F1 čempionu saraksts
Pašreizējā sezona |
---|
Saistītie raksti |
Saraksti |
Rekordi |
Organizācijas |
Pirmās formulas pasaules čempiona titulu (angļu: Formula One World Drivers' Championship, saīsinājumā WDC) ikgadu pasniedz Starptautiskā Automobiļu federācija (FIA) tam pilotam, kurš sezonas laikā ir bijis vissekmīgākais Formula 1 pilots, balstoties uz izstrādāto punktu skaitīšanas sistēmu, ko savukārt nosaka katra braucēja individuālais sniegums sezonas atsevišķajās Grand Prix sacīkstēs.[P 1]
Pasaules čempiona tituls braucējiem pirmo reizi tika piešķirts Pirmās formulas debijas sezonā — 1950. gadā — kuru toreiz ieguva pirmais F1 čempions itālietis Nino Farina.[1][2] Pirmais braucējs, kurš izcīnīja vairāk kā vienu pasaules čempiona titulu bija cits itālietis Alberto Askari — attiecīgi 1952. un 1953. gadā.[1][3] Savukārt pašreizējais Formula 1 pasaules čempions ir britu pilots Luiss Hamiltons, kuram savu pirmo pasaules čempiona titulu izdevās izcīnīt 2020. gadā.
Kopumā, kopš tika aizvadīta pirmā F1 sezona, par Pirmās formulas pasaules čempioniem ir kļuvuši 33 dažādi braucēji, no kuriem vistitulētākaie ar septiņiem izcīnītajiem čempiona tituliem ir vācu pilots Mihaels Šūmahers, kā arī britu pilots Luiss Hamiltons.[1] Šūmaheram šobrīd arī pieder rekords par visvairāk pēc kārtas izcīnītajiem tituliem: pieci tituli pēc kārtas (izcīnīti laika posmā starp 2000. un 2004. gadu).[1] Trešajā vietā ar pieciem izcīnītajiem tituliem seko argentīnietis Huans Manuels Fanhio.[1][4] Savukārt ceturto vietu ar četriem tituliem dala francūzis Alēns Prosts un vācietis Sebastiāns Fetels, kurš patlaban F1 vēsturē ir ne tikai jaunākais pasaules čempions, bet arī jaunākais divkārtējais, trīskārtējais un četrkārtējais pasaules čempions.[1][5][6][7]
Valstu ziņā visvairāk čempionu pieder Lielbritānijai, no kuras laika gaitā veseli desmit piloti ir paspējuši kļūt par pasaules čempioniem, kamēr Brazīlijai un Somijai katrai ir par trim pasaules čempioniem.[1] Komandu konkurencē visvairāk čempionu titulu ir Ferrari komandai, kuras sastāvā braucēji par pasaules čempioniem ir kļuvuši 15 reizes.[1]
SarakstsLabot
Pēc sezonasLabot
Sezona | Pilots | Komanda | Riepas | Pole-position | Uzvaras | Pjedestāli | Ātrākie apļi | Punkti | Titulu ieguvis | Pārsvars (punkti) |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
1950 | Nino Farina[1] | Alfa Romeo | P | 2 | 3 | 3 | 3 | 30 | 7. sacīkste no 7 | 3 |
1951 | Huans Manuels Fanhio[1] | Alfa Romeo | P | 4 | 3 | 5 | 5 | 31 | 8. sacīkste no 8 | 6 |
1952 | Alberto Askari[1] | Ferrari | F | 5 | 6 | 6 | 6 | 36 | 6. sacīkste no 8 | 12 |
1953 | Alberto Askari[1] | Ferrari | P | 6 | 5 | 5 | 4 | 34.5 | 8. sacīkste no 9 | 6.5 |
1954 | Huans Manuels Fanhio[1] | Maserati[P 2] Mercedes[P 2] |
P | 5 | 6 | 7 | 3 | 42 | 7. sacīkste no 9 | 16.9 |
1955 | Huans Manuels Fanhio[1] | Mercedes | C | 3 | 4 | 5 | 3 | 40 | 6. sacīkste no 7 | 16.5 |
1956 | Huans Manuels Fanhio[1] | Ferrari | E | 6 | 3 | 5 | 4 | 30 | 8. sacīkste no 8 | 3 |
1957 | Huans Manuels Fanhio[1] | Maserati | P | 4 | 4 | 6 | 2 | 40 | 6. sacīkste no 8 | 15 |
1958 | Maiks Hotorns[1] | Ferrari | E | 4 | 1 | 7 | 5 | 42 | 11. sacīkste no 11 | 1 |
1959 | Džeks Brebems[1] | Cooper* | D | 1 | 2 | 5 | 1 | 31 | 9. sacīkste no 9 | 4 |
1960 | Džeks Brebems[1] | Cooper* | D | 3 | 5 | 5 | 3 | 43 | 8. sacīkste no 10 | 9 |
1961 | Fils Hills[1] | Ferrari* | D | 5 | 2 | 6 | 2 | 34 | 7. sacīkste no 8 | 1 |
1962 | Greiems Hills[1] | BRM* | D | 1 | 4 | 6 | 3 | 42 | 9. sacīkste no 9 | 12 |
1963 | Džims Klārks[1] | Lotus* | D | 7 | 7 | 9 | 6 | 54 | 7. sacīkste no 10 | 21 |
1964 | Džons Sertīss[1] | Ferrari* | D | 2 | 2 | 6 | 2 | 40 | 10. sacīkste no 10 | 1 |
1965 | Džims Klārks[1] | Lotus* | D | 6 | 6 | 6 | 6 | 54 | 7. sacīkste no 10 | 14 |
1966 | Džeks Brebems[1] | Brabham* | G | 3 | 4 | 5 | 1 | 42 | 7. sacīkste no 9 | 14 |
1967 | Denijs Halms[1] | Brabham* | G | 0 | 2 | 8 | 2 | 51 | 11. sacīkste no 11 | 5 |
1968 | Greiems Hills[1] | Lotus* | F | 2 | 3 | 6 | 0 | 48 | 12. sacīkste no 12 | 12 |
1969 | Džekijs Stjuarts[1] | Matra* | D | 2 | 6 | 7 | 5 | 63 | 8. sacīkste no 11 | 26 |
1970 | Johens Rints[1] | Lotus* | F | 3 | 5 | 5 | 1 | 45 | 12. sacīkste no 13[P 3] | 5 |
1971 | Džekijs Stjuarts[1] | Tyrrell* | G | 6 | 6 | 7 | 3 | 62 | 8. sacīkste no 11 | 29 |
1972 | Emersons Fitipaldi[1] | Lotus* | F | 3 | 5 | 8 | 0 | 61 | 10. sacīkste no 12 | 16 |
1973 | Džekijs Stjuarts[1] | Tyrrell | G | 3 | 5 | 8 | 1 | 71 | 13. sacīkste no 15 | 16 |
1974 | Emersons Fitipaldi[1] | McLaren* | G | 2 | 3 | 7 | 0 | 55 | 15. sacīkste no 15 | 3 |
1975 | Nikijs Lauda[1] | Ferrari* | G | 9 | 5 | 8 | 2 | 64.5 | 13. sacīkste no 14 | 19.5 |
1976 | Džeimss Hants[1] | McLaren | G | 8 | 6 | 8 | 2 | 69 | 16. sacīkste no 16 | 1 |
1977 | Nikijs Lauda[1] | Ferrari* | G | 2 | 3 | 10 | 3 | 72 | 15. sacīkste no 17 | 17 |
1978 | Mario Andreti[1] | Lotus* | G | 8 | 6 | 7 | 3 | 64 | 14. sacīkste no 16 | 13 |
