Birzgales pagasts

Birzgales pagasts
	Ģerbonis
Novads:	Ogres novads
Centrs:	Birzgale
Kopējā platība:	293,7 km2
• Sauszeme:	281,7 km2
• Ūdens:	12,0 km2
Iedzīvotāji (2024):	1 508
Blīvums (2024):	5,4 iedz./km2
Domes priekšsēdētājs:	Diāna Arāja
Mājaslapa:	www.birzgale.lv
	Birzgales pagasts Vikikrātuvē

Birzgales pagasts ir lielākā no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā Daugavas kreisā krasta daļā. Robežojas ar Tomes pagastu, pa Daugavu ar Lielvārdes pilsētu, Lielvārdes un Jumpravas pagastiem un Aizkraukles novada Skrīveru pagastu. Tāpat, robežojas arī ar Bauskas novada Vecumnieku un Valles pagastiem, Aizkraukles novada Jaunjelgavas pilsētu, kā arī Jaunjelgavas un Sērenes pagastiem.

Daba

Birzgales pagastā atrodas novada lielākie mežu masīvi (mežainums ir 68%).

Reljefa formas

Mašklāvu leja, Oškalns, Robežnieku kalns, Ruceļu kalns, Salas kalns, Slaidēnu pilskalns, Širmeļkalns

Hidrogrāfija

Vēsture

Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā 16. gadsimtā Lindes muiža piederēja Pletenbergu dzimtai, 1567. gadā izveidoja Lindes-Birzgales draudzes novadu, kas vēlāk ietilpa Aizkraukles draudzes novadā. 1752. gadā pilnīgi nodega mācītājmuiža, kurā saimniekoja mācītājs Gothards Frīdrihs Stenders. Otro reizi mācītājmuiža nodega 1824. gadā, kad gāja bojā viss baznīcas arhīvs. 1769. gadā Lindes muižnieks noteica četrus ciemus par mācītāja muižas klaušiniekiem, vēlāk klaušas pārvērta nomā, bet 1892. gadā pārdeva māju saimniekiem. Draudzes baznīca vairākkārt atjaunota, 1867. gadā uzbūvēja baznīcas torni ar akmens pamatiem, 1894. gadā atjaunoja uguns nopostīto sakristeju un 1896. gadā pārbūvēja daļu baznīcas. Vēl pirms dzimtbūšanas atcelšanas Lindes (Daugavas) muižas īpašniece Sofija fon Mengdene izdeva saviem ļaudīm trīs tiesību grāmatas, proti, "Lindes un Birzgales pagasta pienākumi, darbi un klausīšana" (1796), "Zaldātu jeb Rekrūtu Mesli" (1805) un "Lindes un Birzgales Zemnieka jeb Pagasta Tiesa" (1805).^[4] Pagasta teritorijā atradās Lindes (Daugavas) muiža ar Birzgales pusmuižu, vēlāk Alstiķu muiža (Gut Halswigshof), Kalna muiža (Berghof), Kannenieku muiža (Gut Kanenneken). 1920. gada zemes reformas laikā Birzgales-Lindes muižu ar mācītāja muižu sadalīja 178 vienībās 3200 hektāru kooplatībā.^[5]

1935. gadā Birzgales pagasta (līdz 1925. gadam Lindes pagasts) platība bija 207,5 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Birzgales, Daugaviešu, Degļupes un Oškalnes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Birzgales ciemam pievienoja likvidēto Oškalnes ciemu, bet 1956. gadā Valles ciema kolhoza "Jaunā gvarde" teritoriju. 1974. gadā daļa Birzgales ciema teritorijas pievienoja Daugaviešu ciemam. 1977. gadā notika teritoriju apmaiņa ar Vecumnieku ciemu. 1979. gadā pievienoja likvidētā Daugaviešu ciema teritoriju.^[6] 1990. gadā ciems reorganizēts par pagastu.^[7] 2009. gadā Birzgales pagastu iekļāva Ķeguma novadā. 2021. gadā Ķeguma novadu iekļāva Ogres novadā.

