Lindes muiža

Lindes muiža (vācu: Gut Linden) bija muiža, kas atradās mūsdienu Ogres novada Birzgales pagasta Lindē, Daugavas kreisajā krastā. Lindes muižas kungu nams gāja bojā Pirmā pasaules kara laikā un netika atjaunots. Saglabājušies Lindes muižas vārti un Lindes muižas parks, kas ir 18. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. Netālu atrodas Baronu jeb Hānu dzimtas kapi.

Lindes muiža
Lindes muižas kungu māja
Lindes muiža
Iepriekšējie nosaukumi	Gut Linden
Vispārīga informācija
Atrašanās vieta	Linde, Birzgales pagasts, Ogres novads, Latvija
Koordinātas	56°41′54″N 24°51′01″E
Pabeigta	19. gadsimta pirmā puse

Vēsture

Lindes muiža pieminēta jau 13. gadsimtā, kad piederējusi Lindenu dzimtai. 1542. gadā muižu savā īpašumā ieguva Johans fon Pletenbergs un muižu sāka dēvēt par Pletenberģi jeb Lielo Daugavas muižu. Lindes muižas vārti celti 1767. gadā. Lindes parks, kas arī tapis ap to pašu laiku, ir 7,4 hektāru plašs un tajā atrodas Holandes liepu stādījumi, kas izveidojušas īpatnējas lapenes. Iespējamais dārza projekta autors ir muižas īpašnieka Georga Frīdriha fon Pletenberga meitu mājskolotājs Brethners. Pēc Georga Frīdriha fon Pletenberga nāves, kurš bija pēdējais vīriešu kārtas pārstāvis Kurzemes Pletenbergu dzimtā, muižu mantoja viņa meita Sofija Elizabete, pēc laulībām 1784. gadā grāfiene — Sofija fon Mengdena. Grāfiene Sofija fon Megdena bijusi izglītota sieviete, uzrakstījusi vairākus būtiskus darbus — "Lindes un Birzgales pagasta pienākamie un klausīšana" (1796. gads), "Lindes un Birzgales pagasta tiesa" (1805. gads), kā arī izdevusi brīvlaišanas likumu saviem Birzgales—Lindes draudzes dzimtcilvēkiem.

Lindes muižas kungu mājas drupas 1917. gada martā

1844. gadā muižu pārdeva Kurzemes gubernatoram Paulam fon Hānam. Muižu mantoja viņa dēls Pauls Ādams Johans Leons fon Hāns (1828—1901). 1866. gadā pārbūvēja kungu māju un uzcēla tai otro stāvu. Muižnieku labā attieksme pret zemniekiem paglāba muižu no 1905. gada revolūcijas muižu dedzināšanām. Tomēr muižu sagrāva pēc Pirmā pasaules kara Kurzemes ofensīvas ofensīvas 1915. gadā, jo tā atradās krievu un vācu artilērijas apšaudes zonā pie frontes līnijas.

Lindes muižas īpašnieks Kārlis Rihards Aleksandrs fon Hāns (1889—1942) piedalījās Latvijas brīvības cīņās kā landesvēra, vēlāk 13. Tukuma kājnieku pulka karavīrs. 1920. gada zemes reformas laikā muižas zemi sadalīja 178 jaunsaimniecībās, bet muižas centru atstāja Hāna īpašumā, kurš sagrauto muižas kungu ēku neatjaunoja, bet gan izpārdeva celtniecības materiālos. Pēc vācbaltiešu izceļošanas muižas centrs 1939. gadā nonāca valsts īpašumā. Latvijas PSR laikā muižas graudu kaltē izveidoja lopu fermu, bet mazajā mājā bija iekārtota bibliotēka un klubs, kas nodega 1980. gados.

Lindes muižas vārti (2017)

2017. gadā tika pabeidza Lindes muižas vārtu atjaunošanu.

Muižas komplekss

Visā muižas teritorijā atradās 27 pagrabi, no kuriem daži bija vairākos stāvos, zivju audzētava, kaļķu ceplis, ūdensdzirnavas, spirta dedzinātava un alus darītava. Vēl izņemot pašu muižas ēku, teritorijā atradās mazā māja, kučiera māja, pārvaldnieka māja, graudu kalte, smēde, kūts, stallis, dīķi un tenisa korts.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lindes muiža.
• Lindes muiža