1979 | Džodijs Šekters[1] | Ferrari* | G | 1 | 3 | 6 | 0 | 51 | 13. sacīkste no 15 | 4 |
1980 | Alans Džonss[1] | Williams* | G | 3 | 5 | 10 | 5 | 67 | 13. sacīkste no 14 | 13 |
1981 | Nelsons Pikē[1] | Brabham | M | 4 | 3 | 7 | 1 | 50 | 15. sacīkste no 15 | 1 |
1982 | Keke Rosbergs[1] | Williams | G | 1 | 1 | 6 | 0 | 44 | 16. sacīkste no 16 | 5 |
1983 | Nelsons Pikē[1] | Brabham | M | 1 | 3 | 8 | 4 | 59 | 15. sacīkste no 15 | 2 |
1984 | Nikijs Lauda[1] | McLaren* | M | 0 | 5 | 9 | 5 | 72 | 16. sacīkste no 16 | 0.5 |
1985 | Alēns Prosts[1] | McLaren* | G | 2 | 5 | 11 | 5 | 73 | 14. sacīkste no 16 | 20 |
1986 | Alēns Prosts[1] | McLaren | G | 1 | 4 | 11 | 2 | 72 | 16. sacīkste no 16 | 2 |
1987 | Nelsons Pikē[1] | Williams* | G | 4 | 3 | 11 | 4 | 73 | 15. sacīkste no 16 | 12 |
1988 | Airtons Senna[1] | McLaren* | G | 13 | 8 | 11 | 3 | 90 | 15. sacīkste no 16 | 3 |
1989 | Alēns Prosts[1] | McLaren* | G | 2 | 4 | 11 | 5 | 76 | 15. sacīkste no 16 | 16 |
1990 | Airtons Senna[1] | McLaren* | G | 10 | 6 | 11 | 2 | 78 | 15. sacīkste no 16 | 7 |
1991 | Airtons Senna[1] | McLaren* | G | 8 | 7 | 12 | 2 | 96 | 15. sacīkste no 16 | 24 |
1992 | Naidžels Mensels[1] | Williams* | G | 14 | 9 | 12 | 8 | 108 | 11. sacīkste no 16 | 52 |
1993 | Alēns Prosts[1] | Williams* | G | 13 | 7 | 12 | 6 | 99 | 14. sacīkste no 16 | 26 |
1994 | Mihaels Šūmahers[1] | Benetton | G | 6 | 8 | 10 | 8 | 92 | 16. sacīkste no 16 | 1 |
1995 | Mihaels Šūmahers[1] | Benetton* | G | 4 | 9 | 11 | 8 | 102 | 15. sacīkste no 17 | 33 |
1996 | Deimons Hills[1] | Williams* | G | 9 | 8 | 10 | 5 | 97 | 16. sacīkste no 16 | 19 |
1997 | Žaks Vilnēvs[1] | Williams* | G | 10 | 7 | 8 | 3 | 81 | 17. sacīkste no 17 | 39 (3)[P 4] |
1998 | Mika Hekinens[1] | McLaren* | B | 9 | 8 | 11 | 6 | 100 | 16. sacīkste no 16 | 14 |
1999 | Mika Hekinens[1] | McLaren | B | 11 | 5 | 10 | 6 | 76 | 16. sacīkste no 16 | 2 |
2000 | Mihaels Šūmahers[1] | Ferrari* | B | 9 | 9 | 12 | 2 | 108 | 16. sacīkste no 16 | 19 |
2001 | Mihaels Šūmahers[1] | Ferrari* | B | 11 | 9 | 14 | 3 | 123 | 13. sacīkste no 17 | 58 |
2002 | Mihaels Šūmahers[1] | Ferrari* | B | 7 | 11 | 17 | 7 | 144 | 11. sacīkste no 17 | 67 |
2003 | Mihaels Šūmahers[1] | Ferrari* | B | 5 | 6 | 8 | 5 | 93 | 16. sacīkste no 16 | 2 |
2004 | Mihaels Šūmahers[1] | Ferrari* | B | 8 | 13 | 15 | 10 | 148 | 14. sacīkste no 18 | 34 |
2005 | Fernando Alonso[1] | Renault* | M | 6 | 7 | 15 | 2 | 133 | 17. sacīkste no 19 | 21 |
2006 | Fernando Alonso[1] | Renault* | M | 6 | 7 | 14 | 5 | 134 | 18. sacīkste no 18 | 13 |
2007 | Kimi Reikenens[1] | Ferrari* | B | 3 | 6 | 12 | 6 | 110 | 17. sacīkste no 17 | 1 |
2008 | Luiss Hamiltons[1] | McLaren | B | 7 | 5 | 10 | 1 | 98 | 18. sacīkste no 18 | 1 |
2009 | Džensons Batons[1] | Brawn* | B | 4 | 6 | 9 | 2 | 95 | 16. sacīkste no 17 | 11 |
2010 | Sebastiāns Fetels[1] | Red Bull* | B | 10 | 5 | 10 | 3 | 256 | 19. sacīkste no 19 | 4 |
2011 | Sebastiāns Fetels[1] | Red Bull* | P | 15 | 11 | 17 | 3 | 392 | 15. sacīkste no 19 | 122 |
2012 | Sebastiāns Fetels[1] | Red Bull* | P | 6 | 5 | 10 | 3 | 281 | 20. sacīkste no 20 | 3 |
2013 | Sebastiāns Fetels[1] | Red Bull* | P | 9 | 13 | 16 | 7 | 397 | 16. sacīkste no 19 | 155 |
2014 | Luiss Hamiltons[1] | Mercedes* | P | 7 | 11 | 17 | 7 | 384 | 19. sacīkste no 19 | 67 |
2015 | Luiss Hamiltons[1] | Mercedes* | P | 11 | 10 | 17 | 8 | 381 | 16. sacīkste no 19 | 59 |
2016 | Niko Rosbergs[1] | Mercedes* | P | 8 | 9 | 16 | 6 | 385 | 21. sacīkste no 21 | 5 |
2017 | Luiss Hamiltons[1] | Mercedes* | P | 11 | 9 | 13 | 7 | 363 | 18. sacīkste no 20 | 46 |
2018 | Luiss Hamiltons[1] | Mercedes* | P | 11 | 11 | 17 | 3 | 408 | 19. sacīkste no 21 | 88 |
2019 | Luiss Hamiltons[1] | Mercedes* | P | 5 | 11 | 17 | 6 | 413 | 19. sacīkste no 21 | 87 |
2020 | Luiss Hamiltons[1] | Mercedes* | P | 10 | 11 | 14 | 6 | 347 | 14. sacīkste no 17 | 124 |
2021 | Makss Verstapens[1] | Red Bull | P | 10 | 10 | 18 | 6 | 395,5 | 22. sacīkste no 22 | 8 |
* Ar zvaigznīti atzīmētas komandas, kuras tajā pašā sezonā izcīnījušas konstruktoru kausu.
Pēc braucējaLabot
- Treknrakstā atzīmēti piloti, kas piedalās 2022. gada Pirmās formulas sezonā.
Pēc valstsLabot
- Treknrakstā atzīmēti piloti, kas piedalās 2022. gada Pirmās formulas sezonā.
Pēc konstruktoraLabot
Konstruktors | Valsts | Tituli (kopā) |
---|---|---|
Ferrari | Itālija | 15 |
McLaren | Lielbritānija | 12 |
Mercedes[P 5] | Vācija | 9 |
Williams | Lielbritānija | 7 |
Lotus | Lielbritānija | 6 |
Red Bull | Austrija | 5 |
Brabham | Lielbritānija | 4 |
Renault | Francija | 2 |
Cooper | Lielbritānija | 2 |
Benetton | Lielbritānija | 2 |
Tyrrell | Lielbritānija | 2 |
Alfa Romeo | Itālija | 2 |
Maserati[P 5] | Itālija | 2 |
BRM | Lielbritānija | 1 |
Matra | Francija | 1 |
Brawn | Lielbritānija | 1 |
- Treknrakstā atzīmēti konstruktori, kas piedalās 2022. gada Pirmās formulas sezonā.
