Atvērt galveno izvēlni

F1 pilotu rekordu saraksts

Wikimedia projekta saraksts
Pašreizējā sezona
Saistītie raksti
Saraksti
Rekordi
Organizācijas

Šis ir F1 pilotu rekordu saraksts. Tas ir daļēji atjaunināts 2011. gada 27. novembrī (2011. gada Brazīlijas Grand Prix).

Satura rādītājs

Starti un piedalīšanāsLabot

Pilots tiek uzskatīts par piedalījušos tad, ja viņš ir piedalījies kaut vienā kvalifikācijas sesijā. Par startējušu viņu uzskata tad, ja viņš ir nobraucis kaut centimetru distances. Ja sacīkste ir tikusi pārtraukta un tad sākta no jauna, tad skaita tikai pēdējo startu.

Kopējais startēšanas un piedalīšanās skaitsLabot

Pilots Sezonas Piedalīšanās Starti
1   Rubenšs Barikello 1993-2011 326 322
2   Mihaels Šūmahers 1991-2006, 2010-2011 288 287
3   Rikardo Patrēze 1977-1993 257 256
4   Jarno Trulli 1997-2011 256 252
5   Deivids Kulthārds 1994-2008 247 246
6   Džankarlo Fizikella 1996-2009 231 229
7   Mikele Alboreto 1981-1994 215 194
8   Andrea de Čezariss 1980-1994 214 208
9   Gerhards Bergers 1984-1997 210 210
  Džensons Batons 2000-2011 210 208

Jaunākais pilots, kurš piedalījās sacīkstēLabot

Pilots Vecums Sacīkste
1   Sebastians Fetels 19 gadi, 54 dienas 2006. gada Turcijas Grand Prix

Jaunākie piloti, kuri ir startējuši sacīkstēLabot

Pilots Vecums Sacīkste
1   Haime Algersuari 19 gadi, 125 dienas 2009. gada Ungārijas Grand Prix
2   Maiks Tekvels 19 gadi, 182 dienas 1980. gada Kanādas Grand Prix
3   Rikardo Rodrigezs 19 gadi, 208 dienas 1961. gada Itālijas Grand Prix
4   Fernando Alonso 19 gadi, 218 dienas 2001. gada Austrālijas Grand Prix
5   Estebans Tuero 19 gadi, 320 dienas 1998. gada Austrālijas Grand Prix
6   Kriss Eimons 19 gadi, 324 dienas 1963. gada Beļģijas Grand Prix
7   Sebastians Fetels 19 gadi, 349 dienas 2007. gada ASV Grand Prix
8   Edijs Čīvers 20 gadi, 53 dienas 1978. gada Dienvidāfrikas Grand Prix
  Džensons Batons 20 gadi, 53 dienas 2000. gada Austrālijas Grand Prix
10   Tarsu Markess 20 gadi, 72 dienas 1996. gada Brazīlijas Grand Prix

Vecākais pilots, kurš ir piedalījies sacīkstēLabot

Pilots Vecums Sacīkste
1   Luī Širons 58 gadi, 288 dienas 1958. gada Monako Grand Prix

Vecākie piloti, kuri ir startējuši sacīkstēLabot

Pilots Vecums Sacīkste
1   Luī Širons 55 gadi, 292 dienas 1955. gada Monako Grand Prix
2   Filips Etanselīns 55 gadi, 191 diena 1952. gada Francijas Grand Prix
3   Arturs Legā 54 gadi, 232 dienas 1953. gada Beļģijas Grand Prix
4   Luidži Fadžioli 53 gadi, 22 dienas 1951. gada Francijas Grand Prix
5   Ādolfs Brudess 52 gadi, 293 dienas 1952. gada Vācijas Grand Prix

UzvarasLabot

Kopējās uzvarasLabot

Pilots Sezonas Piedalīšanās Uzvaras Procenti
1   Mihaels Šūmahers 1991-2006, 2010-2011 288 91 31,60%
2   Alēns Prosts 1980-1991, 1993 202 51 25,25%
3   Airtons Senna 1984-1994 162 41 25,31%
4   Naidžels Mensels 1980-1992, 1994-1995 191 31 16,23%
5   Džekijs Stjuarts 1965-1973 100 27 27,00%
  Fernando Alonso 2001, 2003-2011 178 27 15,25%
7   Džims Klārks 1960-1968 73 25 34,25%
  Nikijs Lauda 1971-1979, 1982-1985 177 25 14,12%
9   Huans Manuels Fanhio 1950-1951, 1953-1958 52 24 46,15%
10   Nelsons Pikē 1978-1991 207 23 11,11%

Procentuālās uzvarasLabot

Pilots Sezonas Piedalīšanās Uzvaras Procenti
1   Lī Volers[1] 1950-1951 2 1 50,00%
2   Huans Manuels Fanhio 1950-1951, 1953-1958 52[2] 24 46,15%
3   Bils Vukovičs[1] 1951-1955 5 2 40,00%
4   Alberto Askari 1950-1955 33[3] 13 39,39%
5   Džims Klārks 1960-1968 73 25 34,25%
6   Mihaels Šūmahers 1991-2006, 2010-2011 288 91 31,60%
7   Džekijs Stjuarts 1965-1973 100 27 27,00%
8   Sebastians Fetels 2007-2011 81 11 25,93%
9   Airtons Senna 1984-1994 162 41 25,31%
10   Alēns Prosts 1980-1991, 1993 202 51 25,25%

Visvairāk uzvaru sezonāLabot

Pilots Sezona Piedalīšanās Uzvaras Procenti
1   Mihaels Šūmahers 2004 18 13 72%
2   Mihaels Šūmahers 2002 17 11 65%
  Sebastians Fetels 2011 19 11 58%
3   Naidžels Mensels 1992 16 9 56%
  Mihaels Šūmahers 1995 17 9 53%
  Mihaels Šūmahers 2000 17 9 53%
  Mihaels Šūmahers 2001 17 9 53%
7   Airtons Senna 1988 16 8 50%
  Mihaels Šūmahers 1994 16 8 50%
  Deimons Hils 1996 16 8 50%
  Mika Hekinens 1998 16 8 50%

Lielākais uzvaru procents sezonāLabot

Pilots Sezona Sacīkstes Uzvaras Procenti
1   Alberto Askari 1952 8 6 75%
2   Mihaels Šūmahers 2004 18 13 72%
3   Džims Klārks 1963 10 7 70%
4   Huans Manuels Fanhio 1954 9 6 67%
5   Mihaels Šūmahers 2002 17 11 65%
6   Džims Klārks 1965 10 6 60%
7   Sebastians Fetels 2011 19 11 58%
8   Huans Manuels Fanhio 1955 7 4 57%
9   Naidžels Mensels 1992 16 9 56%
10   Alberto Askari 1953 9 5 56%

Visvairāk uzvaru pēc kārtasLabot

Pilots Sezona(s) Uzvaras
1   Alberto Askari 1952-1953 7[4]
  Mihaels Šūmahers 2004 7
3   Mihaels Šūmahers 2000-2001 6
4   Džeks Brebems 1960 5
  Džims Klārks 1965 5
  Naidžels Mensels 1992 5
  Mihaels Šūmahers 2004 5

Visvairāk uzvaru pirmajā sezonāLabot

Pilots Sezona Uzvaras
1   Žaks Vilnēvs 1996 4
  Luiss Hamiltons 2007 4
3   Huans Manuels Fanhio[5] 1950 3
  Nino Farina[6] 1950 3
5   Džonijs Pārsons[1] 1950 1
  Brūss Maklārens[7] 1959 1
  Džankarlo Bageti 1961 1
  Džekijs Stjuarts 1965 1
  Emersons Fitipaldi 1970 1
  Klejs Regaconi 1970 1
  Huans Pablo Montoija 2001 1

Jaunākie uzvarētājiLabot

(tiek pieminēta tikai katra pilota pirmā uzvara)

Pilots Vecums Sacīkste
1   Sebastians Fetels 21 gads, 73 dienas 2008. gada Itālijas Grand Prix
2   Fernando Alonso 22 gadi, 26 dienas 2003. gada Ungārijas Grand Prix
3   Trojs Ratmens[1] 22 gadi, 80 dienas 1952 Indy 500[1]
4   Brūss Maklārens 22 gadi, 104 dienas 1959. gada ASV Grand Prix
5   Luiss Hamiltons 22 gadi, 154 dienas 2007. gada Kanādas Grand Prix
6   Kimi Reikenens 23 gadi, 157 dienas 2003. gada Malaizijas Grand Prix
7   Roberts Kubica 23 gadi, 184 dienas 2008. gada Kanādas Grand Prix
8   Džekijs Ikss 23 gadi, 188 dienas 1968. gada Vācijas Grand Prix
9   Mihaels Šūmahers 23 gadi, 240 dienas 1992. gada Beļģijas Grand Prix
10   Emersons Fitipaldi 23 gadi, 296 dienas 1970. gada ASV Grand Prix

Vecākie uzvarētājiLabot

Pilots Vecums Sacīkste
1   Luidži Fadžioli 53 gadi, 22 dienas 1951. gada Francijas Grand Prix
2   Nino Farina 46 gadi, 276 dienas 1953. gada Vācijas Grand Prix
3   Huans Manuels Fanhio 46 gadi, 41 diena 1957. gada Vācijas Grand Prix
4   Pjēro Tarufi 45 gadi, 219 dienas 1952. gada Šveices Grand Prix
5   Džeks Brebems 43 gadi, 339 dienas 1970. gada Dienvidāfrikas Grand Prix
6   Sems Henkss[1] 42 gadi, 321 diena 1951 Indy 500[1]
7   Naidžels Mensels 41 gads, 97 dienas 1994. gada Austrālijas Grand Prix
8   Lī Volers[1] 40 gadi, 264 dienas 1951 Indy 500[1]
9   Moriss Trentiņjāns 40 gadi, 200 dienas 1958. gada Monako Grand Prix
10   Greiems Hils 40 gadi, 92 dienas 1969. gada Itālijas Grand Prix

Visātrāk izcīnītā pirmā uzvaraLabot

Piedalīšanās Pilots Sacīkste
1 1. sacīkste   Nino Farina[6] 1950. gada Lielbritānijas Grand Prix
  Džonijs Pārsons[1] 1950 Indy 500[1]
  Džankarlo Bageti 1961. gada Francijas Grand Prix
4 2. sacīkste   Huans Manuels Fanhio[5] 1950. gada Monako Grand Prix
  Lī Volers[1] 1950 Indy 500[1]
6 3. sacīkste   Trojs Ratmens[1] 1952 Indy 500[1]
  Bils Vukovičs[1] 1953 Indy 500[1]
  Tonijs Brūkss 1957. gada Lielbritānijas Grand Prix
9 4. sacīkste   Bobs Svaikerts[1] 1955 Indy 500[1]
  Žaks Vilnēvs 1996. gada Eiropas Grand Prix

