Atvērt galveno izvēlni

Karaspēka grupa "Ziemeļi" (Vērmahts)

Viena no vācu armiju grupām Otrā pasaules kara laikā
(Pāradresēts no Armiju grupa "Ziemeļi")
Karadarbība Austrumu frontē 1941. gadā. Karaspēka grupas „Ziemeļi” uzbrukums parādīts ar bultām no Austrumprūsijas (Ost-Preussen) caur Baltijas valstīm (Litauen, Lettland, Estland) uz Ļeņingradu un Novgorodu.

Karaspēka grupa „Ziemeļi” (vācu: Heeresgruppe Nord) jeb Armiju grupa "Ziemeļi" (krievu: Группа армий «Север») bija Trešā Reiha bruņoto spēku (Vērmahta) sakopojums Otrā pasaules kara laikā, ko izveidoja 1939. gada 2. septembrī un 1945. gada 25. janvārī pārdēvēja par Karaspēka grupu „Kurzeme” (Heeresgruppe Kurland). Savukārt bijušo Karaspēka grupu „Vidus” (Heeresgruppe Mitte) pārdēvēja par Karaspēka grupu „Ziemeļi”.

Struktūra (1941)Labot

  • Virspavēlnieks: ģenerālfeldmaršals Vilhelms fon Lēbs[1]
  • Ģenerālštāba priekšnieks: ģenerālmajors Kurts Brenneke

18. armijaLabot

tiešā pakļautībā   291. kājnieku divīzija gar jūras krastu Kurzemē uzbruka Liepājai un Ventspilij
XXVI. armijas korpuss   61. kājnieku divīzija uzbruka Rīgai un pārgāja pār Daugavas tiltiem 30. jūnijā
  217. kājnieku divīzija
XXXVIII. armijas korpuss   58. kājnieku divīzija
I. armijas korpuss   11. kājnieku divīzija pēc Daugavas šķērsošanas pārvietojās ziemeļaustrumu virzienā uz Novgorodu
  1. kājnieku divīzija
  21. kājnieku divīzija uzbruka no Šauļiem Jēkabpils virzienā, tad Ostrovas virzienā

4. tanku grupaLabot

XXXXI. motorizētais armijas korpuss   1. tanku divīzija (1. Panzerdivision) sastāvā 145 tanki (43 P II, 71 P III, 20 P IV, 11 vadības tanki),[2] ieņēma Krustpils placdarmu un turpināja uzbrukumu Lugas virzienā, ko sasniedza jau 7. jūlijā
  269. kājnieku divīzija (269 Infantry Division)
  6. tanku divīzija (6. Panzerdivision) sastāvā 258 tanki (53 P II, 167 P 38t, 30 P IV, 15 vadības tanki)[2]
  36. motorizētā divīzija (36. Infanterie-Division (mot.))
LVI. motorizētais armijas korpuss   290. kājnieku divīzija (290. Infanterie-Division) piedalījās Daugavpils ieņemšanā un virzījās uz Sebežu
  8. tanku divīzija (8. Panzerdivision) sastāvā 212 tanki (49 P II, 118 P 38t, 30 P IV, 15 vadības tanki),[3] no 2. jūlija caur Rēzekni uzbruka Ostrovas-Pleskavas virzienā
  3. motorizētā divīzija (3. Infanterie-Division (mot.))
Rezerve:   SS divīzija "Miroņgalva" (SS-Division Totenkopf) pie Krāslavas atvairīja Sarkanās armijas pretuzbrukumu un uzbruka Staļina līnijai pie Sebežas

16. armijaLabot

  • Virspavēlnieks: ģenerālpulkvedis Ernests Bušs (Ernst Busch)
X. armijas korpuss   30. kājnieku divīzija (30. Infanterie-Division) šķērsoja Daugavu uz ziemeļiem no Daugavpils un devās Opočkas virzienā
  126. kājnieku divīzija (126. Infanterie-Division)
XXVIII. armijas korpuss   122. kājnieku divīzija (122. Infanterie-Division)
  123. kājnieku divīzija (123. Infanterie-Division)
II. armijas korpuss   121. kājnieku divīzija (121. Infanterie-Division) piedalījās Krāslavas ieņemšanā 3. jūlijā, uzbruka Dagdas-Sebežas virzienā
  12. kājnieku divīzija (12. Infanterie-Division)
  32. kājnieku divīzija (32. Infanterie-Division)
Rezerve:   253. kājnieku divīzija (253. Infanterie-Division)

RezervesLabot

XXIII. armijas korpuss   254. kājnieku divīzija (254. Infanterie-Division)
  251. kājnieku divīzija (251. Infanterie-Division)
  206. kājnieku divīzija (206. Infanterie-Division)
L. armijas korpuss   86. kājnieku divīzija (86. Infanterie-Division)
  4. SS Policijas divīzija (4. SS-Polizei-Division)

Aizmugures spēkiLabot

  • Pavēlnieks: ģenerālleitnants Francis fon Roke (Franz von Roques)
207. nodrošinājuma divīzija (207. Sicherungs-Division)
285. nodrošinājuma divīzija (285. Sicherungs-Division)
281. nodrošinājuma divīzija (281. Sicherungs-Division)

Struktūras izmaiņasLabot

 
Karadarbība Austrumu frontē 1943.-1944. gadā. Karaspēka grupas „Ziemeļi” atkāpšanās parādīta ar bultām no Ļeņingradas un Novgorodas caur Baltijas valstīm (Lettland, Estland) līdz Latvijas rietumu daļai, kur to pārdēvēja par Karaspēka grupu "Kurzeme".
  • no 1941. gada oktobra: 16. armija, 18. armija
  • no 1942. gada septembra: 11. armija, 16. armija, 18. armija
  • no 1942. gada decembra: 16. armija, 18. armija
  • no 1944. gada marta: 16. armija, 18. armija, armijas nodaļa "Narva" (Armee-Abteilung Narwa)
  • no 1944. gada septembra: 16. armija, 18. armija, armijas nodaļa "Grasser" (Armee-Abteilung Grasser)
  • no 1944. gada novembra: 16. armija, 18. armija, armijas nodaļa "Kleffel" (Armee-Abteilung Kleffel)
  • no 1944. gada decembra: 16. armija, 18. armija
  • no 1945. gada janvāra: pārdēvēta par Karaspēka grupu "Kurzeme", bet Karaspēka grupa "Vidus" (Heeresgruppe Mitte) pārdēvēta par Karaspēka grupu "Ziemeļi"
  • no 1945. gada februāra: jaunajā Karaspēka grupā "Ziemeļi" ietilpa 4. armija un armijas nodaļa "Zāmlande" (Armee-Abteilung Samland)

AtsaucesLabot

  1. Percy E. Schramm: Kriegstagebuch des Oberkommandos der Wehrmacht 1940–1941, Teilband 1. Bonn: Bernard & Graefe Verlag, ISBN 3-7637-5933-6, S. 118.
  2. 2,0 2,1 Thomas L. Jentz: Die deutsche Panzertruppe, Band 1, Podzun-Pallas-Verlag, ISBN 3-7909-0623-9, S. 190.
  3. Thomas L. Jentz: Die deutsche Panzertruppe, Band 1, Podzun-Pallas-Verlag, ISBN 3-7909-0623-9, S. 191.

Skatīt arīLabot