Emīlija Ozoliņa (1895—1975) bija latviešu botāniķe, pedagoģe, Latvijas Universitātes, Rīgas Pedagoģiskā institūta, Daugavpils Pedagoģiskā institūta pasniedzēja, LU Botāniskā dārza direktore (1949—1953). Grāmatas “Augstāko augu sistemātika” līdzautore (Rīga, 1973).

Emīlija Ozoliņa
Personīgā informācija
Dzimusi 1895. gada 24. oktobrī
Katlakalna pagastā, Rīgas apriņķī
Mirusi 1975. gada 29. septembrī (79 gadi)
Rīgā, Latvijā
Tautība Latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne botānika, pedagoģija
Darba vietas Latvijas Universitāte, LU Botāniskais dārzs, Rīgas Pedagoģiskais institūts, Daugavpils Pedagoģiskais institūts.
Akadēmiskais amats vecākā pasniedzēja
Alma mater Latvijas Universitāte
Pasniedzēji Nikolajs Malta, Pauls Galenieks, Aleksandrs Zāmelis, Heinrihs Skuja.
Studenti Laima Tabaka, Kornēlija Birkmane, Alfons Piterāns, Voldemārs Langenfelds
Sasniegumi, atklājumi Usmas ezera veģetācijas pētījumi, mācību grāmatas Augstāko auga sistemātika līdzautore

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Emīlija Ozoliņa dzimusi 1895. gada 24. oktobrī Rīgas apriņķa Katlakalna pagastā. Pirmo izglītību Emīlija ieguva Katlakana pagasta skolā. 1915. gadā ar sudraba medaļu pabeidza Natālijas Draudziņas sieviešu ģimnāziju un 1916. gadā Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzijas 8. pedagoģijas klasi ar mājskolotājas tiesībām. Pēc skolas pabeigšanas viņa sāka strādāt Rīgā M. Milleres privātajā pamatskolā un ģimnāzijā.[1]

1920. gadā E. Ozoliņa sāka studijas Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes Dabas zinātņu nodaļā, kuru beidza 1927. gadā. Paralēli studijām viņa turpināja strādāt Rīgas pilsētas 21. un 20.pamatskolā. 1937. gada E. Ozoliņa uzsāka darbu LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē kā asistente. Pēc otrā pasaules kara no 1945. gada līdz 1953. gadam viņa veica direktores pienākumus LVU Botāniskajā dārzā.[2], līdz 1950. gadam viņa strādāja kā vecākā pasniedzēja LVU Bioloģijas fakultātē,[3] bet no 1950. gada līdz 1958. gadam kā vecākā pasniedzēja Latvijas Valsts Pedagoģijas institūtā.[4] Viņas studenti pedagoģiskajā institūtā bija vēlāk LVU docents Alfons Piterāns un profesors Voldemārs Langenfelds, kurus E. Ozoliņa uzmudināja pievērsties pētnieciskajam darbam.

No 1960. gada līdz 1963. gadam E. Ozoliņa strādāja par vecāko pasniedzēju Daugavpils Pedagoģiskā institūta Botānikas un bioloģijas mācīšanas metodikas katedrā. Lasīja lekcijas botānikā, vadīja lauku prakses botānikā un mācību prakses skolās. 1963. gadā viņa aizgāja pensijā, bet arī pēc tam gandrīz katru vasaru turpināja vadīt lauku prakses botānikā un pedagoģisko praksi republikas skolās, kļūstot par pedagoģiskā darba paraugu ļoti daudziem institūta beidzējiem.

Pēc laikabiedru liecībām E. Ozoliņas lekcijas izcēlās ar bagātīgu ilustratīvo materiālu, bija labi saprotamas, interesantas. Viņai bija izcila māka vadīt laboratorijas darbus un mācību ekskursijas. Viņa bija prasīga pret sevi un studentiem, vienmēr atstāja aiz sevis bagātīgas zināšanas, lielu gaismu, ko deva viņas prāts, augstā inteliģence un kultūra.

E. Ozoliņas zinātniskais darbs veltīts (1925—1930) Usmas ezera un citu Latvijas ezeru augu pētījumiem, viņa atradusi divas jaunas augu sugas Latvijai: Nitellopsis obtusa — mieturaļģe un Najas flexilis — lokanā najāda. Atradusi mazo ūdensrozi (Nymphaea tetragona) Dūņu ezerā. Pētījusi arī tetramēriju lācenes (Rubus chamaemorus) ziedā.
Emīlijas Ozoliņas ievāktais herbārijs glabājas LU Muzeja herbārijā (RIG) un Daugavpils Universitātes herbārijā (DAU). DU Sistemātiskās bioloģijas institūtā glabājas arī E. Ozoliņas bibliotēka.

Latvijas Botāniķu biedrības biedre kopš 1952. gada, bijusi tās sekretāre no 1954.līdz 1959. gadam.

Emīlija Ozoliņa mirusi 1975. gada 29. septembrī Rīgā, apglabāta Meža kapos.

Darbi labot šo sadaļu

  • Ozoliņa E. Tetramerie bei Rubus chamaemorus L. Latvijas Universitātes Botāniskā Dārza Raksti 2.sēj., Rīga, 1927.
  • Ozoliņa E. Über die höere Vegetation des Usma-See. Latvijas Universitātes Botāniskā Dārza Raksti 6.sēj., 2.laid. Rīga, 1931.
  • Ozoliņa E. Latvijas PSR florā jauns augs — mazā ūdensroze (Nymphaea tetragona Georgi.). Zinātņu Akadēmijas Vēstis, Nr.4. Rīga, 1951.
  • Ozoliņa E. Ekskursija uz pļavu. Rīga, 1956.
  • Ķeirāns L., Ozoliņa E. Ekskursijas zooloģijā un vispārīgajā bioloģijā. Rīga, 1970.
  • Langenfelds V., Ozoliņa E., Ābele G. Augstāko augu sistemātika. Rīga, 1973.

Emilija Ozoliņa rakstījusi arī Latvijas Mazajai Enciklopēdijai.

Avoti labot šo sadaļu

Enciklopēdija Latvijas daba, 6.sēj. Rīga, 1998.

Atsauces labot šo sadaļu