Operācija "Blau"

Operācija "Blau"
	Daļa no Otrā pasaules kara Austrumu frontes
	; Vācu karavīri Donas stepē (1942. gada vasara).
Datums	1942. gada 28. jūnijs — 1942. gada 24. novembris
Vieta	Ukrainas austrumdaļa, Donas stepe, Voroņežas apgabals, Rostovas apgabals, Krasnodaras apgabals, Staļingradas apgabals, Kalmikijas stepe un Kaukāzs
Iznākums	Vācu stratēģiskā sakāve Staļingradas kaujas rezultātā tiek iznīcināta vācu Sestā armija; Vācieši ir spiesti atvilkt savus spēkus no Kaukāza un atkāpties no Lejasvolgas apgabala;
Teritoriālās; izmaiņas	Sarkanā armija atgūst tikpat kā visu Krievijas dienvidrietumu apgabalu un daļu no Ukrainas austrumu teritorijas
Karotāji
Trešais reihs; Rumānija; Itālija; Ungārija; Horvātija; Slovākija	Padomju Savienība
Komandieri un līderi
Fedors fon Boks	Aleksandrs Vasiļevskis

Operācija "Blau" (vācu: Unternehmen Blau) jeb "Blau" plāns (Fall Blau), sākotnēji pazīstama kā operācija "Siegfried",^[1] bija 1942. gada Vācijas vasaras stratēģiskā ofensīva Padomju Savienības dienvidrietumu apgabalā ar mērķi sasniegt Kaukāza naftas atradnes un nodrošināt pozīcijas gar Volgas upi. Tā bija otrā lielā vasaras ofensīva pēc Vācijas iebrukuma Padomju Savienībā, kuras rezultātā no 1942. gada augusta līdz 1943. gada februārim norisinājās slavenā Staļingradas kauja.

Atšķirībā no 1941. gada, kad Vācijas stratēģisko ofensīvu bija uzņēmušās visas trīs armiju grupas, 1942. gada vasarā prioritāte tika dota vienīgi armiju grupai "Dienvidi".^[2] Operācija sākās 1942. gada 28. jūnijā pēc tam kad vācu Otrā armija un 4. tanku armija, kuras bija izvietotas ap Kursku, devās triecienā austrumu virzienā uz Voroņežu, nevis ziemeļu virzienā uz Orlu un Maskavu, kā bija gaidījis Staļins.^[3] Lai gan sākotnēji vācu ofensīva guva zināmus panākumus, sakāve pie Staļingradas 1943. gada sākumā piespieda Hitleru atvilkt pārējos spēkus no Kaukāza apgabala, tādējādi pilnībā izbeidzot vācu militārās darbības PSRS dienvidrietumu teritorijās.

Plānošana labot šo sadaļu

1942. gada 5. aprīlī Hitlera štābs pavēlēja sākt kampaņu, lai gūtu galīgo uzvaru Austrumos. Līdz ar to bija paredzēts, ka armiju grupa "Ziemeļi" veiks operāciju "Nordlicht", lai sekmīgi pabeigtu Ļeņingradas ielenkšanu un apvienotos ar somiem, kamēr galvenā ofensīva — operācija "Blau" — norisinātos PSRS dienvidrietumos.^[1] Šī iemesla dēļ 1942. gada 1. jūnijā Hitlers atstāja Rastenburgu, lai izlidotu uz armiju grupas "Dienvidi" galveno štābu Poltavā Ukrainas austrumos, lai tādējādi apspriestu lielo vasaras ofensīvu. Hitlers apspriedās ar jauniecelto armiju grupas "Dienvidi" virspavēlnieku feldmaršalu Fedoru fon Boku un viņa augstākajiem komandieriem, kur par galveno mērķi gaidāmajai vasaras ofensīvai tika nozīmētas Kaukāza naftas atradnes. Ne velti Hitlers bija atzīmējis, ka "ja mēs neieņemsim Maikopu un Grozniju, tad es būšu spiests beigt karu".^[4]

Pirmā operācijas "Blau" fāze sevī ietvēra Voroņežas ieņemšanu, par ko lielākoties atbildīga būtu vācu Otrā armija. Otrajā fāzē bija paredzēts veidot "spīles" un tādējādi ielenkt padomju karaspēka vairākumu uz rietumiem no Donas upes. Visbeidzot vācu Sestā armija dotos Staļingradas virzienā, lai nodrošinātu ziemeļaustrumu flangu, kamēr ģenerāļa Ēvalda fon Kleista 1. tanku armija un Septiņpadsmitā armija okupētu Kaukāza reģionu.^[5] Par spīti operācijas attīstībai armiju grupas "Dienvidi" virspavēlnieks Fedors fon Boks šaubījās, vai vērmahtam varētu pietikt spēka, lai vienlaicīgi ieņemtu un noturētu tik plašas teritorijas Volgas un Kaukāza reģionā.^[1]