Kurts Rihters (vācu: Kurt Richter; 1900. gada 24. novembris Berlīne1969. gada 29. decembris Berlīne) bija Vācijas starptautiskais meistars šahā (1950).

Kurts Rihters
Kurt Richter
Personīgā informācija
Dzimis 1900. gada 24. novembrī
Valsts karogs: Vācijas Impērija Berlīne, Vācijas impērija (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1969. gada 29. decembrī (69 gadi)
Valsts karogs: Vācija Berlīne, Vācija
Pilsonība Karogs: Vācija Vācija
Nodarbošanās šahists

Biogrāfija labot šo sadaļu

Kopš 1929. gada līdz Otrā pasaules kara sākumam bijis patstāvīgs Vācijas šaha čempionāta dalībnieks. Labākos rezultātus sasniedzis 1935. gadā, kad kļuvis par turnīra uzvarētāju, un 1937. gadā, kad kļuvis par sudraba laureātu. 1935. gadā Berlīnes starptautiskajā šaha turnīrā dalījis pirmo vietu ar Jefimu Bogoļubovu. Daudzkārtējs Berlīnes pilsētas šaha čempionāta uzvarētājs. Pirmo reizi uzvarējis 1922. gadā, bet pēdējo reizi — 1948. gadā.

Pārstāvējis Vācijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros:

  • Pasaules šaha olimpiādēs piedalījies 2 reizes (1930-1931). Komandu vērtējumā izcīnījis bronzas (1930) medaļu. Individuālajā vērtējumā izcīnījis bronzas (1931) medaļu;[1]
  • neoficiālajā Pasaules šaha olimpiādē piedalījies 1936. gadā un komandu vērtējumā izcīnījis bronzas medaļu.[2]

Bijis kombinacionāla stila šahists. Devis nozīmīgu ieguldījumu šaha atklātņu teorijā. Viņa vārdā ir nosaukti varianti sicīliešu aizsardzībā (1. e4 c5 2. Zf3 d6 3. d4 cxd4 4. Zxd4 Zf6 5. Zc3 Zc6 6. Lg5) un dāmas bandinieka atklātnē (1. d4 d5 2. Zc3 Zf6 3. Lg5). Pēc Otrā pasaules kara vairāk pievērsies šaha literatūrai. Bijis redaktors Vācijas šaha izdevumos Deutsche Schachblätter un Deutsche Schachzeitung, kā arī sarakstījis vairākas grāmatas par šahu.[3] Publicējis vairāk nekā 30 šaha kompozīcijas, kurās lielākoties balstījies uz savu praktisko šahista pieredzi.

Par vēsturiskajiem panākumiem turnīros FIDE 1950. gadā Rihteram kā vienam no pirmajiem piešķīrusi starptautiskā meistara (IM) nosaukumu.

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu