Bukaišu pagasts
Bukaišu pagasts ir viena no Dobeles novada administratīvajām teritorijām Lietuvas pierobežā. Robežojas ar sava novada Tērvetes, Augstkalnes, Penkules pagastu, Bēnes un Ukru pagastiem.
| Bukaišu pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Dobeles novads |
| Centrs: | Bukaiši |
| Kopējā platība:[1] | 66,8 km2 |
| • Sauszeme: | 65,5 km2 |
| • Ūdens: | 1,2 km2 |
| Iedzīvotāji (2023):[2] | 526 |
| Blīvums (2023): | 8,0 iedz./km2 |
 Bukaišu pagasts Vikikrātuvē
| |
Daba labot šo sadaļu
Reljefa formas labot šo sadaļu
Hidrogāfija labot šo sadaļu
Ūdensteces labot šo sadaļu
Cērpaine, Krievaine, Reņģe, Skujaine, Svēpaine, Svētaine, Tērvete.
Ūdenstilpes labot šo sadaļu
Dabas aizsardzība labot šo sadaļu
Pagasta teritorijā atrodas daļa no dabas liegumiem Skujaines un Svētaines ieleja un Ukru gārša. Valsts aizsardzībā atrodas Bukaišu aleja.
Vēsture labot šo sadaļu
Mūsdienu Bukaišu pagasta teritorijā vēsturiski atradās Bukaišu muiža (Fockenhof, Bukaiši), Medes muiža (Medden, Medne).
Pirmo reizi vēstures avotos Bukaiši minēti 1605. gadā. Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes inkorporācijas Krievijas impērijas sastāvā 1795. gadā ķeizariene Katrīna II Bukaišu un Mežmuižas muižas ar pieguļošajām zemēm atdāvināja Oto fon der Hovenam. 19. gs. sākumā Bukaiši nonāca firstu Līvenu īpašumā, kuri izbūvēja plašu muižas centru ar dīķiem un apstādījumiem. Tika uzcelta lepna muižas pils, kuru 1905. gada nemieru laikā nodedzināja. Ķieģeļus no firsta pils drupām apkārtējie zemnieki vēlāk izmantoja savu māju celtniecībai. Reizē ar pils celtniecību tika iežogota teritorija meža zvēru audzēšanai, to nosauca par Iršu dārzu. Blakus tam tika celta medību pils - "Mežvidi", kura saglabājusies līdz mūsdienām. Firsta izveidotās trīs pusmuižas ar laiku pārauga par ciemiem — Kārklumuižu, Rociņām un Medni.
Pēc 1920. gada zemes reformas Buikaišu muižu (Fockenhof) sadalīja 147 vienībās 2516 ha kopplatībā (11 no tām bija rentes mājas), Mednes muižu (Medden) 29 vienībās 512 ha kopplatībā.[4]
1935. gadā pagasta platība bija 98,2 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Bukaišu un Skuju ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1949. gada pavasarī Bukaišu un Skuju ciemos izveidoja 6 kolhozus, kas laika gaitā saplūda vienā kopsaimniecībā, kuru nosauca Suvorova vārdā (1961. gada 5.martā). 1954. gadā Bukaišu ciemam pievienoja Skuju ciemu. 1958. gadā daļu Bukaišu ciema pievienoja Ukru ciemam, bet 1977. gadā daļu Ukru ciema pievienoja Bukaišu ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[5] 2002. gadā Bukaišu, Augstkalnes un Tērvetes pagasti apvienojās Tērvetes novadā.[6] 2021. gadā Tērvetes novadu iekļāva Dobeles novadā.
Kultūras pieminekļi labot šo sadaļu
- Atvašu senkapi
- Bukaišu senkapi
- Kvietu senkapi
- Lielogļu senkapi
- Strīkaišu senkapi
Iedzīvotāji labot šo sadaļu
Apdzīvotās vietas labot šo sadaļu
Lielākās apdzīvotās vietas: Bukaiši (pagasta centrs), Bukaišu skola, Rociņas, Kārklumuiža, Medne.
Ievērojamas personības labot šo sadaļu
- Oto Hermanis fon der Hovens (1740—1806), Kurzemes un Zemgales hercogistes politiķis, bruņniecības sekretārs.
- Frīdrihs Friče, ārsts un publicists, 1736. gadā nodibināja Bukaišu doktorātu.
- Kārlis Bursi (1791—1870), ārsts, komponists un dzejnieks, vācu komponista Ludviga van Bēthovena draugs.
- Kristaps Morbergs (1844—1928), arhitekts, būvinženieris un mecenāts. Dzimis Bukaišu pagasta "Lielstrikaišu" mājās.
- Jānis Roberts Vāgners (1861—1890), bakteriologs, dzimis pagasta "Druķos" muižas vagara ģimenē.
- Roberts Sēlis (1884—1973), rakstnieks, dzimis "Mašmelēs".
- Alfrēds Ieviņš (1897—1975), ķīmiķis, LU profesors, LPSR ZA Neorganiskās ķīmijas institūta direktors. Dzimis "Ievulaišu" mājās. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.
- Pauls Dermanis (1898—19??), agronoms un pedagogs, Latvijas Universitātes profesors. Dzimis "Ķīšu" mājās.
- Herberts Cukurs (1900—1965), lidotājs, konstruktors un žurnālists. Pēc lidojuma uz Gambiju (1933.gadā) 1935. gadā saņēma kā balvu Bukaišu pagasta "Lidoņus".
- Ernests Rirdāns (1901—1954), latviešu karikatūrists. Dzimis Bukaišu pagastā.
- Žanis Butkus (1906—1999), kapteinis, militārs darbinieks, Latviešu leģiona virsnieks, apbalvots ar Dzelzs krusta Bruņinieka krustu. Dzimis Mežmuižā.
- Vilis Dermanis (1875—1938), latviešu skolotājs, žurnālists, literatūrkritiķis un politiķis. Bijis Latvijas Satversmes sapulces deputāts, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas pārstāvis.
Saimniecība labot šo sadaļu
Transports labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra labot šo sadaļu
Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
- ↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. II. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 3223. sleja.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ «Tērvetes novada vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 23. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 29. novembrī.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |