Vikipēdija

Latvijas Botāniķu biedrība

biedrība, kas apvieno dažādās Latvijas augstskolās un zinātniskajās iestādēs strādājošos botāniķus un citu profesiju cilvēkus, kuri interesējas par botāniku

Latvijas Botāniķu biedrība (saīsināti LBB) ir biedrība, kas apvieno dažādās Latvijas augstskolās un zinātniskajās iestādēs strādājošos botāniķus un citu profesiju cilvēkus, kuri interesējas par botāniku. Tā dibināta 1952. gadā kā Vissavienības botāniķu biedrības Latvijas nodaļa. LBB misija ir veicināt Latvijas botāniķus attīstīt pētījumus, lai radītu modernu zinātnisko pamatojumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, klimata pārmaiņu diagnosticēšanai, tās nelabvēlīgo seku minimizēšanai. Svarīga vieta LBB darbā tiek ierādīta arī sabiedrības informēšanai.

Latvijas Botāniķu biedrība
Dibināta 1952, Rīgā
Atrašanās vieta
Galvenās personas Pēteris Evarts-Bunders
Darbības sfēra Latvijas floras un veģetācijas izpēte, dabas aizsardzība, sabiedrības informēšana un iesaistīšana
Biedri 118
Mājaslapa http://botany.lv

Darbība labot šo sadaļu

Latvijas Botāniķu biedrības darbu organizē valde un tās priekšsēdētājs. Kopš 2019. gada valdes priekšsēdētājs ir Dr. biol. Pēteris Evarts-Bunders, Daugavpils Universitātes docents. Biedrība apvieno 118 biedrus (2022).

LBB misija ir veicināt Latvijas botāniķus attīstīt pētījumus, lai radītu modernu zinātnisko pamatojumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, klimata pārmaiņu diagnosticēšanai, tās nelabvēlīgo seku minimizēšanai. LBB ietvaros darbojas sūnu pētnieku — briologu grupa. Tās biedri veic pētījumus sūnu taksonomijā, izplatībā, ekoloģijā un sūnu sugu aizsardzībā. Svarīga vieta LBB darbā tiek ierādīta arī sabiedrības informēšanai.

  • Populārākais un atpazīstamākais LBB pasākums ir Gada auga un Gada sūnas izvēle. Ierosināt gada augu un sūnu var ikviens biedrs, bet lēmumu pieņem pilnsapulce balsojot. Šī akcija aicina pievērst uzmanību kāda auga vai sūnas dzīvei Latvijā, tā augteņu saglabāšanai un Latvijas dabas daudzveidībai kopumā.
  • LBB biedri iesaistās dabas aizsardzības jautājumu apspriešanā, sniedz viedokli un diskutē par iecerēm, kas var ietekmēt dabas daudzveidību Latvijā. Tās pārstāvji piedalās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Konsultatīvajā padomē. LBB biedri gatavo priekšlikumus īpaši aizsargājamo sugu sarakstiem, mikroliegumu un īpaši aizsargājamu teritoriju izveidošanai.
  • Par tradīciju ir kļuvis noklausīties un apspriest biedru ziņojumus par zinātnisko pētījumu rezultātiem, piedalīties simpozijos, konferencēs un ekspedīcijās Latvijā un ārzemēs. Katru gadu biedrība tiek iepazīstināta ar interesantākajiem lauka darbu sezonā atrastajiem augiem. Ekspertu komisija izvēlas, kuram no tiem piešķirt "Gada atraduma" diplomu.
  • LBB piedalās veģetācijas un augu izpētei veltītā zinātniskā žurnāla “Latvijas Veģetācija” veidošanā.
  • Pēc neatkarības atjaunošanas LBB ir piedalījusies divu nozīmīgu starptautisku konferenču organizēšanā: 2008. gadā Daugavpilī noorganizēta starptautiskā Baltijas botāniķu ekspedīcija—konference, bet 2017. gadā Rīgā — Starptautiskā Eirāzijas zālāju konference.
  • Biedrība organizē biedru ekskursijas Latvijas un citu valstu floras un dabas kompleksu iepazīšanai.

Vēsture labot šo sadaļu

Latvijas Botāniķu biedrība savu pašreizējo nosaukumu ieguva 1994. gada 9. decembrī, kad tā tika reģistrēta kā nevalstiska organizācija. Tā pārņēma 1952. gadā dibinātās Vissavienības Botāniķu biedrības Latvijas nodaļas pienākumus un tiesības. Šādu lēmumu 1992. gadā bija pieņēmusi VBB Latvijas nodaļas pilnsapulce. Tāpēc LBB par savu dibināšanas gadu uzskata 1952. gadu. 2002. gadā sēņu un ķērpju pētnieki izveidoja patstāvīgu biedrību — Latvijas Mikologu biedrību. Vairāki šīs biedrības biedri ir arī LBB biedri.

1963. gadā Latvijas Botāniķu biedrības nodaļā bija 44 biedri, 1969. — 54, 1973. — 52, 1978 — 60.[1] Diemžēl biedrībai nav sava arhīva un dokumentu, kas dotu ieskatu tās darbībā. Pēc laikabiedru atmiņām ir noskaidrots, ka biedrības priekšsēdētāja pienākumus pildīja Dr. biol. Gali Sabardina, Dr. biol. Laima Tabaka, Dr. hab. biol. Edgars Vimba (1983—1989). L. Tabaka no 1973. gada līdz 1991. gadam bija ievēlēta Vissavienības Botāniķu biedrības padomē. Vēl 20. gadsimta 70. gados, lai kļūtu par Botāniķu biedrības biedru, bija jānolasa zinātnisks referāts biedrības pilnsapulcē un jānodrošinās ar vismaz divu biedru rekomendācijām.[2] Botānikas biedrības uzdevums tai laikā bija botānisko pētījumu veicināšana augu resursu izzināšanai un izmantošanai, līdzdalība dabas aizsardzībā, botānikas zināšanu izplatīšana sabiedrībā, līdzdalība zinātnisko pētījumu koordinēšanā starp dažādu iestāžu zinātniekiem, botānikas pasniegšanas veicināšana vidusskolās un augstskolās. Biedrība organizēja gadskārtējās sapulces, kur tika nolasīti zinātniskie referāti par botānikas aktualitātēm, diskutēts par dabas aizsardzības jautājumiem. Tomēr visspilgtāk laikabiedriem atmiņā ir palikušas Baltijas botāniķu ekspedīcijas — konferences. Katru otro — trešo gadu tās organizēja Igaunijas, Latvijas vai Lietuvas biedrība sadarbībā ar visām institūcijām, kur strādāja botāniķi. Kopš 1954. gada notikušas 23 šādas ekspedīcijas konferences, pēdējā — 2010. gadā Igaunijā.[2]

Ieskats senākā vēsturē labot šo sadaļu

Botānikas biedrībai ir senas saknes. Krievijas Impērijas laikā Botāniķu biedrības dibināšanas ierosme nāca no Kijivas botāniķiem. 1915. gadā Kijivas Dabaspētnieku biedrības vārdā tika nosūtīta vēstule Petrogradas Zinātņu akadēmijas īstenajiem locekļiem botāniķiem A.S. Fomincinam un I.P. Borodinam. Vēstulē bija izteikts lūgums Akadēmijas vārdā sasaukt Krievijas botānikas iestāžu pārstāvju kongresu, lai noorganizētu Krievijas botānikas biedrību un uzsāktu specializēta botānikas žurnāla izdošanu. Tā paša gada maijā Zinātņu akadēmijas kopsapulce atļāva rīkot kongresu. Tas notika Petrogradā 1915. gada 20. —21. decembrī. Kongresā piedalījās 29 delegāti no Krievijas Impērijas botānikas iestādēm. Tas bija Pirmā pasaules kara laiks. No Rīgas sanāksmē piedalījās F. V. Buholcs.[3] Viņš atradās evakuācijā Petrogradā un, iespējams, bija vienīgais no Baltijas, kurš varēja tur piedalīties. Ir minēts, ka vairāki delegāti, to skaitā N. P. Popovs no Tartu (Jurjevas) nevarēja ierasties. Botāniķu biedrība turpmāk attīstījās, tika pieņemti statūti, sāka iznākt "Botānikas Žurnāls", noorganizēta herbārija krātuves darbība. Biedrība pastāvēja cauri revolūcijai un Pilsoņu karam līdz pat 1932. gadam, kad to nodeva Izglītības tautas komisariāta pārziņā. Mainījās nosaukums — “Valsts Viskrievijas botānikas biedrība”.[1]

1945. gadā biedrība atgriezās Zinātņu akadēmijas paspārnē un tika pārdēvēta par “Vissavienības botānikas biedrību”. Taču par patiesi zinātnisku biedrību tā atkal varēja kļūt tikai pēc Staļina nāves un Trofima Lisenko krišanas nežēlastībā. Reizē ar PSRS Zinātņu akadēmijas izvēršanu visā PSRS sākās jaunu Botānikas biedrības nodaļu veidošana. Viļņā VBB nodaļa tika izveidota 1950. gadā, Rīgā — 1952., Tartu — 1958. gadā.[1]

Skatīt arī labot šo sadaļu

Avoti labot šo sadaļu

  • Всесоюзное ботаническое общество. Справочник. Ленинград, 1978.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 Всесоюное ботаническое общество. Справочник. Ленинград, 1978
  2. ↑ 2,0 2,1 http://botany.lv/vesture/botaniku-tradicijas/
  3. ↑ http://www.vesture.eu/Buholcs_Teodors_fon

Ārējās saites labot šo sadaļu

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas_Botāniķu_biedrība&oldid=4009645"