Atvērt galveno izvēlni

Andreass Nikolauss «Nikijs» Lauda (vācu: Andreas Nikolaus „Niki“ Lauda; 1949. gada 22. februāris — 2019. gada 20. maijs) bija austriešu sacīkšu pilots un uzņēmējs. Savā sportista karjerā kļuva par trīskārtēju Formula 1 pasaules čempionu, izcīnot titulu 1975., 1977. un 1984. gadā. Pēc karjeras noslēgšanas nodarbojās ar uzņēmējdarbību un bija trīs aviokompāniju — Lauda Air, Niki un Lauda — dibinātājs. Laudas dzīvesgājums un 1976. gada sezona ir atspoguļota filmā «Sacīkste».

Nikijs Lauda
Niki Lauda
Nikijs Lauda 1982. gada Nīderlandes Grand Prix
Personas dati
Dzimis 1949. gada 22. februārī
Valsts karogs: Austrija Vīne, Austrija
Miris 2019. gada 20. maijā (70 gadu vecumā)
Valsts karogs: Šveice Cīrihe, Šveice
Pārstāvētā valsts Karogs: Austrija Austrija
Formula 1 karjera
Sezonas 1971—1979, 1982—1985
Sacīkstes 177 (171 starts)
Čempiona tituli 3 (1975, 1977, 1984)
Uzvaras posmos 25
Pjedestāli posmos 24
Pole position 8
Ātrākie apļi 11
Pirmās sacīkstes 1971. gada Austrijas Grand Prix
Pirmā uzvara 1974. gada Spānijas Grand Prix
Pēdējās sacīkstes 1985. gada Austrālijas Grand Prix
Pēdējā uzvara 1985. gada Nīderlandes Grand Prix
Komandas
Sezonas Komanda
1971—1972 March
1973 BRM
1974—1977 Ferrari
1978—1979 Brabham
1982—1985 McLaren

Autosacīkšu karjeraLabot

Karjeras sākumsLabot

Nikijs Lauda sāka nodarboties ar autosportu par spīti savas ģimenes iebildumiem.[1] Viņš sāka braukt ar Mini,[2] un vēlāk piedalījās Centrāleiropā populārajās Formula Vee sacīkstēs.[3] Viņš bankā aizņēmās 30 000 sterliņu mārciņas,[4] kuras nodrošināja dzīvības apdrošināšanas polise, lai nopirktu vietu March komandā 1971. gada Formula 2 čempionātā.[5] Lauda drīz saņēma iespēju ar March piedalīties arī Formula 1 čempionātā, un turpmākajos divos gados piedalījās abos čempionātos. Meklēdams konkurētspējīgāku komandu, Lauda 1973. gadā paņēma vēl vienu kredītu, lai iegādātos vietu British Racing Motors (BRM) komandā.

Ferrari (1974—1977)Labot

 
Lauda 1975. gadā

Laudas BRM komandas biedrs Klejs Regaconi 1974. gadā pievienojās Scuderia Ferrari. Kad tās vadītājs Enco Ferrāri jautāja Regaconi viedokli par Laudu, viņš savu līdzšinējo komandas biedru slavēja un pārliecināja piedāvāt Laudam vietu komandā. Viņa atalgojums nosedza kredītus, ko Lauda līdz šim bija ņēmis, lai veidotu autosacīkšu karjeru. Savā pirmajā sacīkstē (Argentīnas Grand Prix) Lauda finišēja 2. vietā, tā izcīnot pirmo goda pjedestālu savā karjerā. Trīs sacīkstes vēlāk, Spānijas Grand Prix, Lauda izcīnīja savu pirmo uzvaru. Savu pirmo sezonu Ferrari komandā viņš noslēdza 4. vietā pasaules čempionāta kopvērtējumā. Pēc vājiem rezultātiem pirmajās dažās 1975. gada sezonas sacīkstēs Lauda izcīnīja četras uzvaras piecās sacīkstēs un izvirzījās čempionāta vadībā. To viņš saglabāja līdz sezonas beigām un izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu.

1976. gadā Lauda guva vairākas uzvaras un vēl dažas reizes pabeidza sacīksti labāko trijniekā, kļūstot par čempionāta galveno favorītu. Vācijas Grand Prix viņš piedzīvoja smagu avāriju, kuras rezultātā guva dzīvībai bīstamus apdegumus un ieslīga komā. Negadījuma rezultātā Lauda zaudēja lielāko daļu labās auss un acu plakstiņus, kā arī daļu galvas un sejas apmatojuma. Par spīti traumām, viņš izlaida tikai divas sacīkstes un atgriezās pie stūres Itālijas Grand Prix sešas nedēļas pēc avārijas. Pirms sezonas pēdējā posma, Japānas Grand Prix, Laudam bija trīs punktu pārsvars čempionātā pār Džeimsu Hantu. Sacīkstē lija spēcīgs lietus, un Lauda nolēma izstāties, jo uzskatīja, ka laikapstākļu un Vācijā gūto traumu (bojāti plakstiņi un asaru dziedzeri) dēļ viņš nevar droši turpināt braukt. Hants izcīnīja 3. vietu, ar ko viņam pietika, lai kļūtu par čempionu.

Laudas rīcība pasliktināja viņa attiecības ar Ferrari. Tās sabojāja arī komandas lēmums aizvietot Regaconi ar Karlosu Roitemanu. Kaut arī Lauda stabilo rezultātu dēļ pārliecinoši kļuva par 1977. gada čempionu, viņš nolēma pamest Ferrari. Viņš nepiedalījās pēdējos divos sezonas posmos, jo jau bija nodrošinājis pasaules čempiona titulu.

Brabham (1978—1979)Labot

Lauda 1978. gadā pievienojās Brabham komandai, par to saņemot 1 miljonu ASV dolāru gadā. Viņš aizvadīja divas neveiksmīgas sezonas, vairākas reizes finišējot labāko trijniekā, taču lielākajā daļā sacīkšu izstājoties. Viņš divu gadu laikā izcīnīja vienu uzvaru 1978. gada Zviedrijas Grand Prix, braucot ar skandalozo Brabham BT46B modeli, kuram aizmugurē bija piestiprināts ventilators. Kaut arī šāds risinājums netika aizliegts, Brabham citos posmos šo modeli vairs nelietoja, jo komandas vadītājs Bērnijs Eklstouns tobrīd mēģināja pārņemt Formula 1 komerciālās tiesības un nevēlējās bojāt attiecības ar citām komandām.

Par spīti neveiksmīgajiem rezultātiem Formula 1 čempionātā, Lauda 1979. gadā izcīnīja BMW M1 Procar Championship titulu. Šajā čempionātā visi dalībnieki brauca ar BMW M1, un tajā piedalījās arī vairāki citi Formula 1 braucēji. Sezonas priekšpēdējā posma, Kanādas Grand Prix, treniņbraucienos Lauda paziņoja Eklstounam, ka vēlas tūlīt pat beigt karjeru, jo viņam ir «apnicis braukt pa apli».

McLaren (1982—1985)Labot

 
Lauda 1984. gadā izcīnīja savu trešo pasaules čempiona titulu

1982. gadā Lauda atgriezās autosacīkstēs, pievienojoties McLaren komandai un par to saņemot tobrīd vēl nepieredzētu algu — 3 miljonus ASV dolāru gadā. Pirms sezonas sākuma viņš rīkoja braucēju streiku, protestējot pret jaunajām FIA Superlicencēm, kas piesaistīja braucējus pie komandām. Savu pirmo uzvaru kopš atgriešanās Lauda izcīnīja sezonas trešajā posmā ASV Rietumu Grand Prix. 1983. gadā McLaren bija pārejas periodā, un komanda sezonas gaitā nomainīja dzinēju piegādātāju no Ford-Cosworth uz TAG (Porsche), kā rezultātā Lauda čempionātā ierindojās 10. vietā.

1984. gadā Lauda cīnījās par titulu ar savu jauno komandas biedru Alēnu Prostu. Sezonas pirmajā pusē viņš biežāk izstājās, nekā finišēja, taču spēcīgs sniegums sezonas otrajā pusē (trīs uzvaras un trīs otrās vietas astoņās sacīkstēs) ļāva viņam apsteigt Prostu par puspunktu — vismazākais pārsvars Formula 1 vēsturē — un izcīnīt savu trešo un pēdējo pasaules čempiona titulu. 1985. gads Laudam bija mazāk veiksmīgs: viņš pabeidza tikai trīs no 14 sacīkstēm, kurās viņš startēja. Beļģijas Grand Prix treniņbraucienos viņš salauza delnu, kas liedza viņam piedalīties šajā un nākamajā posmā. Lauda Austrijas Grand Prix paziņoja, ka sezonas beigās noslēgs savu karjeru. Viņa pēdējā sacīkste bija Austrālijas Grand Prix, kurā viņš bremžu defekta dēļ izstājās, būdams vadībā.

Ārpus autosacīkstēmLabot

UzņēmējdarbībaLabot

1979. gada aprīlī, vēl turpinot dalību Formula 1 pasaules čempionātā, Lauda dibināja aviokompāniju Lauda Air. Tā uzsāka darbību 1985. gadā, sākotnēji veicot čārterreisus. Aviokompānija 1987. gadā uzsāka plānveida reisus, bet 1989. gadā — tālos reisus no Vīnes uz Sidneju un Melburnu. 2000. gada decembrī Austrian Airlines kļuva par 100% Lauda Air īpašnieku. 2005. gadā tas kļuva par Austrian Airlines čārterreisu zīmolu, bet 2013. gadā zīmols tika likvidēts.

2003. gada nogalē Lauda dibināja zemo cenu aviokompāniju Niki. 2004. gadā tā uzsāka sadarbību ar Air Berlin un 2011. gadā nogalē kļuva par Air Berlin meitasuzņēmumu. 2018. gada sākumā Nikijs Lauda pārņēma Amira Air un mainīja uzņēmuma nosaukumu uz Laudamotion. Pārsauktā aviokompānija pārņēma arī Laudas iepriekšējo uzņēmumu Niki. Tā paša gada martā Ryanair paziņoja, ka iegādājas 24,9% uzņēmuma akciju, ar mērķi palielināt īpatsvaru līdz 75%. Tas tika izdarīts augustā, kad tika saņemta atļauja no atbildīgajām Eiropas Savienības iestādēm. 2019. gada martā Laudamotion tika pārsaukta par Lauda.

Formula 1 komandu vadībaLabot

1993. gadā Lauda kļuva par savas kādreizējās autosacīkšu komandas Scuderia Ferrari konsultantu. Viņš šajā amatā tika iecelts pēc Ferrari prezidenta Luka di Montedzemolo aicinājuma. 2001. gada sākumā Lauda pievienojās Jaguar Racing komandai kā tās sacīkšu direktors. Tā paša gada augustā viņš kļuva par komandas vadītāju, amatā nomainot Bobiju Reiholu. Laudam neizdevās uzlabot komandas sniegumu, un 2002. gada novembrī viņš no darba tika atlaists.[6] 2012. gada septembrī Lauda pievienojās Mercedes komandai kā viens no tās vadītājiem.[7] Viņš piedalījās sarunās par Luisa Hamiltona pievienošanos komandai.

Filmas un televīzijaLabot

 
Daniels Brīls, Nikijs Lauda un Pīters Morgans filmas «Sacīkste» pirmizrādē Vīnē

Lauda no 1996. līdz 2017. gadam piedalījās RTL Formula 1 translācijās kā eksperts.[8] Par Nikija Laudas dzīvi un sāncensību ar Džeimsu Hantu 1976. gada sezonā ir uzfilmēta 2013. gada filma «Sacīkste». Šajā filmā Laudu attēlo vācu-spāņu aktieris Daniels Brīls.