Pēc konstruktora valstsLabot
Valsts | Tituli (kopā) |
---|---|
Lielbritānija | 37 |
Itālija | 19 |
Vācija | 9 |
Austrija | 5 |
Francija | 3 |
Pēc dzinējaLabot
Dzinējs | Valsts | Tituli (kopā) |
---|---|---|
Ferrari | Itālija | 15 |
Ford | ASV Lielbritānija | 13 |
Mercedes | Vācija | 13 |
Renault | Francija | 11 |
Honda | Japāna | 6 |
Climax | Lielbritānija | 4 |
TAG | Luksemburga Vācija | 3 |
Alfa Romeo | Itālija | 2 |
Maserati | Itālija | 2 |
Repco | Austrālija | 2 |
BMW | Vācija | 1 |
BRM | Lielbritānija | 1 |
- Treknrakstā atzīmēti dzinēji, kas piedalās 2022. gada Pirmās formulas sezonā.
Pēc riepu ražotājaLabot
Poz. | Ražotājs | Valsts | Tituli (kopā) | Sezonas | |
---|---|---|---|---|---|
1 | G | Goodyear | ASV | 24 (7)[P 6] | 1966–1967, 1971, 1973–1978, 1980, 1982, 1985–1997 |
2 | P | Pirelli | Itālija | 17 (11)[P 7] | 1950–1954,[P 8][P 9] 1957, 2011–2021 |
3 | B | Bridgestone | Japāna | 11 (6)[P 10] | 1998–2004, 2007–2010 |
4 | D | Dunlop | Lielbritānija | 8 | 1959–1965, 1969 |
5 | M | Michelin | Francija | 6 | 1979, 1981, 1983–1984, 2005–2006 |
6 | F | Firestone | ASV | 4 | 1952,[P 9] 1968, 1970, 1972 |
7 | C | Continental | Vācija | 2 | 1954[P 8]–1955 |
E | Englebert | Beļģija | 2 | 1956, 1958 |
- Treknrakstā atzīmēti konstruktori, kas piedalās 2022. gada Pirmās formulas sezonā.
RekordiLabot
Jaunākie čempioniLabot
Pilots* | Vecums** | Sezona | |
---|---|---|---|
1 | Sebastiāns Fetels | 23 gadi, 133 dienas[8][9][10] | 2010 |
2 | Luiss Hamiltons | 23 gadi, 300 dienas[11][12] | 2008 |
3 | Fernando Alonso | 24 gadi, 58 dienas[9] | 2005 |
4 | Makss Verstapens | 24 gadi, 73 dienas | 2021 |
5 | Emersons Fitipaldi | 25 gadi, 273 dienas[9] | 1972 |
6 | Mihaels Šūmahers | 25 gadi, 314 dienas | 1994 |
7 | Nikijs Lauda | 26 gadi, 197 dienas | 1975 |
8 | Žaks Vilnēvs | 26 gadi, 200 dienas | 1997 |
9 | Džims Klārks | 27 gadi, 188 dienas | 1963 |
10 | Kimi Reikenens | 28 gadi, 4 dienas | 2007 |
* Treknrakstā atzīmēti piloti, kas piedalās 2022. gada Pirmās formulas sezonā.
** Vecums tiek noteikts ar brīdi, kad tiek izcīnīts pirmais čempionāta tituls.
Vecākie čempioniLabot
Pilots* | Vecums** | Sezona | |
---|---|---|---|
1 | Huans Manuels Fanhio | 46 gadi, 41 diena[7][13] | 1957 |
2 | Nino Farina | 43 gadi, 308 dienas[13] | 1950 |
3 | Džeks Brebems | 40 gadi, 155 dienas[13] | 1966 |
4 | Greiems Hills | 39 gadi, 262 dienas[13] | 1968 |
5 | Naidžels Mensels | 39 gadi, 8 dienas[13] | 1992 |
6 | Alēns Prosts | 38 gadi, 214 dienas[13] | 1993 |
7 | Mario Andreti | 38 gadi, 193 dienas[13] | 1978 |
8 | Deimons Hills | 36 gadi, 26 dienas[13] | 1996 |
9 | Luiss Hamiltons | 35 gadi, 313 dienas[14] | 2020 |
10 | Nikijs Lauda | 35 gadi, 242 dienas[13] | 1984 |
* Treknrakstā atzīmēti piloti, kas piedalās 2017. gada Pirmās formulas sezonā.
