Atvērt galveno izvēlni

Nikolajs Malta (1890—1944) bija latviešu biologs, speciālists augu sistemātikā un morfoloģijā, sūnu un ziedaugu floristikā un fitoģeogrāfijā. Latvijas Universitātes profesors, Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes dekāns (1924–1925; 1926–1930; 1933–1935). Latvijas Universitātes Botāniskā dārza direktors.

Nikolajs Malta
Nikolajs Malta
Personīgā informācija
Dzimis 1890. gada 12. februārī
Krustpils, Vitebskas guberņa (tagad Jēkabpils, Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1944. gada 21. novembrī (54 gadi)
Štolcenava (tagad Lejassaksijas zeme Karogs: Vācija Vācija)
Tautība Latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne Botānika
Darba vietas Rīga
Alma mater Rīgas Politehniskais institūts

Satura rādītājs

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1890. gada 12. februārī Krustpilī lauksaimnieku Pētera un Lilijas, dzim. Taubes, ģimenē. Bērnību pavadīja tēva mājās Sāvienas pagasta Grīvniekos. Mācījies Sāvienas pamatskolā, tad Rīgas pilsētas reālskolā (1901–1908). Studējis ķīmiju Rīgas Politehniskajā institūtā (1908 – 1914). Strādāja kā inženierķīmiķis Baltijas domēņu valdes kūdras pētīšanas laboratorijā. 1915. gadā RDB gadagrāmatā publicēja rakstu par Dienvidaustrumu Vidzemes floru.

Pirmā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās uz Pleskavu (1916–1918), pētīja sūnas Veļikajas upes baseinā. 1918. gadā atgriezās dzimtenē un strādāja par skolotāju Rīgas Valsts tehnikumā. Pēc Latvijas Augstskolas dibināšanas 1919. gada rudenī viņš Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē izveidoja botānikas laboratoriju un tika ievēlēts par docentu. 1921. gadā N. Malta papildināja zināšanas par sūnu sistemātikas jautājumiem Dālemas botāniskajā dārzā un Botāniskajā muzejā Berlīnē.

1924. gadā viņu pirmo reizi ievēlēja par Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes dekānu, 1925. gadā piešķīra dabaszinātņu doktora grādu par Zygodon ģints izpētei veltīto monogrāfiju. N. Malta dibināja Latvijas Universitātes Botānisko dārzu Dreiliņos un kļuva par tā direktoru, 1926. gadā to pārcēla uz tagadējo atrašanās vietu Pārdaugavā. 1927. gadā viņu ievēlēja par profesoru un Augu morfoloģijas un sistemātikas institūta direktoru. Fakultātes dekāna pienākumus N. Malta pildīja atkārtoti arī 1926.–1930. un 1933.–1935. gadā.

Profesoram N. Maltam bija plaši sakari ar pasaules lielākajiem botāniskajiem centriem, ar kuriem viņš apmainījās ar sūnu paraugiem, literatūru un korespondenci, piedalījās konferencēs. Viņš aktīvi darbojās Fenno-Baltijas Fitoģeogrāfu savienībā, piedalījās konferencēs Igaunijā (1929), Somijā (1930) un Latvijā (1931), bija šīs savienības prezidents (1930–1931). Uzstājās 6. Starptautiskajā botāniķu kongresā Amsterdamā 1935. gadā.

Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā N. Malta ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur apmetās Štolcenavas pilsētiņā. Gājis bojā Sabiedroto aviācijas uzlidojumā 1944. gada 21. novembrī, apglabāts Štolcenavas kapsētā.

Profesora N. Maltas herbārijs un bibliotēka tika nodoti Baltijas Universitātes rīcībā, vēlāk tika pārvesti uz Lielbritāniju. 1992. gadā herbāriju atdeva atpakaļ Latvijas Universitātei.

DarbiLabot

1921. gadā Berlīnē aizsāka Zygodon ģints sistemātikas un morfoloģijas izpēti, ko turpināja Rīgā. 1926. gadā Botāniskā dārza darbu pirmajā sējumā iznāca viņa monogrāfija par Zygodon ģinti, kurā ietvertas 77 sugas, dota oriģināla ģints klasifikācija, sugu morfoloģiskie apraksti un bioloģisko īpatnību raksturojums, izdalītas varietātes un formas, izanalizēta ģeogrāfiskā izplatība. Līdzīgu darbu viņš uzsāk pie Ulota ģints, taču to nepabeidza. Fitoģeogrāfiskajos pētījumos N. Malta uzsvēra trīs svarīgākās problēmas: Latvijas augu valstī iezīmējas ziemeļu un dienvidu, austrumu un rietumu dabas elementi; ir trīs ģeogrāfisko elementu grupas – rietumu elementi, austrumu elementi, ziemeļu elementi. Viņš akcentēja upju ieleju nozīmi Latvijas augu valsts veidošanā.[1]

  • Beiträge zur Moosflora des Gouvernements Pleskau: mit besonderer Berücksichtigung des Kalksteingebietes der Welikajamündung. Riga: Müllersche Buchdruckerei, 1919. - 78 S.
  • Die Gattung Zygodon Hook. et Tayl.: eine monographische Studie. Rīga: Armijas spiestuve, 1926. - 84 S.
  • Übersicht der Moosflora des Ostbaltischen Gebietes, I - II sēj. Rīga: Armijas spiestuve, 1926-1927. (kopā ar I. Strautmani)
  • Die Ulota-arten Süd-Amerikas: Dienvidus Amerikas Ulota sugas. 1927.
  • Botrychium simplex Hitchc. in Lettland. 1929.
  • Botanika. N. Maltas un K. Ābeles redakcijā. Rīga: Valters un Rapa, 1940.

AtsaucesLabot

  1. Irēna Berga. Dabaszinātnieku ieguldījums Latvijas floras pētījumos 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā. Maģistra darbs. Latvijas Universitāte, 1993.

Ārējās saitesLabot