Natālija Draudziņa
Natālija Anete Draudziņa[1] (dzimusi 1864. gada 14. decembrī, mirusi 1949. gada 22. janvārī) bija latviešu pedagoģe, izglītības darbiniece.
| ||||||||||||||
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimusi 1864. gadā Jonišķos Kauņas guberņas latviešu zemnieku ģimenē. Septiņu gadu vecumā viņa zaudēja tēvu, pēc pārcelšanās uz Kurzemes guberņu mācījās Mežotnes pirmsskolā, privātā Bauskas augstākajā meiteņu skolā, Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzijā,[1] pēc tās beigšanas nokārtoja mājskolotājas eksāmenus Tērbatas mācību apgabala eksaminācijas komisijā.
1887. gadā viņa nodibināja Jelgavas proģimnāziju,[1] bet 1895. gadā – privātu četrklasīgu otrās šķiras meiteņu skolu Rīgā, kas 1910. gadā tika pārdēvēta par Natālijas Draudziņas ģimnāziju. Pirmā pasaules kara laikā skola 1915. gadā tika evakuēta uz Krieviju, taču Draudziņas jaunkundze nokārtoja skolas pārcelšanu uz Tērbatu. 1918. gada aprīlī Natālija Draudziņa kopā ar savu mācību iestādi atgriezās Latvijā, 1919. gada sākumā skolu nacionalizēja Stučkas valdība. Skola savu darbību atkal atsāka 1919. gada rudenī. Bermontiādes laikā piedalījās Latvijas brīvības cīņās Sieviešu korpusā, par ko 1933. gadā saņēmusi piemiņas medaļu.[2]
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā skolu nacionalizēja un Draudziņu atbrīvoja no skolas direktores amata,[3] tomēr saglabāja "goda direktrises" titulu un dzīvokli skolas ēkā. Mirusi 1949. gada 22. janvārī, apbedīta Torņakalna kapos.[3]
Apbalvojumi
labot šo sadaļu- Triju Zvaigžņu ordenis, IV šķira (1926)[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Skolas dibinātāja - Natālija Draudziņa». Ndv.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 15. februārī. Skatīts: 2014. gada 20. maijā.
- ↑ nekropole.info
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 268. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |