,32%
9   Sems Henkss 1950-1957 8[3] 4 50%
  Mourijs Rouzs 1950-1951 2[3] 1 50%
  Lī Volers 1950-1951 2[3] 1 50%
  Bils Holands 1950; 1953 2[3] 1 50%

Visvairāk pjedestālu sezonāLabot

Pilots Sezona Piedalīšanās Pjedestāli
1   Mihaels Šūmahers 2002 17 17
  Sebastiāns Fetels 2011 19 17
  Luiss Hamiltons 2015 19 17
  Luiss Hamiltons 2016 21 17
  Luiss Hamiltons 2018 21 17
  Luiss Hamiltons 2019 21 17
7   Sebastiāns Fetels 2013 19 16
  Luiss Hamiltons 2014 19 16
  Niko Rosbergs 2016 21 16
10   Mihaels Šūmahers 2004 18 15
  Fernando Alonso 2005 19 15
  Niko Rosbergs 2014 19 15
  Niko Rosbergs 2015 19 15
  Valteri Botass 2019 21 15

Visvairāk pjedestālu pēc kārtasLabot

Pilots Pjedestāli Skaits
1   Mihaels Šūmahers 2001. gada ASV Grand Prix-2002. gada Japānas Grand Prix 19
2   Luiss Hamiltons 2014. gada Itālijas Grand Prix-2015. gada Lielbritānijas Grand Prix 16
3   Fernando Alonso 2005. gada Turcijas Grand Prix-2006. gada Kanādas Grand Prix 15
4   Sebastiāns Fetels 2010. gada Brazīlijas Grand Prix-2011. gada Lielbritānijas Grand Prix 11
  Sebastiāns Fetels 2013. gada Vācijas Grand Prix-2013. gada Brazīlijas Grand Prix
6   Luiss Hamiltons 2018. gada Brazīlijas Grand Prix-2019. gada Francijas Grand Prix 10
7   Džims Klārks 1963. gada Beļģijas Grand Prix-1963. gada Dienvidāfrikas Grand Prix 9
  Nikijs Lauda 1975. gada Itālijas Grand Prix-1976. gada Zviedrijas Grand Prix
  Nelsons Pikē 1987. gada Monako Grand Prix-1987. gada Portugāles Grand Prix
  Mihaels Šūmahers 2000. gada Ungārijas Grand Prix-2001. gada Brazīlijas Grand Prix
  Mihaels Šūmahers 2004. gada Eiropas Grand Prix-2004. gada Itālijas Grand Prix
  Luiss Hamiltons 2007. gada Austrālijas Grand Prix-2007. gada Lielbritānijas Grand Prix
  Luiss Hamiltons 2018. gada Lielbritānijas Grand Prix-2018. gada ASV Grand Prix
  Niko Rosbergs 2015. gada Austrālijas Grand Prix-2015. gada Lielbritānijas Grand Prix
  Niko Rosbergs 2016. gada Beļģijas Grand Prix-2016. gada Abū Dabī Grand Prix

Jaunākie piloti, kuri ir kāpuši uz goda pjedestālaLabot

(tikai katra pilota pirmais pjedestāls ir pieminēts)

Pilots Vecums Vieta Sacīkste
1   Makss Verstapens 18 gadi, 228 dienas 1. 2016. gada Spānijas Grand Prix
2   Lānss Strols 18 gadi, 239 dienas 3. 2017. gada Azerbaidžānas Grand Prix
3   Lando Noriss 20 gadi, 235 dienas 3. 2020. gada Austrijas Grand Prix
4   Sebastiāns Fetels 21 gads, 73 dienas 1. 2008. gada Itālijas Grand Prix
5   Daniils Kvjats 21 gads, 91 diena 2. 2015. gada Ungārijas Grand Prix
6   Kevins Magnusens 21 gads, 162 dienas 2. 2014. gada Austrālijas Grand Prix
7   Šarls Leklērs 21 gads, 166 dienas 3. 2019. gada Bahreinas Grand Prix
8   Fernando Alonso 21 gads, 237 dienas 3. 2003. gada Malaizijas Grand Prix
9   Roberts Kubica 21 gads, 278 dienas 3. 2006. gada Itālijas Grand Prix
10   Ralfs Šūmahers 21 gads, 287 dienas 3. 1997. gada Argentīnas Grand Prix

PunktiLabot

Pasaules čempionāta vēsturē ir mainījušās gan pozīcijas, par kurām piešķir punktus, gan arī piešķiramo punktu skaits - skat. punktu skaitīšanas sistēmu sarakstu, lai uzzinātu vairāk.

Kopējie punktiLabot

Pilots Punkti
1   Luiss Hamiltons 3778
2   Sebastiāns Fetels 3018
3   Fernando Alonso 1899
4   Kimi Reikenens 1863
5   Niko Rosbergs 1594,5
6   Mihaels Šūmahers 1566
7   Valteri Botass 1512
8   Džensons Batons 1235
9   Felipe Masa 1167
10   Makss Verstapens 1162

Kopējās sacīkstes, kurās ir izcīnīti punktiLabot

Pilots Sacīkstes punktos
1   Luiss Hamiltons 229
2   Mihaels Šūmahers 221
3   Kimi Reikenens 215
4   Fernando Alonso 202
  Sebastiāns Fetels
6   Felipe Masa 165
7   Džensons Batons 162
8   Rubenšs Barikello 140
9   Niko Rosbergs 133
10   Alēns Prosts 128

Visvairāk punktu sezonāLabot

Pilots Punkti Sezona Vieta Sacīkstes % no iespējamajiem
1   Luiss Hamiltons 413 2019 1. 21 75,64%
2   Luiss Hamiltons 408 2018 1. 21 77,71%
3   Sebastiāns Fetels 397 2013 1. 19 83,58%
4   Sebastiāns Fetels 392 2011 1. 19 82,53%
5   Niko Rosbergs 385 2016 1. 21 73,33%
6   Luiss Hamiltons 384 2014 1. 19  76,80%
7   Luiss Hamiltons 381 2015 1. 19 80,21%
8   Luiss Hamiltons 380 2016 2. 21 72,38%
9   Luiss Hamiltons 363 2017 1. 20 72,60%
10   Luiss Hamiltons 347 2020 1. 17 78,51%

  Pēdējā sacīkstē piešķirts dubultots punktu skaits.

Jaunākie piloti, kuri ir izcīnījuši punktusLabot

(tikai pirmie punkti katram pilotam tiek pieminēti)

Pilots Vecums Vieta Sacīkste Karjeras sacīkste
1   Makss Verstapens 17 gadi, 180 dienas 7. 2015. gada Malaizijas Grand Prix 2. sacīkste
2   Lānss Strols 18 gadi, 225 dienas 9. 2017. gada Kanādas Grand Prix 7. sacīkste
3   Lando Noriss 19 gadi, 138 dienas 6. 2019. gada Bahreinas Grand Prix 2. sacīkste
4   Daniils Kvjats 19 gadi, 324 dienas 9. 2014. gada Austrālijas Grand Prix 1. sacīkste
5   Sebastiāns Fetels 19 gadi, 349 dienas 8. 2007. gada ASV Grand Prix 1. sacīkste
6   Haime Algersuari 20 gadi, 12 dienas 9. 2010. gada Malaizijas Grand Prix 11. sacīkste
7   Džensons Batons 20 gadi, 67 dienas 6. 2000. gada Brazīlijas Grand Prix 2. sacīkste
8   Rikardo Rodrigess 20 gadi, 123 dienas 4. 1962. gada Beļģijas Grand Prix 3. sacīkste
9   Sebastians Buemi 20 gadi, 149 dienas 6. 2009. gada Austrālijas Grand Prix 1. sacīkste
10   Estebans Okons 20 gadi, 190 dienas 10. 2017. gada Austrālijas Grand Prix 10. sacīkste

Sacīkstes līderiLabot

Reizes, kad pilots ir bijis vadībā visu sacīkstiLabot

Pilots Sacīkstes
1   Luiss Hamiltons 22
2   Airtons Senna 19
3   Sebastiāns Fetels 15
4   Džims Klārks 13
5   Mihaels Šūmahers 11
  Džekijs Stjuarts 11
7   Naidžels Mensels 9
8   Alberto Askari 7
  Alēns Prosts 7
  Niko Rosbergs 7

Reizes, kad pilots ir bijis vadībā vismaz vienu apliLabot

Pilots Sacīkstes
1   Luiss Hamiltons 162
2   Mihaels Šūmahers 142
3   Sebastiāns Fetels 105
4   Airtons Senna 86
5   Alēns Prosts 84
  Fernando Alonso 84
7   Kimi Reikenens 83
8   Deivids Kulthārds 63
9   Nelsons Pikē 58
10   Naidžels Mensels 55
  Niko Rosbergs 55

Jaunākie piloti, kuri ir bijuši vadībā vismaz vienu apliLabot

(tikai katra pilota pirmā reize ir pieminēta)

Pilots Vecums Sacīkste
1   Makss Verstapens 18 gadi, 228 dienas 2016. gada Spānijas Grand Prix
2   Sebastiāns Fetels 20 gadi, 89 dienas 2007. gada Japānas Grand Prix
3   Šarls Leklērs 21 gads, 166 dienas 2019. gada Bahreinas Grand Prix
4   Sebastians Buemi 21 gads, 225 dienas 2010. gada Kanādas Grand Prix
5   Fernando Alonso 21 gads, 237 dienas 2003. gada Malaizijas Grand Prix
6   Roberts Kubica 21 gads, 278 dienas 2006. gada Itālijas Grand Prix
7   Estevans Gutjerress 21 gads, 280 dienas 2013. gada Spānijas Grand Prix
8   Džimijs Deivijs[3] 21 gads, 285 dienas 1951. gada Indy 500[3]
9   Lānss Strols 22 gadi, 17 dienas 2020. gada Turcijas Grand Prix
10   Serhio Peress 22 gadi, 60 dienas 2012. gada Malaizijas Grand Prix

DubultrekordiLabot

Pole Position un uzvara vienā sacīkstēLabot

Pilots Sacīkstes
1   Luiss Hamiltons 58
2   Mihaels Šūmahers 40
3   Sebastiāns Fetels 31
4   Airtons Senna 29
5   Alēns Prosts 18
6   Naidžels Mensels 17
7   Džims Klārks 15
  Huans Manuels Fanhio 15
  Niko Rosbergs 15
10   Fernando Alonso 14

Hettriks (Pole Position, uzvara un ātrākais aplis vienā sacīkstē)Labot

Zināma arī kā "ideālā sacīkste".

Pilots Sacīkstes
1   Mihaels Šūmahers 22
2   Luiss Hamiltons 18
3   Džims Klārks 11
4   Huans Manuels Fanhio 9
5   Alēns Prosts 8
  Sebastiāns Fetels 8
7   Alberto Askari 7
  Airtons Senna 7
9   Mika Hekinens 5
  Deimons Hils 5
  Naidžels Mensels 5
  Fernando Alonso 5

Grand Chelem* (visu sacīksti bijis vadībā, startējis no Pole Position un uzstādījis ātrāko apli)Labot

(*franču: Lielais Cirtiens)

Pilots Skaits
1   Džims Klārks 8
2   Luiss Hamiltons 6
3   Alberto Askari 5
  Mihaels Šūmahers
5   Džekijs Stjuarts 4
  Airtons Senna
  Naidžels Mensels
  Sebastiāns Fetels
9   Nelsons Pikē 3
10   Huans Manuels Fanhio 2
  Džeks Brebems
  Mika Hekinens
  Niko Rosbergs

Čempiona tituliLabot

Kopējie tituliLabot

Pilots Skaits Sezonas
1   Mihaels Šūmahers 7 1994, 1995, 2000, 2001, 2002, 2003, 2004
  Luiss Hamiltons 2008, 2014, 2015, 2017, 2018, 2019, 2020
3   Huans Manuels Fanhio 5 1951, 1954, 1955, 1956, 1957
4   Alēns Prosts 4 1985, 1986, 1989, 1993
  Sebastiāns Fetels 2010, 2011, 2012, 2013
6   Džeks Brebems 3 1959, 1960, 1966
  Džekijs Stjuarts 1969, 1971, 1973
  Nikijs Lauda 1975, 1977, 1984
  Nelsons Pikē 1981, 1983, 1987
  Airtons Senna 1988, 1990, 1991

Vismazāk Formula 1 sezonas pirms pirmā titulaLabot

Pilots Gads Sezona
1   Nino Farina 1950 1.[6]
2   Huans Manuels Fanhio 1951 2.[5]
  Žaks Vilnēvs 1997 2.
  Luiss Hamiltons 2008 2.
5   Alberto Askari 1952 3.[11]
  Denijs Halms 1967 3.
  Emersons Fitipaldi 1972 3.
8   Fils Hils 1961 4.
  Džims Klārks 1963 4.
  Džeimss Hants 1976 4.
  Nelsons Pikē 1981 4.
  Mihaels Šūmahers 1994 4.
  Fernando Alonso 2005 4.
  Sebastiāns Fetels 2010 4.

Citi rekordiLabot

Apraksts Rezultāts Detaļas
Čempionāti
Čempions ar visvairāk atlikušajām sacīkstēm sezonā 6 sacīkstes   Mihaels Šūmahers (2002. gadā; 11. sacīkstē no 17)
Visvairāk punktu starp čempionu un vicečempionu 155 punkti starp   Sebastiānu Fetelu (397) un   Fernando Alonso (242) 2013. gadā
Vismazāk punktu starp čempionu un vicečempionu 0,5 punkti starp   Nikiju Laudu (72) un   Alēnu Prostu (71,5) 1984. gadā
Vismazāk punktu starp čempionu un trešo vietu kopvērtējumā 1 punkts starp   Kimi Reikenenu (110) un   Fernando Alonso (109) 2007. gadā
Visilgākais laiks starp diviem sekojošiem tituliem 2576 dienas   Nikijs Lauda (starp 1977. un 1984. gadu)
Visvairāk dienu pēc kārtas čempiona godā 1813 dienas   Mihaels Šūmahers (no 2000. gada 8. oktobra līdz 2005. gada 25. septembrim)
Jaunākais divkārtējais čempions 24 gadi, 98 dienas   Sebastiāns Fetels (2010. un 2011. gads)
Jaunākais trīskārtējais čempions 25 gadi, 145 dienas   Sebastiāns Fetels (2010., 2011. un 2012. gads)
Vecākais čempions 46 gadi, 41 diena   Huans Manuels Fanhio (1957. gads)
Augstākā vieta kopvērtējumā debitantam (neskaitot 1950. gadu) 2. vieta   Žaks Vilnēvs (1996. gadā) un   Luiss Hamiltons (2007. gadā)
Uzvaras
Visvairāk uzvaru vienā Grand Prix 8 uzvaras   Mihaels Šūmahers (  Francijas Grand Prix 1994., 1995., 1997., 1998., 2001., 2002., 2004. un 2006. gadā);
  Luiss Hamiltons (  Ungārijas Grand Prix 2007., 2009., 2012., 2013., 2016., 2018., 2019., 2020)
Visvairāk uzvaru dažādos Grand Prix 28 Grand Prix   Luiss Hamiltons
Visvairāk uzvaru vienā komandā 74 uzvaras   Luiss Hamiltons (ar   Mercedes)
Visvairāk dienu starp pirmo un pēdējo uzvaru 5691 dienas   Kimi Reikenens (2003. gada Malaizijas Grand Prix2018. gada ASV Grand Prix)
Visvairāk dienu starp divām sekojošām uzvarām 2402 dienas   Rikardo Patrēze (1983. gada Dienvidāfrikas Grand Prix1990. gada Sanmarīno Grand Prix)
Visvairāk sezonu pēc kārtas ar vismaz vienu uzvaru 15 sezonas   Mihaels Šūmahers (19922006)
Visvairāk dažādu sacīkšu uzvarētāju vienā sezonā 11 1982. gadā
Vismazāk dažādu sacīkšu uzvarētāju vienā sezonā 3 1950., 1952., 1957., 1988., 2014 un 2015 gadā
Vismazāk uzvaru izcīnot titulu 1   Maiks Hotorns (1958. gadā) un   Keke Rosbergs (1982. gadā)
Visvairāk uzvaru neizcīnot titulu 10   Luiss Hamiltons (2016. gadā)
Pjedestāli
Visvairāk dienu starp pirmo un pēdējo pjedestālu 7399 dienas   Mihaels Šūmahers (1992. gada Meksikas Grand Prix2012. gada Eiropas Grand Prix)
Visvairāk dienu starp diviem sekojošiem pjedestāliem 2842 dienas   Aleksandrs Vurcs (1997. gada Lielbritānijas Grand Prix2005. gada Sanmarīno Grand Prix)
Sacīkšu starti un piedalīšanās
Visvairāk dienu starp pirmo un pēdējo startu 7763 dienas   Mihaels Šūmahers (1991. gada Beļģijas Grand Prix2012. gada Brazīlijas Grand Prix)
Visvairāk dienu starp diviem sekojošiem startiem 3767 dienas   Jans Lamerss (1982. gada Nīderlandes Grand Prix1992. gada Japānas Grand Prix)
Visvairāk sacīkšu vienā komandā 179 sacīkstes   Mihaels Šūmahers (  Ferrari)
Visvairāk piedalīšanās nestartējot 14 piedalīšanās   Klaudio Landžss
Visvairāk sacīkšu negūstot punktus 56 sacīkstes (48 starti)   Luka Badoers
Finiši
Vivairāk finišu pēc kārtas 48 sacīkstes   Luiss Hamiltons (2018. gada Lielbritānijas Grand Prix2020. gada Bahreinas Grand Prix
Visvairāk finišu punktos pēc kārtas 48 sacīkstes   Luiss Hamiltons (2018. gada Lielbritānijas Grand Prix2020. gada Bahreinas Grand Prix
Visvairāk finišu sezonā 21 sacīkstes   Daniels Rikardo (2016) un   Luiss Hamiltons (2019)
Visvairāk izstāšanās pēc kārtas 22 izstāšanās[12]   Andrea de Čezariss
Visvairāk izstāšanās sezonā 16 izstāšanās[12]

  Andrea de Čezariss (no 16 sacīkstēm 1987. gadā)

PiezīmesLabot

  1. 1,0 1,1 Fanhio piedalījās 52 sacīkstēs, tomēr dažās no tām dalīja savu vietu ar kādu citu pilotu.
  2. 2,0 2,1 Askari piedalījās 33 sacīkstēs, tomēr dažās no tām dalīja savu vietu ar kādu citu pilotu.
  3. 3,00 3,01 3,02 3,03 3,04 3,05 3,06 3,07 3,08 3,09 3,10 3,11 3,12 3,13 3,14 3,15 3,16 3,17 3,18 3,19 3,20 3,21 3,22 3,23 3,24 3,25 3,26 3,27 3,28 3,29 3,30 Indy 500 bija čempionāta posms no 1950. līdz 1960. gadam. Piloti, kuri finišēja piecu labāko starpā ieguva punktus.
  4. Daži avoti pagarina Askari uzvaru rekordu līdz pat deviņām, ieskaitot 1953. gada Nīderlandes un Beļģijas GP, turklāt neieskaitot 1953. gada Indy 500, sakarā ar to, ka maz Eiropas pilotu un komandu tajā piedalījās.
  5. 5,0 5,1 5,2 Fanhio sāka piedalīties pirmsčempionāta sacīkstēs 1949. gadā.
  6. 6,0 6,1 6,2 Farina sāka piedalīties pirmsčempionāta sacīkstēs 1930. gados.
  7. Brūss Maklārens piedalījās 1958. gada Vācijas un Marokas GPFormula 2 pilots.
  8. 8,0 8,1 «www.f1technical.net». Skatīts: 2007-06-21.
  9. Serafini sacīkstes laikā (1950. gada Itālijas Grand Prix) nodeva savu formulu Alberto Askari, kurš finišēja 2. vietā. Punktus abi piloti dalīja uz pusēm.
  10. Farinas 20 pjedestālu skaitā ir arī 2. un 3. vieta 1955. gada Argentīnas GP.
  11. Alberto Askari sāka piedalīties pirmsčempionāta sacīkstēs 1946. gadā.
  12. 12,0 12,1 Ne visās izstāšanās de Čezariss tika klasificēts kā nefinišējis. Piemēram, 1987. gada Beļģijas Grand Prix viņš tika klasificēts 3. vietā pēc tam, kad viņa formulai beidzās degviela un viņš to pārstūma pāri finiša līnijai.