Visvairāk sacīkšu pirms pirmās uzvarasLabot

Piedalīšanās Pilots Sacīkste
1 130. sacīkste   Marks Vēbers 2009. gada Vācijas Grand Prix
2 123. sacīkste   Rubenšs Barikello 2000. gada Vācijas Grand Prix
3 119. sacīkste   Jarno Trulli 2004. gada Monako Grand Prix
4 113. sacīkste   Džensons Batons 2006. gada Ungārijas Grand Prix
5 110. sacīkste   Džankarlo Fizikella 2003. gada Brazīlijas Grand Prix
6 96. sacīkste   Mika Hekinens 1997. gada Eiropas Grand Prix
7 95. sacīkste   Tjerī Butsēns 1989. gada Kanādas Grand Prix
8 91. sacīkste   Žans Alezī 1995. gada Kanādas Grand Prix
9 82. sacīkste   Edijs Irvains 1999. gada Austrālijas Grand Prix
10 72. sacīkste   Naidžels Mensels 1985. gada Eiropas Grand Prix

Visvairāk sacīkšu bez uzvarasLabot

Pilots Piedalīšanās Starti
1   Andrea de Čezariss 214 208
2   Niks Heidfelds 185 183
3   Martins Brandls 165 158
4   Dereks Vorviks 162 147
5   Žans Pjērs Žarjē 143 134
  Edijs Čīvers 143 132
7   Pjērluidži Martīni 124 119
8   Filips Alio 116 109
9   Mika Salo 111 109
10   Pjērkarlo Gindzani 111 76

Uzvaras no tālākās starta vietasLabot

Pilots Sacīkste Starta pozīcija
1   Džons Votsons 1983. gada ASV Rietumu Grand Prix 22.
2   Bils Vukovičs[1] 1954 Indy 500[1] 19.
3   Rubenšs Barikello 2000. gada Vācijas Grand Prix 18.
4   Džons Vatsons 1982. gada ASV Austrumu Grand Prix 17.
  Kimi Reikenens 2005. gada Japānas Grand Prix
6   Džekijs Stjuarts 1973. gada Dienvidāfrikas Grand Prix 16.
  Mihaels Šūmahers 1995. gada Beļģijas Grand Prix
8   Fernando Alonso 2008. gada Singapūras Grand Prix 15.
9   Bobs Svaikerts[1] 1955 Indy 500[1] 14.
  Alans Džonss 1977. gada Austrijas Grand Prix
  Olivjē Panī 1996. gada Monako Grand Prix
  Džonijs Herberts 1999. gada Eiropas Grand Prix
  Džensons Batons 2006. gada Ungārijas Grand Prix

Pole Position (pirmās starta vietas)Labot

Kopējais Pole Position skaitsLabot

Pilots Sezonas Piedalīšanās Pole Position
1   Mihaels Šūmahers 1991-2006, 2010-2011 288 68
2   Airtons Senna 1984-1994 162 65
3   Džims Klārks 1960-1968 73 33
  Alēns Prosts 1980-1991, 1993 202 33
5   Naidžels Mensels 1980-1992, 1994-1995 191 32
6   Sebastians Fetels 2007-2011 81 30
7   Huans Manuels Fanhio 1950-1951, 1953-1958 52 29
8   Mika Hekinens 1991-2001 165 26
9   Nikijs Lauda 1971-1979, 1982-1985 177 24
  Nelsons Pikē 1978-1991 207 24

Visvairāk Pole Position pēc kārtasLabot

Pilots Pole Position Sezonas Sacīkstes
1   Airtons Senna 8 1988-1989 1988. gada Spānijas GP-1989. gada ASV GP
2   Airtons Senna 7 1990-1991 1990. gada Spānijas GP-1991. gada Monako GP
  Alēns Prosts 1993 1993. gada Dienvidāfrikas GP-1993. gada Kanādas GP
  Mihaels Šūmahers 2000-2001 2000. gada Itālijas GP-2001. gada Brazīlijas GP
5   Nikijs Lauda 6 1974 1974. gada Nīderlandes GP-1974. gada Itālijas GP
  Airtons Senna 1988 1988. gada Brazīlijas GP-1988. gada ASV Austrumu GP
  Airtons Senna 1989 1989. gada Beļģijas GP-1989. gada Austrālijas GP
  Naidžels Mensels 1992 1992. gada Dienvidāfrikas GP-1992. gada Monako GP
  Mika Hekinens 1999 1999. gada Lielbritānijas GP-1999. gada Itālijas GP
10   Stīrlings Moss 5 1959-1960 1959. gada Portugāles GP-1960. gada Monako GP
  Fils Hils 1961 1961. gada Nīderlandes GP-1961. gada Vācijas GP
  Naidžels Mensels 1992 1992. gada Beļģijas GP-1992. gada Austrālijas GP
  Alēns Prosts 1993 1993. gada Lielbritānijas GP-1992. gada Itālijas GP
  Žaks Vilnēvs 1996-1997 1996. gada Japānas GP-1997. gada Sanmarīno GP
  Mika Hekinens 1999 1999. gada Austrālijas GP-1999. gada Spānijas GP
  Huans Pablo Montoija 2002 2002. gada Monako GP-2002. gada Francijas GP
  Fernando Alonso 2006 2006. gada Eiropas GP-2006. gada Kanādas GP

Visvairāk Pole Position sezonāLabot

Pilots Sezona Piedalīšanās Pole Position
1   Naidžels Mensels 1992 16 14[8]
2   Airtons Senna 1988 16 13
  Airtons Senna 1989 16 13
  Alēns Prosts 1993 16 13
5   Mika Hekinens 1999 16 11
  Mihaels Šūmahers 2001 17 11
7   Airtons Senna 1990 16 10
  Žaks Vilnēvs 1997 17 10
  Sebastians Fetels 2010 19 10

Lielākais Pole Position procents sezonāLabot

Pilots Sezona Sacīkstes Pole Position Procenti
1   Naidžels Mensels 1992 16 14[8] 88%
2   Airtons Senna 1988 16 13 81%
  Airtons Senna 1989 16 13 81%
  Alēns Prosts 1993 16 13 81%
5   Huans Manuels Fanhio 1956 8 6 75%
6   Džims Klārks 1963 10 7 70%
7   Mika Hekinens 1999 16 11 69%
8   Džims Klārks 1962 9 6 67%
  Alberto Askari 1953 9 6 67%
10   Mihaels Šūmahers 2001 17 11 65%

Jaunākie Pole Position izcīnītājiLabot

(tikai katra pilota pirmā Pole Position tiek pieminēta)

Pilots Vecums Sacīkste
1   Sebastians Fetels 21 gads, 72 dienas 2008. gada Itālijas GP
2   Fernando Alonso 21 gads, 237 dienas 2003. gada Malaizijas GP
3   Rubenšs Barikello 22 gadi, 97 dienas 1994. gada Beļģijas GP
4   Luiss Hamiltons 22 gadi, 153 dienas 2007. gada Kanādas GP
5   Andrea de Čezariss 22 gadi, 308 dienas 1982. gada ASV Rietumu GP
6   Niko Hilkenbergs 23 gadi, 79 dienas 2010. gada Brazīlijas GP
7   Roberts Kubica 23 gadi, 120 dienas 2008. gada Bahreinas GP
8   Džekijs Ikss 23 gadi, 216 dienas 1968. gada Vācijas GP
9   Kimi Reikenens 23 gadi, 255 dienas 2003. gada Eiropas GP
10   Deivids Kulthārds 24 gadi, 13 dienas 1995. gada Argentīnas GP

Vecākie Pole Position izcīnītājiLabot

Pilots Vecums Sacīkste
1   Nino Farina 47 gadi, 79 dienas 1954. gada Argentīnas GP
2   Huans Manuels Fanhio 46 gadi, 209 dienas 1958. gada Argentīnas GP
3   Džeks Brebems 44 gadi, 17 dienas 1970. gada Spānijas GP
4   Mario Andreti 42 gadi, 196 dienas 1982. gada Itālijas GP
5   Naidžels Mensels 41 gads, 97 dienas 1994. gada Austrālijas GP
6   Karloss Roitemans 39 gadi, 188 dienas 1981. gada Lasvegasas GP
7   Greiems Hils 39 gadi, 156 dienas 1968. gada Lielbritānijas GP
8   Freds Agabašians[1] 38 gadi, 283 dienas 1952. gada Indy 500[1]
9   Alēns Prosts 38 gadi, 241 diena 1993. gada Japānas GP
10   Rikardo Patrēze 38 gadi, 121 diena 1992. gada Ungārijas GP

Pirmā starta rindaLabot

Kopējie starti no pirmās starta rindasLabot

Pilots Starti no pirmās starta rindas
1   Mihaels Šūmahers 115
2   Airtons Senna 87
3   Alēns Prosts 86
4   Naidžels Mensels 56
5   Džims Klārks 48
  Huans Manuels Fanhio 48
7   Deimons Hils 47
8   Nelsons Pikē 44
9   Greiems Hils 42
  Džekijs Stjuarts 42

Jaunākie piloti, kuri ir startējuši no pirmās starta rindasLabot

(tikai pirmais starts no pirmās starta rindas tiek pieminēts)

Pilots Vecums Vieta Sacīkste
1   Rikardo Rodrigess 19 gadi, 208 dienas 2. 1961. gada Itālijas GP
2   Sebastians Fetels 21 gads, 72 dienas 1. 2008. gada Itālijas GP
3   Fernando Alonso 21 gads, 237 dienas 1. 2003. gada Malaizijas GP
4   Rubenšs Barikello 22 gadi, 97 dienas 1. 1994. gada Beļģijas GP
5   Luiss Hamiltons 22 gadi, 98 dienas 2. 2007. gada Bahreinas GP
6   Andrea de Čezariss 22 gadi, 308 dienas 1. 1982. gada ASV Rietumu GP
7   Kimi Reikenens 22 gadi, 319 dienas 2. 2002. gada Beļģijas GP
8   Brūss Maklārens 22 gadi, 321 diena 3.[9] 1960. gada Lielbritānijas GP
9   Džodijs Šekters 23 gadi, 33 dienas 3.[9] 1973. gada Dienvidāfrikas GP
10   Niko Hilkenbergs 23 gadi, 79 dienas 1. 2010. gada Brazīlijas GP

Ātrākie apļiLabot

Kopējie ātrākie apļiLabot

Pilots Ātrākie apļi
1   Mihaels Šūmahers 76
2   Alēns Prosts 41
3   Kimi Reikenens 35
4   Naidžels Mensels 30
5   Džims Klārks 28
6   Mika Hekinens 25
7   Nikijs Lauda 24
8   Huans Manuels Fanhio 23
  Nelsons Pikē 23
10   Gerhards Bergers 21

