Atvērt galveno izvēlni

Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte

(Pāradresēts no LU Bioloģijas fakultāte)

Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte ir viena no Latvijas Universitātes (LU) fakultātēm. Tā piedāvā augstāko akadēmisko izglītību bioloģijā bakalaura, maģistra un doktora programmā, kā arī profesionālo apmācību pamatskolas ķīmijas un vidusskolas bioloģijas skolotāja programmā.

Satura rādītājs

VēstureLabot

LU Bioloģijas fakultātes pirmsākumi ir izsekojami līdz 1919. gadam, kad bioloģijas studijas varēja uzsākt Latvijas Augstskolas Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes Dabaszinātņu nodaļā, kas atradās agrākajā Rīgas Politehniskā institūta Dabaszinātņu institūta korpusā. Dabaszinātņu nodaļas pirmajos pastāvēšanas gados zinātniskā un pedagoģiskā darbība noritēja atsevišķos institūtos. 1920. gadā izveidoja Salīdzināmās anatomijas un eksperimentālās zooloģijas institūtu ar Zoofizioloģijas nodaļu, tā direktors bija prof. N. Lebedinskis. 1927. gadā tajā izveidoja Dzīvnieku fizioloģijas nodaļu, ko vadīja vec. doc. L. Āboliņš. 1923. gadā dibināja Sistemātiskās zooloģijas institūtu, 1924. gadā pie institūta izveidoja Hidrobioloģisko staciju, bet 1925. gadā Latvijas Ornitoloģijas centrāli. Hidrobioloģijas stacija veica ūdens temperatūras un sāļuma mērījumus Baltijas jūrā, kā arī plašus hidrobioloģiskos un botāniskos pētījumus Latvijas ezeros.

1927. gadā dibinātajā Augu morfoloģijas un sistemātikas institūtā prof. Heinrihs Skuja pētīja Latvijas aļģu floru, prof. Pauls Galenieks Latvijas savvaļas rozes, prof. A. Zāmelis raskrēsliņu un silpureņu sistemātiku un izplatību, prof. Nikolajs Malta Latvijas sūnas. 1927. gadā izveidotajā Augu fizioloģijas un anatomijas institūtā prof. O. Trebū pētīja augu vielmaiņu, vec. doc. M. Tauja pētīja augu audu un orgānu kultūras un fizioloģiskos procesus šūnās, privātdocents Auseklis Veģis strādāja augu attīstības fizioloģijas jomā, bet prof. Kārlis Ābele veica pētījumus augu anatomijā un embrioloģijā.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada septembrī LVU Matemātikas un dabaszinātņu fakultāti sadalīja divās fakultātēs – LVU Fizikas un matemātikas fakultātē un LVU Dabaszinātņu fakultātē. Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā bēgļu gaitās uz ārzemēm devās prof. K. Ābele, prof. N. Malta, prof. H. Skuja, priv. doc. A. Veģis, asist. A. Melderis, asist. H. Ledus u. c. Pēc kara beigām LVU Dabaszinātņu fakultāti pārdēvēja par LVU Bioloģijas un augsnes zinību fakultāti, bet kopš 1953. gada par Bioloģijas fakultāti.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Bioloģijas fakultātes pārvaldībā nonāca Latvijas Zinātņu akadēmijas institūti — Molekulārās bioloģijas institūts, Hidrobioloģijas institūts un Bioloģijas institūts.[1] Kopš 2015. gada fakultāte atrodas Latvijas Universitātes Dabas mājā Jelgavas ielā 1 Torņakalna apkaimē.

Struktūra un vadošie docētājiLabot

Bioloģijas fakultātē ir septiņas katedras:

  • Augu fizioloģijas katedra, profesors Ģederts Ieviņš, asociētais profesors Uldis Kondratovičs, docente Māra Vikmane,
  • Botānikas un ekoloģijas katedra, profesors Guntis Brūmelis, asociētais profesors Didzis Elferts, asociētā profesora p.i. Valdis Ģirts Balodis,
  • Molekulārās bioloģijas katedra, profesors Īzaks Rašals, asociētais profesors Kaspars Tārs, asociētais profesors Jānis Kloviņš, asociētā profesora p.i. Aija Linē, docente Dace Grauda, docents Normunds Līcis,
  • Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedra, profesors Indriķis Muižnieks, profesors Uldis Kalnenieks, docente Nataļja Matjuškova, docente Vizma Nikolajeva,
  • Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedra, asociētā profesore Līga Ozoliņa-Moll, asociētā profesore Līga Plakane,
  • Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedra, asociētais profesors Voldemārs Spuņģis, asociētā profesore Tatjana Zorenko,
  • Hidrobioloģijas katedra, asociētais profesors Andris Andrušaitis, docents Ivars Druvietis, docente Maija Balode, docents Eižens Slava.

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot