Feldmaršals

Augstākā ģenerāļa pakāpe daudzu valstu armijās

Feldmaršals jeb ģenerālfeldmaršals (angļu: Field Marshal; vācu: Generalfeldmarschall), dažkārt saukts arī vienkārši par maršalu (vācu: Marschall), ir augstākā ģenerāļa dienesta pakāpe vairāku sauszemes bruņoto spēku hierarhijā.[1][2][3]

Ervins Rommels, vācu ģenerālfeldmaršals Otrā pasaules kara laikā.
Prūsijas maršala zizlis, kas tika pasniegts Austroungārijas valdniekam Francim Jozefam I 1895. gadā.

Mūsdienās feldmaršali parasti tiek apzīmēti kā "piecu zvaigžņu ģenerāļi", kuri kaujas laukā galvenokārt komandē veselu armiju vai armiju grupu.[4] Reti kurai militārpersonai karjeras laikā izdodas sasniegt šo dienesta pakāpi.

Feldmaršala militārās pakāpes vēsturiskās saknes ir meklējamas viduslaikos, ar ko sākotnēji apzīmēja personas, kas bija atbildīgas par karaļa zirgiem.[3] Šī iemesla dēļ vārds "maršals" ir radies no kādreizējā viduslaiku titula marescalci, kas no senvācu valodas tiešā tulkojumā nozīmē "zirgu uzraugs" (masters of the horse), kur jau līdz 13. gadsimtam maršali pamazām bija kļuvuši par ievērojamiem virsniekiem karaļu armijās.[3]

Pirmie maršali parādījās viduslaiku Francijā, kad 13. gadsimtā karalis Filips II Augusts šo titulu piešķīra īpašiem virsniekiem karaļa armijā.[3] Ar laiku franču zemēs esošais maršalu skaits pieauga, līdz 18. gadsimtam Francijā bija vismaz 20 maršali.[3] Franču revolūcijas laikā 1793. gadā maršala tituls tika atcelts, tomēr 1804. gadā Napoleona valdīšanas laikā tas tika oficiāli atjaunots.[3] Vēlāk maršala tituls Francijā tika piešķirts vienīgi augsta ranga virsniekiem kā goda apbalvojums karadarbības laikā.[3]

Maršala tituls tika ieviests arī viduslaiku Anglijā, kur tas bija zināms jau kopš 12. gadsimta.[3] Tomēr modernā feldmaršala militārā dienesta pakāpe Anglijā oficiāli parādījās tikai 1736. gadā, kad toreizējais karalis Džordžs II to aizguva no vācu zemēm.[3] Feldmaršala pakāpi galvenokārt varēja iegūt tikai nedaudzi vecāko virsnieku pārstāvji, lielākoties par nopelniem kaujas laukā.[3]

Padomju Savienībā maršala dienesta pakāpi parasti piešķīra vienīgi tiem ģenerāļiem, kuri komandēja veselu fronti jeb armiju grupu.[3] Tāpat pēc uzvaras Staļingradas kaujā PSRS Augstākā padome drīz vien piešķīra arī Josifam Staļinam Padomju Savienības maršala titulu, kam padomju propagandas nolūkos vajadzēja simbolizēt viņa "stratēģiskās un taktiskās spējas" vadošā virspavēlnieka amatā.[5]

Zīmotnes pēc valsts

labot šo sadaļu
  1. «Field Marshal». merriam-webster.com. Merriam-Webster dictionary. Skatīts: 2017. gada 13. oktobris.
  2. «Field marshal». dictionary.com. Dictionary.com. Skatīts: 2017. gada 13. oktobris.
  3. 3,00 3,01 3,02 3,03 3,04 3,05 3,06 3,07 3,08 3,09 3,10 «Marshal». britannica.com. Encyclopædia Britannica. Skatīts: 2017. gada 13. oktobris.
  4. «Armed forces by numbers». thecalculatorsite.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 8. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 16. jūlijs.
  5. Antonijs Bīvors. Staļingrada. Rīga : Atēna, 2005. 348. lpp. ISBN 978-9984-34-141-5.
  6. «Badges of rank». defence.gov.au. Department of Defence (Australia). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 1. septembris. Skatīts: 2021. gada 31. maijs.
  7. «Akta angkatan bersenjata diraja Brunei (Penggal 149)». agc.gov.bn (malajiešu). 2013. gada 16. decembris. 1999–2000. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 23. novembris. Skatīts: 2021. gada 14. jūlijs.
  8. «Ethiopia introduces its first Field Marshal rank amid changes to insignia». ethiopiancitizen.com. 2022. gada 8. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 10. janvāris. Skatīts: 2022. gada 10. janvāris.
  9. Thomas P. Ofcansky. «National Security». In LaVerle Bennette Berry. Ghana: a country study. Area Handbook (3rd izd.). Washington, D.C. : Library of Congress, 1995. 284. lpp. LCCN 95018891. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 25. oktobris. Skatīts: 2021. gada 19. oktobris.
  10. «Indian Army Rank Badges». indianarmy.nic.in. Indian Army. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 27. maijs. Skatīts: 2021. gada 27. maijs.
  11. «Pangkat». mafhq.mil.my (malajiešu). Malaysian Armed Forces. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 29. aprīlis. Skatīts: 2021. gada 4. jūnijs.
  12. «Badges of Rank». nzdf.mil.nz. New Zealand Defence Force. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. jūlijs. Skatīts: 2021. gada 11. jūnijs.
  13. Joseph P. Smaldone. «National Security». In Helen Chapin Metz. Nigeria: a country study. Area Handbook (5th izd.). Washington, D.C. : Library of Congress, 1992. 296–297. lpp. LCCN 92009026. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 21. oktobris. Skatīts: 2021. gada 21. oktobris.
  14. «Pakistan Army Ranks with Salary and Insignia». pakistanforces.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 26. janvāris. Skatīts: 2021. gada 27. maijs.
  15. «Dress Regulation PDF – Part I». army.lk. Sri Lanka Army. January 2019. 10–4–10–11. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 23. aprīlis. Skatīts: 2021. gada 20. maijs.
  16. «Rank structure». army.mod.uk. British Army. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 6. aprīlis. Skatīts: 2021. gada 27. maijs.

Ārējās saites

labot šo sadaļu