Visvairāk ātrāko apļu sezonāLabot

Pilots Sezona Piedalīšanās Ātrākie apļi
1   Mihaels Šūmahers 2004 18 10
  Kimi Reikenens 2008 18 10
  Kimi Reikenens 2005 19 10
4   Mika Hekinens 2000 17 9
5   Naidžels Mensels 1992 16 8
  Mihaels Šūmahers 1994 16 8
  Mihaels Šūmahers 1995 17 8
8   Nelsons Pikē 1986 16 7
  Alēns Prosts 1988 16 7
  Mihaels Šūmahers 2002 17 7

Jaunākais pilots, kurš ir uzstādījis ātrāko apliLabot

(tikai pirmā reize katram pilotam tiek ieskaitīta)

Pilots Vecums Sacīkste
1   Niko Rosbergs 20 gadi, 258 dienas 2006. gada Bahreinas GP
2   Fernando Alonso 21 gads, 321 diena 2003. gada Kanādas GP
3   Brūss Maklārens 21 gads, 322 dienas 1959. gada Lielbritānijas GP
4   Sebastians Fetels 21 gads, 353 dienas 2009. gada Lielbritānijas GP
5   Luiss Hamiltons 22 gadi, 91 diena 2007. gada Malaizijas GP
6   Kimi Reikenens 22 gadi, 137 dienas 2002. gada Austrālijas GP
7   Deivids Kulthārds 23 gadi, 126 dienas 1994. gada Vācijas GP
8   Mihaels Šūmahers 23 gadi, 240 dienas 1992. gada Beļģijas GP
9   Andrea de Čezariss 23 gadi, 356 dienas 1983. gada Beļģijas GP
10   Aleksandrs Vurcs 24 gadi, 56 dienas 1998. gada Argentīnas GP

Finiši uz goda pjedestālaLabot

Kopējie finiši uz pjedestālaLabot

Pilots Sezonas Piedalīšanās Pjedestāli
1   Mihaels Šūmahers 1991-2006, 2010 269 154
2   Alēns Prosts 1980-1991, 1993 202 106
3   Airtons Senna 1984-1994 162 80
4   Rubenšs Barikello 1993-2009 307 66
5   Fernando Alonso 2001, 2003-2010 159 63
6   Deivids Kulthārds 1994-2008 238 62
  Kimi Reikenens 2001-2009 157 62
8   Nelsons Pikē 1978-1991 207 60
9   Naidžels Mensels 1980-1992, 1994-1995 191 59
10   Nikijs Lauda 1971-1979, 1982-1985 177 54

Procentuālie pjedestāliLabot

Pilots Sezonas Piedalīšanās Pjedestāli Procenti
1   Luidži Fadžioli 1950-1951 7 6 85,71%
2   Huans Manuels Fanhio 1950-1951, 1953-1958 52[2] 35 67,31%
3   Nino Farina 1950-1955 34 20[10] 58,82%
4   Mihaels Šūmahers 1991-2006,2010 269 154 57,25%
5   Hosē Frolians Gonzaless 1950-1957, 1960 27 15 55,56%
6   Alēns Prosts 1980-1991, 1993 202 106 52,48%
7   Alberto Askari 1950-1955 33[3] 17 51,52%
8   Luiss Hamiltons 2007-2010 71 36 50,70%
9   Sems Henkss 1950-1957 8[1] 4 50%
  Mourijs Rouzs 1950-1951 2[1] 1 50%
  Lī Volers 1950-1951 2[1] 1 50%

Visvairāk pjedestālu sezonāLabot

Pilots Sezona Piedalīšanās Pjedestāli
1   Mihaels Šūmahers 2002 17 17
2   Mihaels Šūmahers 2004 18 15
  Fernando Alonso 2005 19 15
4   Alēns Prosts 1988 16 14
  Mihaels Šūmahers 2001 17 14
  Rubenšs Barikello 2004 18 14
  Fernando Alonso 2006 18 14

Visvairāk pjedestālu pēc kārtasLabot

Pilots Pjedestāli Skaits
1   Mihaels Šūmahers 2001. gada ASV GP - 2002. gada Japānas GP 19
2   Fernando Alonso 2005. gada Turcijas GP - 2006. gada Kanādas GP 15
3   Džims Klārks 1963. gada Beļģijas GP - 1963. gada Dienvidāfrikas GP 9
  Nikijs Lauda 1975. gada Itālijas GP - 1976. gada Zviedrijas GP 9
  Nelsons Pikē 1987. gada Monako GP - 1987. gada Portugāles GP 9
  Mihaels Šūmahers 2000. gada Ungārijas GP - 2001. gada Brazīlijas GP 9
  Mihaels Šūmahers 2004. gada Eiropas GP - 2004. gada Itālijas GP 9
  Luiss Hamiltons 2007. gada Austrālijas GP - 2007. gada Lielbritānijas GP 9
9   Karloss Roitemans 1980. gada Itālijas GP - 1981. gada Beļģijas GP 8
  Airtons Senna 1988. gada Meksikas GP - 1988. gada Beļģijas GP 8
  Huans Pablo Montoija 2003. gada Monako GP - 2003. gada Itālijas GP 8

Jaunākie piloti, kuri ir kāpuši uz goda pjedestālaLabot

(tikai katra pilota pirmais pjedestāls ir pieminēts)

Pilots Vecums Vieta Sacīkste
1   Sebastians Fetels 21 gads, 73 dienas 1. 2008. gada Itālijas GP
2   Fernando Alonso 21 gads, 237 dienas 3. 2003. gada Malaizijas GP
3   Roberts Kubica 21 gads, 278 dienas 3. 2006. gada Itālijas GP
4   Ralfs Šūmahers 21 gads, 287 dienas 3. 1997. gada Argentīnas GP
5   Elio de Andželiss 21 gads, 307 dienas 2. 1980. gada Brazīlijas GP
6   Brūss Maklārens 21 gads, 322 dienas 3. 1959. gada Lielbritānijas GP
7   Rubenšs Barikello 21 gads, 329 dienas 3. 1994. gada Klusā Okeāna GP
8   Luiss Hamiltons 22 gadi, 70 dienas 3. 2007. gada Austrālijas GP
9   Trojs Ratmens[1] 22 gadi, 80 dienas 1. 1952. gada Indy 500[1]
10   Kimi Reikenens 22 gadi, 137 dienas 3. 2002. gada Austrālijas GP

PunktiLabot

Pasaules čempionāta vēsturē ir mainījušās gan pozīcijas, par kurām piešķir punktus, gan arī piešķiramo punktu skaits - skat. punktu skaitīšanas sistēmu sarakstu, lai uzzinātu vairāk.

Kopējie punktiLabot

Pilots Punkti
1   Mihaels Šūmahers 1441
2   Fernando Alonso 829
3   Alēns Prosts 798,5
4   Rubenšs Barikello 654
5   Airtons Senna 614
6   Kimi Reikenens 541
7   Džensons Batons 541
8   Deivids Kulthārds 535
9   Luiss Hamiltons 496
10   Nelsons Pikē 485,5

Kopējās sacīkstes, kurās ir izcīnīti punktiLabot

Sadaļas dati atjaunināti 06.10.2012.

Pilots Sacīkstes punktos
1   Mihaels Šūmahers 220
2   Rubenšs Barikello 140
3   Fernando Alonso 138
4   Alēns Prosts 128
5   Deivids Kulthārds 121
6   Džensons Batons 119
7   Kimi Reikenens 107
8   Nelsons Pikē 100
9   Airtons Senna 96
10   Gerhards Bergers 94

Visvairāk punktu sezonāLabot

Pilots Punkti Sezona Vieta Sacīkstes Vidēji
1   Sebastians Fetels 256 2010 1. 19 13,47
2   Fernando Alonso 252 2010 2. 19 13,26
3   Marks Vēbers 242 2010 3. 19 12,73
4   Luiss Hamiltons 240 2010 4. 19 12,63
5   Džensons Batons 214 2010 5. 19 11,26
6   Mihaels Šūmahers 148 2004 1. 18 8,22
7   Mihaels Šūmahers 144 2002 1. 17 8,47
  Felipe Masa 144 2010 6. 19 7,57
9   Niko Rosbergs 142 2010 7. 19 7,47
10   Roberts Kubica 136 2005 8. 19 7,15

Jaunākie piloti, kuri ir izcīnījuši punktusLabot

(tikai pirmie punkti katram pilotam tiek pieminēti)

Pilots Vecums Vieta Sacīkste
1   Sebastians Fetels 19 gadi, 349 dienas 8. 2007. gada ASV GP
2   Haime Algersuari 20 gadi, 12 dienas 9. 2010. gada Malaizijas GP
3   Džensons Batons 20 gadi, 67 dienas 6. 2000. gada Brazīlijas GP
4   Rikardo Rodrigess 20 gadi, 123 dienas 4. 1962. gada Beļģijas GP
5   Sebastians Buemi 20 gadi, 149 dienas 6. 2009. gada Austrālijas GP
6   Niko Rosbergs 20 gadi, 258 dienas 7. 2006. gada Bahreinas GP
7   Kriss Eimons 20 gadi, 309 dienas 5. 1964. gada Nīderlandes GP
8   Felipe Masa 20 gadi, 326 dienas 6. 2002. gada Malaizijas GP
9   Kimi Reikenens 21 gads, 138 dienas 6. 2001. gada Austrālijas GP
10   Rubenšs Barikello '21 gads, 154 dienas 5. 1993. gada Japānas GP

Sacīkstes līderiLabot

Reizes, kad pilots ir bijis vadībā visu sacīkstiLabot

Pilots Sacīkstes
1   Airtons Senna 19
2   Džims Klārks 13
3   Mihaels Šūmahers 11
  Džekijs Stjuarts 11
5   Naidžels Mensels 9
6   Alberto Askari 7
  Alēns Prosts 7
8   Nikijs Lauda 6
9   Mario Andreti 5
  Huans Manuels Fanhio 5
  Stīrlings Moss 5

Reizes, kad pilots ir bijis vadībā vismaz vienu apliLabot

Pilots Sacīkstes
1   Mihaels Šūmahers 141
2   Airtons Senna 86
3   Alēns Prosts 84
4   Deivids Kulthārds 63
5   Fernando Alonso 60
6   Nelsons Pikē 58
7   Naidžels Mensels 55
  Kimi Reikenens 55
9   Džekijs Stjuarts 51
  Rubenšs Barikello 51

Jaunākie piloti, kuri ir bijuši vadībā vismaz vienu apliLabot

(tikai katra pilota pirmā reize ir pieminēta)

