Eiropas individuālais šaha čempionāts

Eiropas individuālais šaha čempionāts ir šaha Eiropas šaha savienības (angļu: European Chess Union (ECU)) organizētas Eiropas labāko šahistu sacensības, kas notiek katru gadu kopš 2000. gada.

Eiropas 1942. gada šaha čempionāts

labot šo sadaļu

Pirmais šaha turnīrs ar nosaukumu Eiropas čempionāts (vācu: Europameisterschaft) notika Minhenē no 14. līdz 26. septembrim. To Otrā pasaules kara laikā organizēja Lielvācijas šaha savienība ar Ērhartu Postu priekšgalā. Neskatoties uz spēcīgo dalībnieku sastāvu (uzvarēja toreizējais Pasaules čempions šahā Aleksandrs Aļehins, otrais bija igauņu lielmeistars Pauls Keress, bet 3.-5. vietu dalīja Jefims Bogoļubovs, Jans Foltiss un Kurts Rihters[1]), turnīru nevarēja uzskatīt par pilvērtīgu Eiropas šaha čempionātu, jo tajā nepiedalījās ne pretējās karojošās puses pārstāvji no Padomju Savienības, Lielbritānijas, kā arī ebreju šahisti, kuriem bija liegta piedalīšanās nacistu rasu politikas dēļ. Turnīrs drīzāk kļuva par Trešā reiha politiskās propagandas pasākumu un mūsdienās netiek uzskatīts par oficiālu Eiropas šaha čempionātu.

Turnīru izcīņas sistēma

labot šo sadaļu

Eiropas individuālais šaha čempionāts sastāv no diviem atsevišķiem turnīriem vīriešiem un sievietēm. Abi turnīri notiek pēc Šveices sistēmas, izņemot pirmo turnīru sievietēm, kas 2000. gadā notika pēc izslēgšanas sistēmas. Kārtu skaits abos turnīros dažādos gados ir svārstījies no 11 līdz 13. Vīriešu turnīram ir atklāta turnīra statuss, un tajā var piedalīties arī sievietes. 2001. gadā Judīte Polgāra tikai pārspēlēs par 3. vietu piekāpās Zurabam Azmaiparašvili, bet 2011. gadā viņa izcīnīja bronzas medaļu vīriešu konkurencē.

 
Eiropas individuālais šaha čempionāts Zegžē 2005. gadā

Abiem turnīriem ir arī atlases raksturs. Vīriešu turnīrā labākie Eiropas šahisti kvalificējās uz Pasaules kausa izcīņu šahā pēc izslēgšanas sistēmas, bet sieviešu turnīrā labākās Eiropas šahistes kvalificējās uz Pasaules čempionātu šahā sievietēm pēc izslēgšanas sistēmas. Atlases vietu skaits ir mainīgs, un tas tiek noteikts pirms katra čempionāta.

 
Eiropas individuālais šaha čempionāts Rijekā 2010. gadā

Godalgoto un atlases vietu dalīšanas gadījumā tiek izmantotas papildu spēles ātrajā šahā vietu sadalījuma noskaidrošanā.

No Latvijas šahistiem labāko rezultātu Eiropas individuālajos šaha čempionātos ir sasniedzis Igors Kovaļenko, kas 2016. gadā izcīnīja sudraba medaļu. 2017. gada aprīlī Rīgā notika 18. Eiropas individuālais šaha čempionāts sievietēm.

2020. gadā Eiropas individuālie šaha čempionāti nenotika sakarā ar COVID-19 pandēmiju.

2022. un 2023. gada turnīrā sakarā ar Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā visi Krievijas un Baltkrievijas šahisti piedalījās zem Starptautiskās Šaha federācijas (FIDE) karoga.

Uzvarētāji vīriešu (atklātajā) čempionātā

labot šo sadaļu
Gads Vieta Zelts Sudrabs Bronza Dalībnieki/kārtas
2000 Sentvinsenta, Itālija   Pāvels Tregubovs   Aleksejs Aleksandrovs   Tomašs Markovskis 120 / 11
2001 Ohrida, Maķedonija   Emīls Sutovskis   Ruslans Ponomarjovs   Zurabs Azmaiparašvili 203 / 13
2002 Batumi, Gruzija   Bartlomejs Maceja   Mihails Gurevičs   Sergejs Volkovs 101 / 13
2003 Silivri, Turcija   Zurabs Azmaiparašvili   Vladimirs Malahovs   Aleksandrs Grafs 207 / 13
2004 Antalja, Turcija   Vasiļs Ivančuks   Predrags Nikoličs   Levons Aronjans 74 / 13
2005 Zegže, Polija   Liviu-Dīters Nisipjanu   Teimurs Radžabovs   Levons Aronjans 229 / 13
2006 Kušadasi, Turcija   Zdenko Kožuls   Vasiļs Ivančuks   Kirils Georgijevs 138 / 11
2007 Drēzdene, Vācija   Vladislavs Tkačovs   Emīls Sutovskis   Dmitrijs Jakovenko 403 / 11
2008 Plovdiva, Bulgārija   Sergejs Tivjakovs   Sergejs Movsisjans   Sergejs Volkovs 323 / 11
2009 Budva, Melnkalne   Jevgeņijs Tomaševskis   Vladimirs Malahovs   Baadurs Džobava 306 / 11
2010 Rijeka, Horvātija   Jans Ņepomņaščijs   Baadurs Džobava   Artjoms Timofejevs 408 / 11
2011 Eksa Lebēna, Francija   Vladimirs Potkins   Radoslavs Vojtašeks   Judīte Polgāra 393 / 11
2012 Plovdiva, Bulgārija   Dmitrijs Jakovenko   Lorāns Fresinē   Vladimirs Malahovs 348 / 11
2013 Legņica, Polija   Oleksandrs Moisejenko   Jevgeņijs Aleksejevs   Jevgeņijs Romanovs 286 / 11
2014 Erevāna, Armēnija   Aleksandrs Motiļevs   Davids Antons Giharro   Vladimirs Fedosejevs 257 / 11
2015 Jeruzaleme, Izraēla   Jevgeņijs Najers   Davids Navara   Mateušs Bartels 250 / 11
2016 Gjakova, Kosova   Ernesto Inarkijevs   Igors Kovaļenko   Baadurs Džobava 245 / 11
2017 Minska, Baltkrievija   Maksims Matlakovs   Baadurs Džobava   Vladimirs Fedosejevs 397 / 11
2018 Batumi, Gruzija   Ivans Šaričs   Radoslavs Vojtašeks   Sanans Sjugirovs 302 / 11
2019 Skopje, Ziemeļmaķedonija   Vladislavs Artemjevs   Nils Grandeliuss   Kacpers Pjoruns 361 / 11
2021 Reikjavika, Islande   Antons Demčenko   Vincents Kejmers   Aleksejs Sarana 180 / 11
2022 Brežice, Slovēnija   Matiass Blībaums   Gabriels Sargisjans   Ivans Šaričs 314 / 11
2023 Vrņačka Baņa, Serbija   Aleksejs Sarana   Kirils Ševčenko   Daniels Darda 484 / 11

Uzvarētājas sieviešu čempionātā

labot šo sadaļu
Gads Vieta Zelts Sudrabs Bronza Dalībnieces/kārtas
2000 Batumi, Gruzija   Natālija Žukova   Jekaterina Kovaļevska   Maija Čiburdanidze
  Tatjana Stepovaja
32 / 5
2001 Varšava, Polija   Almīra Skripčenko   Jekaterina Kovaļevska   Ketevana Arahamija 157 / 11
2002 Varna, Bulgārija   Antoaneta Stefanova   Lilita Mkrtčjana   Alisa Gaļļamova 114 / 11
2003 Silivri, Turcija   Pīa Kramlinga   Viktorija Čmilīte   Tatjana Kosinceva 113 / 11
2004 Drēzdene, Vācija   Aleksandra Kosteņuka   Pena Džaocjiņa   Antoaneta Stefanova 108 / 12
2005 Kišiņeva, Moldova   Katerina Lagno   Nadežda Kosinceva   Jeļena Dembo 164 / 12
2006 Kušadasi, Turcija   Jekaterina Atalika   Tea Bosboma-Lančava   Lilita Mkrtčjana 96 / 11
2007 Drēzdene, Vācija   Tatjana Kosinceva   Antoaneta Stefanova   Nadežda Kosinceva 150 / 11
2008 Plovdiva, Bulgārija   Katerina Lagno   Viktorija Čmilīte   Anna Ušeņina 157 / 11
2009 Sanktpēterburga, Krievija   Tatjana Kosinceva   Lilita Mkrtčjana   Natālija Pogoņina 168 / 11
2010 Rijeka, Horvātija   Pīa Kramlinga   Viktorija Čmilīte   Monika Socko 158 / 11
2011 Tbilisi, Gruzija   Viktorija Čmilīte   Antoaneta Stefanova   Elina Danieljana 158 / 11
2012 Gaziantepa, Turcija   Valentīna Guņina   Tatjana Kosinceva   Anna Muzičuka 103 / 11
2013 Belgrada, Serbija   Hoanga Thaņa Čanga   Salome Melia   Lilita Mkrtčjana 169 / 11
2014 Plovdiva, Bulgārija   Valentīna Guņina   Tatjana Kosinceva   Salome Melia 116 / 11
2015 Čakvi, Gruzija   Natālija Žukova   Nino Baciašvili   Alina Kašlinska 98 / 11
2016 Mamaija, Rumānija   Anna Ušeņina   Sabrina Vega Gutjerresa   Antoaneta Stefanova 112 / 11
2017 Rīga, Latvija   Nana Dzagnidze   Aleksandra Gorjačkina   Alisa Gaļļamova 144 / 11
2018 Visoke Tatri, Slovākija   Valentīna Guņina   Nana Dzagnidze   Anna Ušeņina 144 / 11
2019 Antalja, Turcija   Alina Kašlinska   Marija Sebaga   Elizabete Pēca 129 / 11
2021 Jasi, Rumānija   Elina Danieljana   Jūlija Osmaka   Olivja Kolbasa 117 / 11
2022 Prāga, Čehija   Monika Socko   Ginaja Memmedzade   Ilvije Fetelijeva 123 / 11
2023 Petrovaca, Melnkalne   Meri Arabidze   Olivja Kolbasa   Aleksandra Maļcevska 136 / 11
2024 Roda, Grieķija   Ilvije Fetelijeva   Natālija Buksa   Lela Džavahišvili 182 / 11

Ārējās saites

labot šo sadaļu