Atvērt galveno izvēlni

Alfa Romeo autoražotājs vairākkārt piedalījās Formula 1 sacīkstēs. Komanda debitēja F1 1950. gadā un pirmajās divās sezonās izcīnīja čempiona titulus, bet pēc tam komanda pameta F1. Alfa Romeo atgriezās 1979. gadā un beidza pastāvēšanu 1985. gadā.

Alfa Romeo
Alfa Romeo.svg
Pilns nosaukums Alfa Romeo SpA, Autodelta, Marlboro Team Alfa Romeo, Benetton Team Alfa Romeo
Valsts Karogs: Itālija Itālija
Slaveni piloti Valsts karogs: Itālija Nino Farina
Valsts karogs: Argentīna Huans Manuels Fanhio
Valsts karogs: Itālija Luidži Fadžioli
Valsts karogs: Itālija Bruno Džakomelli
Valsts karogs: Itālija Andrea de Čezariss
Formula 1 statistika
Debija 1950. gada Lielbritānijas GP
Pēdējā sacīkste 1985. gada Austrālijas GP
Aizvadītās sacīkstes 110
Konstruktoru kausi 0
Čempiona tituli 2 (1950, 1951)
Uzvaras 0
Pole position¹ 12
Ātrākie apļi 14
1985. gada pozīcija 12. (0 punkti)
 ¹ pirmās starta vietas

VēstureLabot

Alfa Romeo SpA (1950—1951)Labot

1950. gadā itālis Nino Farina kļuva par pirmā Formula 1 pasaules čempionāta uzvarētāju, braucot ar Alfa Romeo. 1951. gadā Huans Manuels Fanhio atkārtoja šo sasniegumu. 1952. gadā Itālijas valstij piederošā komanda beidza piedalīties sacīkstēs sakarā ar pieaugošo Scuderia Ferrari konkurenci. Pirmajās divās sezonās komanda izmantoja minimālu budžetu, jo mašīnas tika gatavotas ar pirmskara tehnoloģiju un materiāliem.

Dzinēju piegādātāji (1961—1979)Labot

Sākot ar 1960. gadiem Alfa Romeo sāka piegādāt dzinējus mazajām komandām. 1970. un 1971. gadā Alfa uz neilgu brīdi atgriezās, kad Andrea de Adamiks ar McLaren formulu, kurā bija ievietots Alfa Romeo dzinējs, piedalījās sacīkstēs. No 1976. gada Alfa Romeo apgādāja ar dzinējiem Brabham komandu. 1978. gadā komanda pat divreiz uzvarēja sacīkstēs.

Atgriešanās (1979—1985)Labot

1979. gadā komanda atgriezās Formula 1 sacensībās. Autodelta izveidoja jauno Alfa Romeo šasiju, savukārt līgums ar Brabham tika lauzts vēl pirms sezonas beigām. Jaunā formula debitēja Beļģijas Grand Prix. Jaunais projekts tā arī nekad nebija veiksmīgs. Sešu gadu laikā komanda izcīnīja divus pole-position, divas otrās vietas un trīs trešās vietas, kā arī vienu ātrāko apli. Labākā komandas sezona bija 1983. gadā, kad Alfa Romeo ierindojās 6. vietā kopvērtējumā.

Pēc otrās aiziešanasLabot

Tika uzskatīts, ka 1987. gadā Ligier Grand Prix saņems Alfa Romeo dzinējus, tomēr Fiat iegādājās Alfa Romeo un atcēla darījumu. Visu sezonu Ligier izmantoja BMW jeb Megatron dzinējus.[1]

Alfa piegādāja dzinējus neveiksmīgajai Itālijas komandai Osella no 1983. līdz 1988. gadam. Komandas rezultāti bija tik vāji, ka pēdējā sadarbības gadā Alfa Romeo pieprasīja, lai tie tiktu saukti par Osella V8.

AtsaucesLabot

  1. «Grand Prix cars that never raced». forix.com. Skatīts: 2007-04-26.