Pilots Vecums Sacīkste
1   Sebastians Fetels 20 gads, 89 dienas 2007. gada Japānas GP
2   Sebastians Buemi 21 gads, 225 dienas 2010. gada Kanādas GP
3   Fernando Alonso 21 gads, 237 dienas 2003. gada Malaizijas GP
4   Roberts Kubica 21 gads, 278 dienas 2006. gada Itālijas GP
5   Džimijs Deivijs[1] 21 gads, 285 dienas 1951. gada Indy 500[1]
6   Luiss Hamiltons 22 gadi, 70 dienas 2007. gada Austrālijas GP
7   Trojs Ratmens[1] 22 gadi, 80 dienas 1952. gada Indy 500[1]
8   Brūss Maklārens 22 gadi, 104 dienas 1959. gada ASV GP
9   Rubenšs Barikello 22 gadi, 125 dienas 1994. gada Portugāles GP
10   Kimi Reikenens 22 gadi, 67 dienas 2002. gada Francijas GP

DubultrekordiLabot

Pole Position un uzvara vienā sacīkstēLabot

Pilots Sacīkstes
1   Mihaels Šūmahers 40
2   Airtons Senna 29
3   Alēns Prosts 18
4   Naidžels Mensels 17
5   Džims Klārks 15
6   Huans Manuels Fanhio 13
  Fernando Alonso 13
8   Mika Hekinens 10
9   Alberto Askari 9
  Nikijs Lauda 9
  Luiss Hamiltons 9

Hettriks (Pole Position, uzvara un ātrākais aplis vienā sacīkstē)Labot

Zināma arī kā "ideālā sacīkste".

Pilots Sacīkstes
1   Mihaels Šūmahers 22
2   Džims Klārks 11
3   Huans Manuels Fanhio 9
4   Alēns Prosts 8
5   Alberto Askari 7
  Airtons Senna 9
7   Mika Hekinens 5
  Deimons Hils 5
  Naidžels Mensels 5
  Fernando Alonso 5

Grand Chelem* (visu sacīksti bijis vadībā, startējis no Pole Position un uzstādījis ātrāko apli)Labot

(*franču: Lielais Cirtiens)

Pilots Skaits
1   Džims Klārks 8
2   Alberto Askari 5
  Mihaels Šūmahers
4   Džekijs Stjuarts 4
  Airtons Senna
  Naidžels Mensels
7   Nelsons Pikē 3
8   Huans Manuels Fanhio 2
  Džeks Brebems
  Mika Hekinens
11   Maiks Hotorns 1
  Stīrlings Moss
  Žo Sifērs
  Džekijs Ikss
  Klejs Regaconi
  Nikijs Lauda
  Žaks Lafits
  Žils Vilnēvs
  Gerhards Bergers
  Deimons Hils
  Fernando Alonso