** Vecums tiek noteikts ar brīdi, kad tiek izcīnīts pēdējais čempionāta tituls.
Visvairāk pēc kārtas izcīnītie čempionāta tituliLabot
No kopējiem 33 Pirmās formulas čempioniem tikai 10 no viņiem ir kā minimums izcīnījuši vismaz divus titulus pēc kārtas, no kuriem savukārt Mihaels Šūmahers ir vienīgais, kam ir izdevies izcīnīt atkārtotu čempionāta titulu divās kārtās (1994.–1995. un 2000.–2004. gads).
Tituli (pēc kārtas) | Pilots | Sezonas |
---|---|---|
5 | Mihaels Šūmahers | 2000–2004 |
4 | Huans Manuels Fanhio | 1954–1957 |
Sebastiāns Fetels | 2010–2013 | |
Luiss Hamiltons | 2017–2020 | |
2 | Alberto Askari | 1952–1953 |
Džeks Brebems | 1959–1960 | |
Alēns Prosts | 1985–1986 | |
Airtons Senna | 1990–1991 | |
Mihaels Šūmahers | 1994–1995 | |
Mika Hekinens | 1998–1999 | |
Fernando Alonso | 2005–2006 |
- Treknrakstā atzīmēti piloti, kas piedalās 2017. gada Pirmās formulas sezonā.
Skatīt arīLabot
PiezīmesLabot
- ↑ Lai gan mūsdienās par pirmās formulas pasaules čempionu kļūst tas pilots, kuram, nobraucot visus sezonas posmus, beigās ir savākti visvairāk punkti, ne visos pasaules čempionāta gados šī sistēma ir tikusi ievērota pilnībā. Sīkākai informācijai skatīt rakstu par F1 punktu skaitīšanas sistēmu vēsturi.
- ↑ 2,0 2,1 Atskaitot Indianapolis 500 sacīksti, kurā Fanhio nepiedalījās, 1954. gada F1 sezonas pirmajos divos posmos — Argentīnā un Beļģijā — Fanhio brauca Maserati sastāvā, taču visu atlikušo sezonu nobeidza Mercedes komandā.
- ↑ Johens Rints tika pasludināts par čempionu 1970. gada F1 sezonas priekšpēdējā posmā, taču pats diemžēl jau bija gājis bojā avārijā divus posmus iepriekš — 1970. gada Itālijas Grand Prix kvalifikācijas laikā.
- ↑ Par 1997. gada F1 sezonas čempionu kļuva Žaks Vilnēvs, taču otrās vietas īpašnieku, Mihaelu Šumaheru, kurš kopvērtējumā zaudēja tikai 3 punktus, gala rezultātā diskvalificēja — par tīšu mēģinājumu izsist Vilnēva formulu ārā no sacīkstes sezonas pēdējā posmā. Tādējādi pēc Šumahera diskvalifikācijas uz otro vietu pilotu kopvērtējumā pakāpās Heincs Haralds Frencens, kurš no Vilnēva atpalika 39 punktus.
- ↑ 5,0 5,1 1954. gada F1 sezonas čempions bija Huans Manuels Fanhio, taču sezonu viņš pabeidza braucot divās komandās — sākotnēji Maserati un pēc tam Mercedes komandā. Līdz ar to Fanhio izcīnītais čempiona tituls ir pieskaitīts abiem konstruktoriem.
- ↑ 1987., 1988. un 1992.–1996. gada sezonās Goodyear kalpoja kā vienīgais riepu piegādātājs.
- ↑ 2011.–2020. gada sezonās Pirelli kalpoja kā vienīgais riepu piegādātājs.
