Oskars Ozols

Oskars Ozols (1889-1975) bija latviešu inženieris un pedagogs, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Oskars Ozols Personīgā informācija Dzimis 1889. gada 3. maijā Dzērbenes pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Latvija) Miris 1975. gada 7. aprīlī (85 gadi) Lunda, Zviedrija Tautība latvietis Vecāki tēvs — Krišjānis Ozols māte — Natālija Ozola Brāļi Arturs Ozols Markus Ozols Aleksandrs Ozols Māsas Marta Alksne (1900—2001)

Dzīvesgājums

Dzimis Dzērbenes pagastā skolotāja ģimenē. Mācījies Auļu pamatskolā. 1909. gadā beidzis Rīgas reālskolu un iestājies Rīgas Politehniskā institūta inženierzinātņu fakultātē. Kara laikā strādājis Vidusāzijā un Krievijā. 1919. gadā janvārī atgriezies Latvijā. Iestājies Latvijas armijā un iecelts par Saimniecības pārvaldes autocentra priekšnieku. 1919. gada oktobrī pievienojies studentu rotai un piedalījies Rīgas aizstāvēšanā. 1919. gada 10. oktobrī kaujā pie Rīgas tiltiem kā speciālists zem spēcīgas pretinieka uguns piedalījies tiltu izgriešanā un pacelšanā, tā palīdzēdams novērst ienaidnieka iespēju forsēt Daugavu.

No 1921. gada aprīļa bijis Rīgas Valsts tehnikuma būvkonstrukciju un ģeodēzijas pasniedzējs. 1944. gadā iesaukts Latviešu leģionā. Kara beigās kritis amerikāņu gūstā. Bijis Putlosas un Zedelgemas gūstekņu nometnēs. 1946. gadā atbrīvots un pārcēlies uz Eslingeni. Tur nodibinājis un vadījis latviešu tehnikumu. Vēlāk izceļojis uz Zviedriju. Miris 1975. gadā Lundā un apbedīts Lundas Ziemeļu kapos.

Apbalvojumi

• Lāčplēša Kara ordenis, III šķira (# 275)

Ārējās saites

• R. Č. (1980). "Četri brāļi — četri karavīri". Daugavas Vanagu Mēnešraksts (5): 11. lpp..
• Alauksta, Marta (1979). "Pie Rīgas tiltiem 1919. gada oktobrī". Daugavas Vanagu Mēnešraksts (5): 10.—12. lpp..