Privātā dzīveLabot

Nikijs Lauda piedzima 1949. gada 22. februārī Vīnē turīgā ģimenē. Viņa vectēvs bija rūpnieks Hanss Lauda (vācu: Hans Lauda).[9] 1976. gadā viņš apprecēja Marlēnu Knausu (vācu: Marlene Knaus), laulībā dzima divi dēli: Matiass (vācu: Mathias) un Lukass (vācu: Lukas). Matiass pats nodarbojās ar autosportu, bet Lūkass ir viņa menedžeris. 1991. gadā pāris šķīrās. 2008. gadā Lauda apprecēja Birgitu Vecingeri (vācu: Birgit Wetzinger), kura strādāja par viņa aviokompānijas stjuarti. 2009. gada septembrī Birgita piedzemdēja dvīņus.

Veselības problēmas un nāveLabot

Lauda cieta no nieru problēmām. Viņš divas reizes saņēma donora nieri: 1997. gadā no sava brāļa Floriana (vācu: Florian)[10] un 2005. gadā no savas vēlākās sievas Birgitas.[11] 2018. gada augustā Laudam tika veikta plaušu transplantācija.[12]

Nikijs Lauda nomira 2019. gada 20. maijā Cīrihes Universitātes slimnīcā, kur viņam nieru mazspējas dēļ tika veikta dialīze.[13][14]

AtsaucesLabot

  1. Stephen Dobie. «Niki Lauda has sadly passed away (angliski)». Top Gear, 2019. gada 21. maijā. Skatīts: 2019. gada 3. jūnijā.
  2. «Obituary: Niki Lauda, 1949-2019 (angliski)». Motorsport Magazine. 2019. gada 21. maijā. Skatīts: 2019. gada 3. jūnijā.
  3. «Niki Lauda passes away: All you need to know about the Austrian Formula One legend who defied death on the tracks (angliski)». First Post. 2019. gada 21. maijā. Skatīts: 2019. gada 3. jūnijā.
  4. «Vale: Niki Lauda (angliski)». Auto Action. 2019. gada 21. maijā. Skatīts: 2019. gada 3. jūnijā.
  5. Samarth Kanal. «"That was the power and the persuasiveness that Niki Lauda had"». Motorsport Magazine, 2019. gada 21. maijā. Skatīts: 2019. gada 3. jūnijā.
  6. «Jaguar sack Lauda (angliski)». Eurosport. 2002. gada 11. novembrī. Skatīts: 2019. gada 3. jūnijā.
  7. «Lauda to join Mercedes in advisory role (angliski)». GPUpdate. 2012. gada 28. septembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. Oktobris. Skatīts: 2019. gada 3. jūnijā. Norādīts vairāk nekā |archiveurl= un |archive-url= vajadzīgs
  8. «RTL-Moderator Florian König: "Niki war ein Typ, der Menschen mitgerissen hat" (vāciski)». RTL. 2019. gada 21. maijā. Skatīts: 2019. gada 3. jūnijā.
  9. «Lauda, Hans (vāciski)». www.aeiou.at. Skatīts: 2019. gada 3. jūnijā.
  10. «Lauda Has Transplant (angliski)». The New York Times. 1997. gada 25. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 3. jūnijā.
  11. «Niki Lauda 'in kidney transplant' (angliski)». Irish Examiner. 2005. gada 1. jūlijā. Skatīts: 2019. gada 3. jūnijā.
  12. Charles Bradley. «Niki Lauda recovering from lung transplant surgery in Austria (angliski)». Autosport, 2018. gada 2. augustā. Skatīts: 2019. gada 3. jūnijā.
  13. Robert D. McFadden. «Niki Lauda, Formula One Champion Who Pushed Limits, Dies at 70 (angliski)». The New York Times, 2019. gada 21. maijā. Skatīts: 2019. gada 3. jūnijā.
  14. «Motorsport: Formula One legend Niki Lauda dies after undergoing kidney dialysis (angliski)». NZ Herald. 2019. gada 21. maijā. Skatīts: 2019. gada 3. jūnijā.

Ārējās saitesLabot

Sporta tituli
Priekštecis:
  Emersons Fitipaldi
  Džeimss Hants
  Nelsons Pikē
Formula 1 pasaules čempions
1975. gads
1977. gads
1984. gads
Pēctecis:
  Džeimss Hants
  Mario Andreti
  Alēns Prosts