Dzelzs krusta Bruņinieka krusts

Dzelzs krusta Bruņinieka krusts (vācu: Das Ritterkreuz des Eisernen Kreuzes) bija augstākais Trešā reiha militārais apbalvojums par panākumiem kaujas laukā, ko nodibināja līdz ar Otrā pasaules kara sākumu 1939. gada 1. septembrī. Tam bija vairākas pakāpes, apbalvoti 7313 karavīri.[1]

Tā izskats atbilda Dzelzs krusta I šķirai, bet tas bija nedaudz lielāks un to nēsāja sarkanmelnā ordeņa lentā uz kakla. Tam bija Lielā Dzelzs krusta forma un nēsāšanas noteikumi, bet tam bija zelta krāsas maliņa, ne sudraba. Apbalvojuma kavalieriem bija tiesības netaisīt ciet mēteļa apkakli, lai apbalvojums būtu redzams.

  • Dzelzs krusta Bruņinieka krusts (7384 apbalvoto)
  • Dzelzs krusta Bruņinieka krusts ar ozollapām (nodibināts 1940. gadā, 890 apbalvoto, 8 no tiem ārzemnieki)
  • Dzelzs krusta Bruņinieka krusts ar ozollapām un zobeniem (nodibināts 1941. gadā, 160 apbalvoto, viens ārzemnieks)
  • Dzelzs krusta Bruņinieka krusts ar ozollapām, zobeniem un briljantiem (nodibināts 1941. gadā, 27 apbalvotie)
  • Dzelzs krusta Bruņinieka krusts ar zelta ozollapām, zobeniem un briljantiem (nodibināts 1944 gadā, 1 apbalvotais - Hanss-Ulrihs Rūdels)

Starp apbalvotajiem bija 18 rumāņi, 12 latvieši, 9 itālieši, 8 ungāri, 4 beļģi, 4 igauņi, 4 holandieši, 3 dāņi, 3 franči, 2 spāņi, 2 japāņi, 2 slovāki un 2 somi. Waffen-SS ārzemnieku leģionos kopā bija 32 šī apbalvojuma kavalieri. Vislielākais to skaits bija Latviešu leģionā.

Apbalvotie latvieši

labot šo sadaļu
 
Voldemārs Veiss ar Dzelzs krusta Bruņinieka krustu

Apbalvotie igauņi

labot šo sadaļu

Piezīmes un atsauces

labot šo sadaļu
  1. по Fellgiebel, Walter-Peer: Die Träger des Ritterkreuzes des Eisernen Kreuzes 1939—1945, Friedberg 1993