Līveni

Līveni (vācu: Lieven; zviedru: Liewen), līdz 17. gadsimtam Līves (Live), ir viena no vecākajām un pazīstamākajām vācbaltiešu dzimtām, kurai pieder vairāki ievērojami valstsvīri, karavīri, diplomāti un politiķi.

Vēsture

Par dzimtas aizsācēju tiek uzskatīts Turaidas zemes līvu vecākais un "gandrīz ķēniņš" Kaupo. Pēc lēņu grāmatām Līvenu sencis Gerardus Līvo 1269. gadā un viņa dēls (latīņu: filius Gerardi Lyvonis) Johannes 1292. gadā bija Rīgas arhibīskapa vasaļi. 1389. gadā Hinke Līvs (Hincke Live) ieguva īpašumā Parmeles muižu Sāmsalas-Vīkas bīskapijā (tagad Liivi Lēnes apriņķī), kas viņa pēcnācējiem piederēja līdz 1694. gadam. Zināms, ka 15. gadsimtā dzīvojušajam Līdekem Līvam (Lüdeke Live) bija divi dēli — Jirgens un Johans, kas kļuva par divu dzimtas zaru ciltstēviem. Johana Līva (miris 1501. gadā) pēcteči bija vairāku Vidzemes dižciltīgo dzimtu (tai skaitā Līvenu) dibinātāji. Tās pašas dzimtas piederīgie bija arī vēlākie baroni un grāfi Ungerni-Šternbergi (vācu: Ungern-Sternberg), abu dzimtu ģerboņos vismaz kopš 1550. gada iekļauti trīs liliju ziedi (franču: Fleur-de-Lys). 1533. gadā Rīgas arhibīskapa vasalis Līve dibinājis muižu, no kuras izveidojušies Līvāni.

Parmeles Līveni

Zviedrijas baronu Līvenu dzimtas ģerbonis (1913).

Līveniem piederošā Parmeles dzimtmuiža atradās Sāmsalas-Vīkas bīskapijā, bet no 1581. gada Zviedru Igaunijā. 1653. gadā Zviedrijas ķēniņine Kristīne virsniekam Reinholdam Līvem (Reinhold Liwe, 1621—1665), viņa brālim Berendam Otto (Berend Otto Liwe, 1625—1700) un tēvocim Jirgenam Līvem piešķīra Ekšes (Eksjö) brīvkungu titulu. Sāmsalas gubernatoru Reinholdu Līvi Otrā Ziemeļu kara laikā 1660. gadā paaugstināja par Zviedrijas armijas pulkvedi un 1664. gadā par ģenerālmajoru. Viņa dēls ģenerālis Bernhards (1651—1703) sāka lietot fon Līvenu uzvārdu (Liewen). Hanss Heinrihs Līvens (1664—1733) arī kļuva par ģenerāli, Valsts padomes locekli un tuvu karaļa Kārļa XII padomdevēju, 1719. gadā viņam piešķīra grāfu titulu. Viņa dēls Hanss Heinrihs jaunākais (1702—1781) bija Zviedru Pomerānijas ģenerālgubernators.

Heinrihs Līve (Liwe), Parmeles muižnieks
- Reinholds Līve (1549—1629), Zviedru Igaunijas landrāts, precējies ar Margarēti no Fārensbahiem, tad ar Adelheidi no Treideniem;
  - Jirgens Līve (1580—1659), Pargentāles (Tolli) muižnieks, brīvkungs (1653);
  - Berents (Bernhards) Līve (ap 1590—1649), Parmeles muižnieks, precējies ar Ģertrūdi no Ikšķiļiem;
    - Reinholds Līve (1621—1665), brīvkungs (1653), Sāmsalas gubernators (1654), Zviedrijas armijas ģenerālmajors (1664);
      - Bernhards fon Līvens (Liewen, 1651—1703), Vismāras gubernators (1698), Zviedrijas armijas ģenerālletnants;
      - Joahims Frīdrihs fon Līvens (1662—1713), Zviedrijas armijas pulkvedis,
- Bernhards Otto Līve (Liwe, 1625—1700), Parmeles muižnieks, Zviedrijas armijas pulkvedis, brīvkungs (1653), precējies ar Elizabeti Ģertrūdi no Vrangeļiem;
  - Hanss Heinrihs fon Līvens vecākais (Liewen, 1664—1733), Zviedrijas armijas ģenerālleitnants (1714), grāfs (1719), precējies ar Katrīnu Elizabeti no Ikšķiļiem, tad ar Margaretu Juliānu no Tīzenhauzeniem;
    - Hanss Heinrihs fon Līvens jaunākais (Liewen, 1704—1781), Zviedrijas sūtniecības darbinieks Konstantinopolē (1739), Zviedru Pomerānijas ģenerālgubernators (1766—1772), ģenerālleitnants (1756);
  - Berndts Vilhelms fon Līvens (1685—1771), Zviedrijas armijas ģenerālleitnants (1759).

ģenerālis Bernhards fon Līvens (1651—1703)
Zviedru Pomerānijas ģenerālgubernators Hanss Heinrihs fon Līvens (1704–1781)
Kārlis Gustavs fon Līvens (1722—1770)

Bērzes Līveni

Kurzemes un Zemgales hercogistes Bērzes (tagad Līvbērze) un Apguldes muižnieku Heinrihu Līvi (Heinrich Live) 1631. gadā uzņēma Kurzemes bruņniecības matrikulā.

1750. gadā atvaļinātais Krievijas armijas virsnieks Matiass Eberhards fon Līvens nopirka muižu (Dunhof, Līves muiža) tagadējās Daugmales teritorijā un sāka saimniekot arī netālu esošajā Baldones kroņa muižā, kura bija iegūta ķīlas īpašumā. Viņa dēls Līves un Mercendarbes muižnieks Frīdrihs Georgs fon Līvens (1748—1800) labiekārtoja Baldones sēravota apkārtni un sāka darbu pie kūrorta izveides.^[1] Līdztekus F. G. Līvens pārraudzīja arī Pēterburgas galmadāmai Šarlotei fon Līvenai dāvātās Mežotnes pils (1797—1802) būvniecību. Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes inkorporācijas Krievijas impērijas sastāvā 1801. gadā Bērzes muižniekam Georgam Filipam fon Līvenam (1771—1847) piešķīra grāfa titulu.

1853., 1862. un 1863. gadā Krievijas Senāts atļāva Līves muižas (Dünhof, tagad Daugmale) īpašniekiem un viņu pēctečiem lietot baronu titulu. 1862. gadā Līvenu dzimtu uzņēma arī Vidzemes bruņniecības matrikulā. Baltijas ģenerālgubernatoru Vilhelmu fon Līvenu (1800—1880) uzņēma Sāmsalas bruņniecības matrikulā (1865).

Vilhelms fon Līvens (1800—1880), Baltijas guberņu un Rīgas ģenerālgubernators (1861—1864)

Mežotnes Līveni

Grāfu Līvenu dzimtas ģerbonis.

Kņazu Līvenu dzimtas ģerbonis.

Krievijas impērijas armijas ģenerālmajora un Kijevas komandanta Otto Heinriha fon Līvena (1726—1781) atraitne Šarlote fon Līvena (dzimusi Gaugrebene, 1742—1828) no 1783. gada bija Krievijas ķeizarienes Katrīnas II mazbērnu, arī Nikolaja (nākamā Krievijas ķeizara Nikolaja I) guvernante. Par nopelniem bērnu audzināšanā Katrīna II viņai piešķīra bijušo Kurzemes hercogu Mežotnes muižu, bet imperators Pāvils I Romanovs Mežotnes muižu padarīja par Līvenu dzimtas īpašumu un 1799. gadā Šarlotes fon Līvenas pēcnācējiem piešķīra grāfu titulu, bet 1826. gadā Nikolajs I viņiem piešķīra kņazu titulu.

Latvijas Republikas agrārās reformas gaitā 1920. gadā Līveniem tika atņemta Mežotnes pils, Anatola Līvena īpašumā saglabājās Mazmežotnes muiža Lielupes pretējā krastā, kur viņš iekārtoja Mežotnes ķieģeļu rūpnīcu. Viņa dēls Kārlis Līvens bija AS "Šīferis" priekšsēdētāja vietnieks, pēc Otrā pasaules kara dzīvoja Vācijā un Kanādā, apglabāts blakus tēvam Mežotnes kapsētā. 2004. gada 10. augustā Mežotnes kapsētā tika apbedīti arī viņa sievas Luīzes Marijas Līvenas pīšļi.^[2]

Otto Andreass Heinrihs fon Līvens (1726—1781), Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors. Sieva Šarlote Margareta fon Līvena (1742—1828), dzimusi fon Gaugrebena (von Gaugreben), Krievijas imperatora Pāvila I bērnu audzinātāja;
- Kārlis Kristaps fon Līvens (1767—1844) Krievijas armijas ģenerālis (1827), izglītības ministrs (1828—1833); sievas Anna Elizabete Vilhelmīne Osten-Zakena (1778—1818), Katrīna fon Rēbindera;
  - Andrejs Otto Kārlis Ernests fon Līvens (1798—1856), Krievijas armijas ģenerālmajors;
  - Kārlis Heinrihs fon Līvens (1799—1881);
    - Vilhelmīne Heikinga (Wilhelmine Charlotte Sophie von Heyking, 1824—1885)
    - Anna Renne (Anna Charlotte Elise von Rönne, 1826—1886)
    - Šarlote Sofija (1827—1905)
    - Marija (1828—1869)
    - Elizabete (Elisabeth Emilie Johanna Charlotte, 1829—1914)
    - Sofija Junstilinga (Sophie Louise Amalie Jung-Stilling, 1830—1893)
    - Nikolajs fon Līvens (Nicolai Wilhelm Karl Johannes, 1831—1900), precējies ar Matildi fon Manteifeli (Mathilde Sophie von Manteuffel, 1847-1940)
    - Aleksandrs Otto fon Līvens (Alexander Otto Karl Theodor, 1833—1876)
      - Aleksandrs Kārlis fon Līvens (Alexander Karl Nikolai, 1860—1914)
    - Helēna Deršava (Helene Alexandrine von Derschau, 1834—1870)
    - Konstance (1837—1904)
    - Pauls fon Līvens (Paul Otto Friedrich, 1842—1898)
  - Aleksandrs Frīdrihs fon Līvens (1801—1876), infantērijas ģenerālis, senators. Precējies ar Katrīnu Pankratjevu (1818—1867)
    - Andrejs fon Līvens (1839—1913)
    - Aleksandrs fon Līvens (1860—1914)
    - Katrīna Bogoļepova (1850—1914)
- Kristaps Heinrihs fon Līvens (Christoph Heinrich, 1774—1839), Krievijas sūtnis Berlīnē un Londonā; precējies ar Doroteju Benkendorfu (1784—1857)
  - Magdalēna (1804—1805)
  - Aleksandrs fon Līvens (1805—1885)
  - Pauls fon Līvens (1805—1864)
    - Frederiks fon Līvens (Frederick Simon Baron de Armfelt, dzim. 1843)
  - Konstantīns fon Līvens (1807—1838)
  - Georgs fon Līvens (1819—1835)
  - Artūrs fon Līvens (1825—1835)
- Johans Georgs fon Līvens (1775—1848), ģenerālleitnants, precējies ar Mariju Anrepu (1797—1859)
  - Pauls Hermanis fon Līvens (1821—1881), precējies ar Natāliju Pālenu (1842—1920)
    - Anatols Līvens (1872—1937), Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks
      - Serafina (1898—1967)
      - Dina Antuanete (1903—1982)
      - Pauls Hermanis fon Līvens (1905—1965)
      - Kārlis Johans fon Līvens (1911—1996)
    - Pauls Līvens (Paul von Lieven), Smiltenes muižas īpašnieks (1875—1963)
    - Marija (1877—1907)
    - Aleksandra (1879—1944)
    - Sofija (1880—1964)
- Katrīna fon Fītinghofa (Katharine Elisabeth Charlotte, 1776—1843).^[3]

Kņaziene Šarlote fon Līvena (1742—1826), Katrīnas II galmadāma
Kņazs Kārlis fon Līvens (1767—1844), ģenerālis, Taganrogas gubernators
Kņazs Kristaps fon Līvens (1774—1839), ģenerālis, sūtnis Berlīnē un Londonā (1812–1834)
Kņazs Johans Georgs von Līvens (1775—1848), ģenerālleitnants
Kņazs Pauls Hermanis fon Līvens (1821—1881), Vidzemes landmaršals, Pēterburgas galma virsceremonijmeistars
Kņazs Andrejs Līvens (1839—1913), Krievijas Impērijas Valsts īpašuma ministrs
Kņazs Aleksandrs Kārlis fon Līvens (1860–1914), viceadmirālis
Kņazs Anatols Līvens (1872–1937), pulkvedis, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks

Līvenu muižas Latvijā

Līvbērzes (Lieven-Bersen), Mežotnes (Mesothen, no 1797), Bauskas muiža ar pilsdrupām (Amt-Bauske), Derpelmēmeles (Dörpers-Memelshof), Svitenes (Schwitten), Balgales (Ballgaln), Mežmuiža (Grenzhof), Pelču (Pelzen), Zentenes (Senten), Krimuldas (Schloss Cremon), Mercendarbes (Merzendorf, Disterlau), Bukaišu (Fockenhof), Jaunlīves (Dünhof) un Veclīvu (Bixtensee), Bruņas (Brunnen), Līvānu (Livenhof) u.c. muižas.

Atsauces

↑ Baldones tūrisma attīstības biedrība 2017. gada 6. jūnijā
↑ «Aina Ušča, "Bauskas Dzīve", 2004. gada 13. augusts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2004. gada 13. novembrī. Skatīts: 2011. gada 28. janvārī.
↑ «vesture.eu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 11. augustā. Skatīts: 2019. gada 27. septembrī.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Līveni.
Līveni (Latvju enciklopēdija)
LIEVEN (vāciski)

[1] Baldones tūrisma attīstības biedrība 2017. gada 6. jūnijā

[2] «Aina Ušča, "Bauskas Dzīve", 2004. gada 13. augusts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2004. gada 13. novembrī. Skatīts: 2011. gada 28. janvārī.

[3] «vesture.eu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 11. augustā. Skatīts: 2019. gada 27. septembrī.

[1]

[2]

[3]