Vikipēdija

Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē

Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē norisinājās 2015. gada pirmajā pusē no 1. janvāra līdz 30. jūnijam. Latvija pārņēma prezidentūru no Itālijas un nodeva to Luksemburgai; šīs trīs valstis kopīgi veido ES trio prezidentūras (angļu: presidency trio) programmu no 2014. gada 1. jūlija līdz 2015. gada 31. decembrim. Šī ir pirmā prezidentūra Latvijas vēsturē kopš iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā.

Latvijas prezidentūras logo

Latvija izvirzīja trīs galvenos mērķus: digitālā sfēra, risinājumi Eiropas Savienības lomas palielināšanai pasaulē un Eiropas ekonomiskās izaugsmes veicināšana.[1] Plānošanas periodā tika lēsts, ka kopumā Latvijas prezidentūras periodā tiks organizētas ap 1500 ES sanāksmēm, no kurām 200 būs Latvijā, ka Latviju prezidentūras laikā apmeklēs ap 25 000 dažāda līmeņa amatpersonu.[2]

Galvenie prezidentūras pasākumi notika Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenajā ēkā.[3]

Latvijas Prezidentūras prioritātes labot šo sadaļu

Latvijas prezidentūra koncentrējās uz trīs galvenajām prioritātēm[4]:

  1. Konkurētspējīga Eiropa: darbs pie Eiropas Investīciju plāna, turpināt darbu pie Vienotā tirgus stiprināšanas, uzsākt diskusijas un sākt strādāt pie ES Enerģētikas Savienības un veicināt rūpniecības konkurētspēju.
  2. Digitāla Eiropa: datu aizsardzības jautājumu sekmēšana, darbs pie Vienotā telekomunikāciju tirgus un diskusijas par Vienotā digitālā tirgus stratēģijas uzsākšana.
  3. Iesaistīta Eiropa: sekmēt kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu, virzīt transatlantisko partnerību, stiprināt ES drošību un koncentrēties uz ilgtspējīgu attīstību.

labot šo sadaļu

Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē logo izveidoja mākslinieks Gunārs Lūsis[5]. Prezidentūras logo ir stāsts par valsti — stāsts, kas sakņojas katras valsts vēsturē un tradīcijās, bet reizē lūkojas arī kopīgā Eiropas Savienības nākotnē. Par Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē logo ir izvēlēts arhetipisks dzirnakmens tēls. Tā grafikas un jēdzieniskuma cēlā nozīme ir tuva un saprotama visām Eiropas tautām. Tas ir simbols ar dziļām vēsturiskām saknēm, kas izaug jau no civilizāciju pirmsākumiem. Zīmes vizuālā izteiksme rosina dažādu asociāciju virkni, kur centrālā nozīme ir dzirnakmenim kā darba simbolam. Eiropas labklājības un panākumu pamatā ir tieši radoša un produktīva darba tikumi.[6]

Kultūras programma labot šo sadaļu

Prezidentūra ir arī iespēja iedvesmot Eiropas sabiedrību ar daudzveidīgu un izcilu kultūras programmu, tādēļ Latvija savas prezidentūras sešos mēnešos piedāvāja spilgtu un efektīvu savas valsts kultūras prezentāciju Eiropā un citur pasaulē.[7]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ «Šulcs pārliecināts par lielisku Latvijas organizētu prezidentūru ES Padomē». LSM.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 16. decembrī.
  2. ↑ «Prezidentūra ES Padomē: Gan savas prioritātes, gan jau iesāktu darbu turpināšana». LSM.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 16. decembrī.
  3. ↑ «ES prezidentūras pasākumu laikā lielākie ierobežojumi būs pie Gaismas pils». LSM.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 16. decembrī.
  4. ↑ «Prezidentūras prioritātes un darba programma». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. martā. Skatīts: 2015. gada 11. jūnijā.
  5. ↑ «Latvijas prezidentūras ES logo pamatā – dzirnakmens motīvs.». la.lv. 2014. Skatīts: 2015. gada 31. janvārī.
  6. ↑ «Latvijas prezidentūras ES Padomē logo». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 3. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 11. jūnijā.
  7. ↑ «Latvijas prezidentūras ES Padomē kultūras programma». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. martā. Skatīts: 2015. gada 11. jūnijā.

Ārējās saites labot šo sadaļu


Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas_prezidentūra_Eiropas_Savienības_Padomē&oldid=3780556"