Čempiona tituliLabot

Citi rekordiLabot

Apraksts Rezultāts Detaļas
Čempionāti
Čempions ar visvairāk atlikušajām sacīkstēm sezonā 6 sacīkstes   Mihaels Šūmahers (2002. gadā; 11. sacīkstē no 17)
Visvairāk punktu starp čempionu un vicečempionu 67 punkti starp   Mihaelu Šūmaheru (144) un   Rubenšu Barikello (77) 2002. gadā
Vismazāk punktu starp čempionu un vicečempionu 0,5 punkti starp   Nikiju Laudu (72) un   Alēnu Prostu (71,5) 1984. gadā
Vismazāk punktu starp čempionu un trešo vietu kopvērtējumā 1 punkts starp   Kimi Reikenenu (110) un   Fernando Alonso (109) 2007. gadā
Visvairāk sezonu starp diviem sekojošiem tituliem 7 gadi   Nikijs Lauda (starp 1977. un 1984. gadu)
Visvairāk dienu pēc kārtas čempiona godā 1813 dienas   Mihaels Šūmahers (no 2000. gada 8. oktobra līdz 2005. gada 25. septembrim)
Jaunākais divkārtējais čempions 25 gadi, 85 dienas   Fernando Alonso (2005. un 2006. gads)
Jaunākais trīskārtējais čempions 31 gads, 227 dienas   Airtons Senna (1988., 1990. un 1991. gads)
Vecākais čempions 46 gadi, 41 diena   Huans Manuels Fanhio (1957. gads)
Augstākā vieta kopvērtējumā debitantam (neskaitot 1950. gadu) 2. vieta   Žaks Vilnēvs (1996. gadā) un   Luiss Hamiltons (2007. gadā)
Uzvaras
Visvairāk uzvaru vienā Grand Prix 8 uzvaras   Mihaels Šūmahers (  Francijas Grand Prix 1994., 1995., 1997., 1998., 2001., 2002., 2004. un 2006. gadā)
Visvairāk uzvaru dažādos Grand Prix 22 Grand Prix   Mihaels Šūmahers
Visvairāk uzvaru vienā komandā 72 uzvars   Mihaels Šūmahers (ar   Ferrari)
Visvairāk dienu starp pirmo un pēdējo uzvaru 5145 dienas   Mihaels Šūmahers (1992. gada Beļģijas Grand Prix2006. gada Ķīnas Grand Prix)
Visvairāk dienu starp divām sekojošām uzvarām 2402 dienas   Rikardo Patrēze (1983. gada Dienvidāfrikas Grand Prix1990. gada Sanmarīno Grand Prix)
Visvairāk sezonu pēc kārtas ar vismaz vienu uzvaru 15 sezonas   Mihaels Šūmahers (19922006)
Visvairāk dažādu sacīkšu uzvarētāju vienā sezonā 11 1982. gadā
Vismazāk dažādu sacīkšu uzvarētāju vienā sezonā 3 1950., 1952., 1957. un 1988. gadā
Vismazāk uzvaru izcīnot titulu 1   Maiks Hotorns (1958. gadā) un   Keke Rosbergs (1982. gadā)
Visvairāk uzvaru neizcīnot titulu 7   Alēns Prosts (1984. gadā),   Alēns Prosts (1988. gadā),   Kimi Reikenens (2005. gadā),   Mihaels Šūmahers (2006. gadā)
Pjedestāli
Visvairāk dienu starp pirmo un pēdējo pjedestālu 5503 dienas   Rikardo Patrēze (1978. gada Zviedrijas Grand Prix1993. gada Lielbritānijas Grand Prix)
Visvairāk dienu starp diviem sekojošiem pjedestāliem 2870 dienas   Aleksandrs Vurcs (1997. gada Lielbritānijas Grand Prix2005. gada Sanmarīno Grand Prix)
Sacīkšu starti un piedalīšanās
Visvairāk dienu starp pirmo un pēdējo startu 6097 dienas   Greiems Hils (1958. gada Monako Grand Prix1975. gada Brazīlijas Grand Prix)
Visvairāk dienu starp diviem sekojošiem startiem 3767 dienas   Jans Lamerss (1982. gada Nīderlandes Grand Prix1992. gada Japānas Grand Prix)
Visvairāk sacīkšu vienā komandā 179 sacīkstes   Mihaels Šūmahers (  Ferrari)
Visvairāk piedalīšanās nestartējot 14 piedalīšanās   Klaudio Landžss
Visvairāk sacīkšu negūstot punktus 56 sacīkstes (48 starti)   Luka Badoers
Finiši
Vivairāk finišu pēc kārtas 24 sacīkstes   Mihaels Šūmahers (2001. gada Ungārijas Grand Prix2003. gada Malaizijas Grand Prix) un   Niks Heidfelds (2007. gada Francijas Grand Prix2008. gada Itālijas Grand Prix; turpinās)
Visvairāk finišu punktos pēc kārtas 24 sacīkstes   Mihaels Šūmahers (2001. gada Ungārijas Grand Prix2003. gada Malaizijas Grand Prix)
Visvairāk finišu sezonā 18 sacīkstes   Tiagu Monteiru (no 19 sacīkstēm 2005. gadā)
Visvairāk finišu pēc kārtas no sezonas sākuma 16 sacīkstes   Tiagu Monteiru (2005. gada Austrālijas Grand Prix2005. gada Beļģijas Grand Prix)
  Heiki Kovalainens (2007. gada Austrālijas Grand Prix2007. gada Ķīnas Grand Prix)
Visvairāk izstāšanās pēc kārtas 14 izstāšanās   Ivans Kapelli (1990. gada Itālijas Grand Prix1991. gada Vācijas Grand Prix)
Visvairāk izstāšanās pēc kārtas no sezonas sākuma 11 izstāšanās   Žaks Vilnēvs (1999. gada Austrālijas Grand Prix1999. gada Ungārijas Grand Prix)
Visvairāk izstāšanās sezonā 14 izstāšanās

  Andrea de Čezariss (no 16 sacīkstēm 1986. gadā)
  Pjērkarlo Ginzani (no 16 sacīkstēm 1986. gadā)
  Andrea de Čezariss (no 16 sacīkstēm 1987. gadā)
  Ivans Kapelli (no 16 sacīkstēm 1989. gadā)
  Rubenšs Barikello (no 17 sacīkstēm 1997. gadā)

PiezīmesLabot

  1. 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 1,11 1,12 1,13 1,14 1,15 1,16 1,17 1,18 1,19 1,20 1,21 1,22 1,23 1,24 1,25 1,26 1,27 1,28 1,29 1,30 1,31 1,32 1,33 Indy 500 bija čempionāta posms no 1950. līdz 1960. gadam. Piloti, kuri finišēja piecu labāko starpā ieguva punktus.
  2. 2,0 2,1 Fanhio piedalījās 52 sacīkstēs, tomēr dažās no tām dalīja savu vietu ar kādu citu pilotu.
  3. 3,0 3,1 Askari piedalījās 33 sacīkstēs, tomēr dažās no tām dalīja savu vietu ar kādu citu pilotu.
  4. Daži avoti pagarina Askari uzvaru rekordu līdz pat deviņām, ieskaitot 1953. gada Nīderlandes un Beļģijas GP, turklāt neieskaitot 1953. gada Indy 500, sakarā ar to, ka maz Eiropas pilotu un komandu tajā piedalījās.
  5. 5,0 5,1 5,2 Fanhio sāka piedalīties pirmsčempionāta sacīkstēs 1949. gadā.
  6. 6,0 6,1 6,2 Farina sāka piedalīties pirmsčempionāta sacīkstēs 1930. gados.
  7. Brūss Maklārens piedalījās 1958. gada Vācijas un Marokas GPFormula 2 pilots.
  8. 8,0 8,1 «www.f1technical.net». Skatīts: 2007-06-21.
  9. 9,0 9,1 Ne vienmēr starta rindās bija tikai divas vietas.
  10. Farinas 20 pjedestālu skaitā ir arī 2. un 3. vieta 1955. gada Argentīnas GP.
  11. Alberto Askari sāka piedalīties pirmsčempionāta sacīkstēs 1946. gadā.