Atvērt galveno izvēlni

Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija

Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzijas attēls uz pastkartes.

Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija (krievu: Рижская Ломоносовская женская гимназия, vācu: Lomonossow-Gymnasium von Riga) bija pirmā Rīgas sieviešu ģimnāzija ar krievu mācību valodu. Skola dibināta 1868. gadā ar mērķi stiprināt Baltijas rusifikācijas politiku un nosaukta krievu zinātnieka Lomonosova vārdā. Tagad šajā ēkā atrodas Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas intitūts.

VēstureLabot

Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija dibināta 1868. gadā, 1871. gadā to pārcēla uz Jāņa Baumaņa projektēto ēku Troņmantnieka bulvārī 29 (tagadējā Raiņa bulvārī). Tajā bija sagatavošanas klase un sešas pamatklases, pēc 1874. gada sagatavošanas klase, septiņas pamatklases un pedagoģiskā klase. Mācīja ticības mācību, krievu, angļu, franču valodas, vēsturi, ģeogrāfiju, aritmētiku, fiziku, glītrakstīšanu, zīmēšanu, pedagoģiju un dabasmācības.

Pēc Pirmā Pasaules kara sākuma 1915. gadā Rīgas Lomonosova ģimnāziju evakuēja uz Geničesku (Геническ). Pēc kara ēkā 1919. gada 15. janvārī izveidoja Rīgas pilsētas krievu vidusskolu, 1922. gadā Angļu valodas institūtu.

2001. gadā Rīgas 23. vidussskolu Akas ielā 10 pārdēvēja par Rīgas M. Lomonosova krievu vidusskolu, kas sevi uzskatīja par Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzijas pēcteci.[1] 2011. gadā to pievienoja Rīgas 40. vidusskolai.

Ģimnāzijas ēkas liktenisLabot

1938. gadā Angļu institūta ēku pamatīgi pārbūvēja pēc Indriķa Blankenburga projekta. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada oktobrī Angļu valodas institūtu likvidēja un uz tā bāzes izveidoja Valsts valodu institūtu, ko novembrī pārdēvēja par Valsts pedagoģisko valodu institūtu. Vācu okupācijas laikā 1941.-1944. gadā šajā ēkā bija kara hospitālis. 1944. gada decembrī ēkā atjaunoja Rīgas svešvalodu institūtu, ko 1945. gada 27. februārī pārdēvēja par LPSR Valodu un literatūras pedagoģisko institūtu, 1946. gada 14. septembrī par Valsts pedagoģisko institūtu, bet 1954. gada 24. septembrī par Rīgas pedagoģisko institūtu. 1958. gada novembrī institūtu slēdza un ēku nodeva Latvijas Valsts Universitātes rīcībā, kas 1959. gadā ēkā atvēra LVU Skaitļošanas centru. 1990. gadā uz tā bāzes izveidoja LU Matemātikas un informātikas institūtu.

Ievērojami absolventiLabot

Šīs skolas absolventi bija dzejnieki I. Činnovs un N. Istomins, rakstnieks L. Zurovs, šaha lielmeistars V. Petrovs, mākslinieki G. Kruglovs, G. Matvejevs, A. Jupatovs, M. Jakobi, mūziķi N. Kačalovs, D. Kuļkovs, A. Fjodorovs, filologi M. Semjonova un N. Kravčonoka, tēlnieks Ļ. Bukovskis, juristi D. Bukovskis un B. Pļuhanovs u.c.[2]

AtsaucesLabot