Lindes muiža (vācu: Gut Linden) bija Vidzemes muiža, kas atradās mūsdienu Ogres novada Birzgales pagasta Lindē, Daugavas kreisajā krastā. Lindes muižas kungu nams gāja bojā Pirmā pasaules kara laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas. Saglabājušies Lindes muižas vārti un Lindes muižas parks, kas ir 18. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi.

Lindes muiža
Lindes muiža
Lindes muižas vārti
Lindes muiža (Latvija)
Lindes muiža
Lindes muiža
Iepriekšējie nosaukumi Gut Linden
Vispārīga informācija
Atrašanās vieta Linde, Birzgales pagasts, Ogres novads, Karogs: Latvija Latvija
Koordinātas 56°41′54″N 24°51′01″E / 56.698333°N 24.850345°E / 56.698333; 24.850345Koordinātas: 56°41′54″N 24°51′01″E / 56.698333°N 24.850345°E / 56.698333; 24.850345
Pabeigta 19. gs 1. puse

Lindes muiža pieminēta jau 13. gadsimtā, kad piederējusi fon Lindu dzimtai. 1542. gadā muižu savā īpašumā ieguva Johans fon Pletenbergs. Lindes muižas vārti celti 1767. gadā. Lindes parks, kas arī tapis ap to pašu laiku, ir 7,4 hektāru plašs un tajā atrodas Holandes liepu stādījumi, kas izveidojušas īpatnējas lapenes. Iespējamais dārza projekta autors ir muižas īpašnieka Georga Frīdriha fon Pletenberga meitu mājskolotājs Brethners. Pēc Georga Frīdriha fon Pletenberga nāves, kurš bija pēdējais vīriešu kārtas pārstāvis Kurzemes Pletenbergu dzimtā, muižu mantoja viņa meita Sofija Elizabete, pēc laulībām 1784. gadā grāfiene - Sofija fon Mengdena. Grāfiene Sofija fon Megdena bijusi izglītota sieviete, uzrakstījusi vairākus būtiskus darbus – "Lindes un Birzgales pagasta pienākamie un klausīšana" (1796. gads), "Lindes un Birzgales pagasta tiesa" (1805. gads), kā arī izdevusi brīvlaišanas likumu saviem Birzgales–Lindes dzimtcilvēkiem. 1844. gadā muižu pārdeva Kurzemes gubernatoram Paulam fon Hānam. 1866. gadā pārbūvēja kungu māju un uzcēla tai otro stāvu. Hāniem muižas zeme piederēja līdz Latvijas agrārreformai. Muižas īpašnieks Kārlis fon Hāns Latvijas brīvības cīņu laikā dienēja 13. Tukuma kājnieku pulkā, kas sastāvēja no Landesvēra karavīriem, tāpēc, lai arī muižas zemi sadalīja 178 jaunsaimniecībās, pašu muižas centru atstāja Hānu īpašumā. Muižas ēka bija stipri sabombardēta, netika atjaunota un tika izpārdota kā celtniecības materiāli. Pēc vācbaltiešu izceļošanas muižas centrs nonāca valsts īpašumā.

2017. gadā tika pabeigta Lindes muižas vārtu atjaunošana.

Ārējās saites labot šo sadaļu