Vikipēdija

Huans Manuels Fanhio

Argentīniešu sacīkšu braucējs

Huans Manuels Fanhio (spāņu: Juan Manuel Fangio; 1911. gada 24. jūnijs — 1995. gada 17. jūlijs) bija argentīniešu autosportists, pazīstams pateicoties saviem pieciem Formula 1 čempiona tituliem. Viņa brāļa dēls Huans Manuels Fanhio II arī bija veiksmīgs autosportists.

Huans Manuels Fanhio

Fanhio 1952. gadā.
Pārstāvētā valsts Karogs: Argentīna Argentīna
Dzimšanas datums 1911. gada 24. jūnijs
Miršanas datums 1995. gada 17. jūlijā (84 gadu vecumā)
Formula 1 karjera ()
Komandas Alfa Romeo, Maserati, Mercedes, Ferrari
Sezonas 1950—1951, 1953—1958
Sacīkstes 52
Čempiona tituli 5 (1951, 1954, 1955, 1956, 1957)
Uzvaras 24
Pjedestāli 31
Pole position¹ 29
Ātrākie apļi 23
Pirmā sacīkste 1950. gada Lielbritānijas GP
Pirmā uzvara 1950. gada Monako GP
Pēdējā uzvara 1957. gada Vācijas GP
Pēdējā sacīkste 1958. gada Francijas GP
 ¹ pirmās starta vietas

Sacīkšu karjera

labot šo sadaļu

Fanhio uzsāka savu karjeru 1934. gadā, pārsvarā brauca garas distances, 1940. un 1941. gadā kļuva par Argentīnas čempionu. Viņa progresu apturēja Otrais pasaules karš un viņš nevarēja sākt braukt Eiropā līdz pat 1947. gadam. 1950. gadā Huans Manuels Fanhio bija viens no 24 pilotiem, kas piedalījās pašā pirmajā F1 sacīkstē Silverstona trasē 1950. gada 13. maijā. Viņš kvalificējās trešais un sacīkstē izstājās tehnisku problēmu dēļ. Jau otrajā sacīkstē Monako viņš parādīja savas spējas - uzvarēja kvalifikācijā, pārspējot otrās vietas ieguvēju Nino Farinu par vairāk nekā divām sekundēm, bet sacīkstē uzvarēja, pārspējot Alberto Askari par apli. Nākamajā sacīkstē - Indy 500 viņš nepiedalījās tāpat kā daudzi citi piloti, Šveicē izstājās, tad izcīnīja divas uzvaras pēc kārtas Beļģijā un Francijā, un nobeidza sezonu ar izstāšanos Itālijā ātrumkārbas defekta dēļ. Kopvērtējumā viņš bija otrais.

Nākamajā sezonā viņš turpināja braukt ar Alfa Romeo un izcīnīja savu pirmo titulu. Tikai divās sacīkstēs viņš nekāpa uz pjedestāla - Beļģijā (kur palika devītais) un Itālijā (kur izstājās). Indy 500, protams, nav ieskaitīta šajā sarakstā. 1952. gada sezonu viņš izlaida kakla traumas dēļ. 1953. gadā viņš atgriezās ar Maserati, izcīnot trīs 2. vietas, vienu 4. vietu un vienu uzvaru. Gluži kā 1950. gadā viņš sezonu pabeidza otrais. 1954. gadā viņš izcīnīja savu otro čempiona titulu. Ja neskaita Indy 500, tad viņš tikai vienu reizi nekāpa uz goda pjedestāla. Viņš uzvarēja savās mājās Argentīnā, Beļģijā, Francijā, Vācijā, Šveicē un Itālijā. Spānijā viņš palika trešais. 1954. gadā Fanhio ar Maserati aizvadīja tikai pirmās divas sacīkstes. Atlikušo sezonu viņš brauca ar Mercedes. 1955. gadā Fanhio kļuva par pirmo trīskārtējo pasaules čempionu, izcīnot četras uzvaras (Argentīna, Beļģija, Nīderlande un Itālija) sešās sacīkstēs. Pēc 1955. gada sezonas Mercedes Fanhio aizgāja no autosporta, daļēji "pateicoties" slavenajai Lemānas avārijai tajā pašā gadā, kurā gāja bojā 81 skatītājs. Avārija ļoti ilgi ietekmēja autosportu - Šveicē autosports bija aizliegts līdz pat 21. gadsimta sākumam.

1956. gadā Fanhio pārgāja uz Ferrari, un, pat izcīnot par 10 punktiem mazāk nekā pirms gada, viņš kļuva par pasaules čempionu. Viņš izcīnīja trīs uzvaras, divas otrās vietas un vienu ceturto vietu. Viņš arī izstājās Beļģijā. 1957. gadā Fanhio aizvadīja savu pēdējo pilno sezonu F1. Togad viņš atkal brauca Maserati. Izcīnot četras uzvaras un divas otrās vietas "Maestro" izcīnīja savu piekto un pēdējo čempiona titulu. 1958. gadā Fanhio izveidoja pats savu komandu un aizvadīja divas sacīkstes - Argentīnā un Francijā. Viņš abās izcīnīja ceturto vietu. Viņš arī mēģināja piedalīties Indy 500, taču tomēr beigās nestartēja. Šajā gadā Fanhio nolaupīja Kubas partizāni, bet viņš tomēr tika atbrīvots.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Sporta tituli
Priekštecis:
  Nino Farina
  Alberto Askari 		Formula 1 pasaules čempions
1951
1954—1957 		Pēctecis:
  Alberto Askari
  Maiks Hotorns
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Huans_Manuels_Fanhio&oldid=3973422"