- ↑ 8,0 8,1 1954. gada F1 sezonas pirmajos divos posmos Argentīnā un Beļģijā Huans Manuels Fanhio brauca ar Maserati komandas pārstāvētajām Pirelli riepām, bet atlikušo sezonu nobeidza Mercedes komandā, braucot ar Continental riepām.
- ↑ 9,0 9,1 1952. gada Indianapolisas 500 sacīkstē Alberto Askari piedalījās ar Firestone riepām, bet pārējās sezonas sacīkstēs brauca ar Pirelli pārstāvētajām riepām.
- ↑ 1999., 2000. un 2007.–2010. gada sezonās Bridgestone kalpoja kā vienīgais riepu piegādātājs.
AtsaucesLabot
- ↑ 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 1,11 1,12 1,13 1,14 1,15 1,16 1,17 1,18 1,19 1,20 1,21 1,22 1,23 1,24 1,25 1,26 1,27 1,28 1,29 1,30 1,31 1,32 1,33 1,34 1,35 1,36 1,37 1,38 1,39 1,40 1,41 1,42 1,43 1,44 1,45 1,46 1,47 1,48 1,49 1,50 1,51 1,52 1,53 1,54 1,55 1,56 1,57 1,58 1,59 1,60 1,61 1,62 1,63 1,64 1,65 1,66 1,67 1,68 1,69 1,70 1,71 1,72 1,73 1,74 1,75 1,76 1,77 1,78 1,79 "Hall of Fame - the World Champions". Formula1.com. F1 administrācija. Aplūkots 12.08.2016.
- ↑ "Nino Farina". ESPN. Aplūkots 12.08.2016.
- ↑ "Formula 1's greatest drivers. Number 11: Alberto Ascari". BBC.com. July 17, 2012. Aplūkots 12.08.2016.
- ↑ "Formula 1's greatest drivers. Number 2: Juan Manuel Fangio". BBC.com. November 13, 2012. Aplūkots 12.08.2016..
- ↑ "Youngest Formula One World Champion". Guiness Worls Records. Aplūkots 12.08.2016.
- ↑ Barretto, L. "Sebastian Vettel: Four-time F1 world champion" BBC.com. October 27, 2013. Aplūkots 12.08.2016..
- ↑ 7,0 7,1 "Drivers Records" Archived 2016. gada 29. augustā, Wayback Machine vietnē.. F1 Stats. Aplūkots 13.08.2016.
- ↑ "Sebastian Vettel". Formula1.com. F1 administrācija. Aplūkots 13.08.2016.
- ↑ 9,0 9,1 9,2 De Groote, S. "All time Formula One records". F1 Technical.com. May 15, 2016. Aplūlots 13.08.2016.
- ↑ Pasaules Ginesa rekordu mājaslapā Fetels ir atzīmēts kā 23 gadus un 134 dienas vecs, kad izcīnija savu pirmo čempionāta titulu. Sīkāk ks.: "Youngest Formula One World Champion". Guinness World Records. Aplūkots 13.08.2016..
- ↑ "Lewis Hamilton". Formula1.com. F1 administrācija. Aplūkots 13.08.2016.
- ↑ Atsevišķos avotos tiek norādīts, ka Hamiltons ir bijis 23 gadus un 301 dienu vecs, kad ieguva savu pirmo čempionāta titulu. Sīkāk sk.: De Groote, S. "All time Formula One records". F1 Technical.com. May 15, 2016. Aplūlots 13.08.2016.
- ↑ 13,0 13,1 13,2 13,3 13,4 13,5 13,6 13,7 13,8 "Top 10 Oldest World Champions in Formula 1 History" Archived 2018. gada 16. jūlijā, Wayback Machine vietnē.. TotalSportek.com. July 6, 2016. Aplūkots 13.08.2016.
- ↑ «World Champion titles by age». StatsF1. Skatīts: 2020. gada 19. septembris.
Ārējās saitesLabot
- Formula 1 oficiālā mājaslapa (angliski)