Ievērojamas vietas un objekti

Lindes parks - regulārā plānojuma parks 7,4 ha platībā ar svešzemju koku sugu stādījumiem veidots 18. gadsimtā uz vairākām Daugavas ielejas terasēm. Lindes parkā apskatāmi 1767. gadā baroka stilā celtie Lindes muižas vārti, kas ir vienīgā līdz mūsdienām saglabājusies muižas kompleksa celtne.
Hānu dzimtas kapi, kurus veido liela apļa veidā noslēgts akmeņu krāvuma žogs. Apbedījumu centrā milzīgs granīta krusts, ap kuru radiāli ārējā ielocē izveidotas Pirmā pasaules kara laikā kritušo vācu karavīru krusta zīmes, kas pasvītro šīs kulta vietas nozīmīgumu. Lai iezīmētu apbedījumu vietas, Paula fon Hāna pēcnācēji uz kapsētu pārveda piemiņas plāksni.
Piemineklis G. F. Stenderam un sagrautajai Birzgales baznīcai - tēlnieka O. Feldberga veidotais piemiņas akmens atklāts 1989. gadā par pagasta iedzīvotāju ziedojumiem.
"Rūķi" - Parka ielā 2 ierīkots Birzgales novada muzejs.
Pieminekļi A. Pumpura dzimto māju "Keirānu" vietā - tēlnieka J. Karlova pieminekļu ansambļa veidošana uzsākta 1988. gadā. Ansambļa dominante ir akmenī kalts "Austras koks", kas tapis 1990. gadā.
Piemiņas zīme "Dīriķupīte" - tēlnieka V. Titāna veidotā piemiņas zīme 1990. gadā uzstādīta vietā, kur Andrejs Pumpurs pavadīja savus bērnības gadus.
Piemiņas zīme "Robežkrogs" - Latvijas Kultūras fonda 1990. gadā dāvinātais tēlnieka V. Titāna piemineklis iezīmē kādreizējo robežu starp Lindes un Mazjumpravas muižu un seno Kurzemes un Vidzemes guberņu robežu. Nostāsti vēsta, ka A. Pumpurs te klausījies Daugavas plostnieku un lielceļa gājēju stāstus.
Kaktusu kolekcija "Apiņos". Iepriekš piesakoties, iespējams aplūkot Veltas un Raimonda Bergmaņa kaktusu kolekciju ar vairāk nekā 500 šķirņu kaktusiem. Šī kaktusu kolekcija ir viena no lielākajām Baltijas valstīs. Šeit izstādītas arī R. Bergmaņa gleznas.
Slaidēnu pilskalns - pilskalnā, kas bijis apdzīvots no 1. gadu tūkstotī p.m.ē., uzstādīta Latvijas Kultūras fonda dāvināta tēlnieka V. Titāna piemiņas zīme. Šeit aug profesora Kristapa Rudzīša stādītie ozoli.
Alstiķes muižas drupas - muiža no kuras līdz mūsdienām saglabājušās tikai drupas, veidojusies laikā, kad tika atjaunota karos izpostītā Jaunjelgava. 18. gadsimta vidū muiža piederēja franču izcelsmes muižniekam Dubralim, bet no 1875. gada - Nolkeniem. 19. un 20. gadsimta mijā muižā bija iekārtota psihiatriskā dziedinātava Sanatorium Halswigshof, kas izpostīta Pirmajā pasaules karā.
Savvaļas dzīvnieku dārzs "Saulītes" - Daugavas kreisā krasta lēzenajā nogāzē izveidots ar aplokiem norobežots savvaļas dzīvnieku dārzs, kas redzams no Ķeguma - Jaunjelgavas lielceļa un kur audzē ap diviem desmitiem dambriežu un vairākas mežacūkas. Iepriekš vienojoties ar saimniekiem, iespējama dārza apskate ar stāstījumu par savvaļas dzīvnieku audzēšanu.
Hercoga Jēkaba medību pils drupas. 17. gadsimtā hercogs Jēkabs šeit ierīkoja sev medību muižu. Pastāv uzskats, ka hercogs no šejienes sūtījis uz Kurzemi slaidās mastu priedes savu kuģu būvei. Līdz Pirmajam pasaules karam muižā saimniekoja muižnieki Vīndedži. Zemes reformas laikā muižniekiem zemi atņēma un sadalīja zemniekiem. Pašreiz saglabājusies muižas kalpu - dzinēju māja, ap 350 gadus veca, bet bijušās pils vietu iezīmē liels manteļskurstenis. Drupas atrodas tuvu Gobas dzelzceļa pieturas punktam pie Birzgales - Valles autoceļa.

Iedzīvotāji

No pagasta iedzīvotājiem Birzgalē dzīvo apmēram 40% jeb aptuveni 900 iedzīvotāju. Apdzīvojuma blīvums ir apmēram 6,4 cilvēki uz kvadrātkilometru. 81,5% iedzīvotāju ir latvieši, 11,6% ir krievi. Pēc dzimuma 46,9% iedzīvotāju ir vīrieši, bet 53,1% - sievietes.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1935	3 375	—
1959	3 254	−3.6%
1967	2 844	−12.6%

Gads	Iedz.	±%
1979	2 220	−21.9%
1989	1 994	−10.2%
2000	2 055	+3.1%

Gads	Iedz.	±%
2011	1 655	−19.5%
2021	1 518	−8.3%

Apdzīvotās vietas

Pagasta centrs ir Birzgalē.

Saimniecība

Transports

Gar Daugavu stiepjas Ķekavas - Jaunjelgavas šoseja, no kuras atzarojas ceļš uz Birzgali (arī uz Vecumniekiem un Valli). Pagasta dienviddaļu šķērso Jelgavas - Krustpils dzelzceļš. Visintensīvākā saimnieciskā darbība pagastā notiek gar satiksmes ceļiem ziemeļu daļā un Birzgales apkārtnē.