Laputis

Laputis (Aphidoidea) ir blakšu kārtas virsdzimta. Agrāk tika iedalīta vienādspārņu (Homoptera) kārtā. Ir zināms ap 4000 laputu sugu, no kurām gandrīz tūkstotis dzīvo Eiropā. Latvijā konstatētas ap 390 sugām. Visas laputis barojas no augu sulas, daudzas ir bīstami kultūraugu kaitēkļi. Daudzas sugas ir augu slimību izraisītājas, pārnēsājot dažādus vīrusus vai arī veidojot tādas augu anomālijas kā pangas.

Laputis
Zirņu laputs (Acyrthosiphon pisum)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Posmkāji (Arthropoda)
Klase	Kukaiņi (Insecta)
Kārta	Blaktis (Hemiptera)
Apakškārta	Augutis (Sternorrhyncha)
Virsdzimta	Laputis (Aphidoidea)
Iedalījums
Anoeciidae Aphididae Drepanosiphidae Greenideidae Hormaphididae Lachnidae Mindaridae Pemphigidae Phloeomyzidae Thelaxidae
Laputis Vikikrātuvē

Morfoloģija

Laputis ir sīki kukaiņi, kuru garums nepārsniedz dažus milimetrus. Tikai dažas sugas sasniedz 5-7mm garumu. Ķermenis ir maz hitinizēts, iekrāsots no gaiši zaļas līdz melnai krāsai. Īstajām laputīm (Aphididae) uz vēdera sestā (reizēm piektā) tergita sānos bieži ir īpašu izdalījumu poras, pauguri vai arī caurulītes (sifoni). Savukārt vēdera beidzamā tergita galā ir īpašs izaugums - astīte, kas pilnībā izveidojas tikai pieaugušajiem īpatņiem. Reizēm ir īpaši marginālie pauguri, kas atrodas pa vienam katrā pusē uz krūšu 1., vēdera 1-5 (reti uz 6.) kā arī uz 7. segmenta (augšpus attiecīgām stigmām). Retāk ir pa pārim vidējo (mediālo) pauguru un pat starppauguru vai pleirālo pauguru. Uz muguras ir vaska dziedzeru grupa, kas izdala balta vaska pavedienu šķipsnas. Citām grupām šādu vaska dziedzeru var arī nebūt.

Spārni

Laputīm ir spārnotas un bezspārnu formas. Spārni caurspīdīgi, priekšspārni ir lielāki par pakaļspārniem. Spārni lielākoties sakļauti jumtveidā, retāk - lēzeni. Priekšspārni ir ar tumšu trapecveida vai arī garenu pterostigmu, no kuras uz spārnu virsotni atiet parasti izliekta dzīsla (RS). Mediālā dzīsla (M) vienkārša vai arī ar 2-3 zariem. Abas kabitālās dzīslas (Cu) atiet no radiālās (R) atsevišķi, reti tās ar pamatiem saplūst kopā. Pakaļspārnu dzīslojums ir reducēts - ir tikai viena gareniskā dzīsla spārna priekšpusē, no kuras atiet viena vai divas kabitālās dzīslas, vai arī to vispār nav (filokserām).

Mutes orgāni

Kā daudziem citiem fitofāgiem, arī laputīm ir dūrēj-sūcējtipa mutes orgāni specializēta snuķa veidā, ar kuru tie pārdur augu dzinumu vai lapu apvalkus. Snuķis sastāv no 4 posmiem. Snuķa otrais posms var ievilkties pirmajā un kopā ar to ķermenī. Dažām grupām olu dējēju mātītēm un tēviņiem snuķis vispār ir reducēts.

Maņu orgāni

No laputu galvas augšējās daļas atiet pāris garu taustekļu, kas reizēm sniedzas pat līdz ķermeņa aizmugurējam galam. Taustekļi sastāv no 3-7 posmiem. To divi pirmie posmi ir īsi, bet pārējie gari. Pēdējais posms nobeidzas ar īsu vai garu izaugumu (processus terminalis), kurš ir it kā atsevišķs posms ar nedaudziem īsiem dzelksnīšiem galā. No pirmās līdz pēdējai (piektajai) attīstības stadijai uz taustekļiem ir divi pastāvīgi maņu orgāni - rinarijas: viena uz pēdējā posma pie izauguma, bet otra uz priekšpēdējā posma pie gala. Ja taustekļiem ir 3 posmi, tad abas pastāvīgās rinarijas atrodas uz trešā posma. Bez šīm pastāvīgajām rinarijām pieaugušajām laputīm (īpaši spārnotām formām) ir dažādā skaitā arī papildrinarijas.

Laputīm galvas sānos ir arī vāji attīstīts viens acu pāris. Saliktajām acīm uz āru un sāniem ir paugurs ar trim omatidijām. Bezspārnu īpatņiem (pat pieaugušiem) dažādās grupās salikto acu vietā ir tikai šis paugurs ar trim omatidijām.

Dzīvesveids

Laputis barojas ar augu sulām, kas ir bagātas ar ogļūdeņražiem, kā arī tām ir vajadzīgas sulās esošās aminoskābes. Barošanās procesā tās caur izdalījuma porām vai sifoniem parasti izdala lielā daudzumā saldu šķīdumu jeb t.s. lapu medu. Iemesls šādai parādībai ir sekojošs. Laputu apvalks ir ļoti plāns un caur to siltā laikā viegli iztvaiko ūdens. Tāpēc, lai neietu bojā izžūstot, laputis ir spiestas trūkstošo ūdeni kompensēt, intensīvi sūcot to no augu sulas. Bet, tā kā sulā ir arī daudz organisko vielu (īpaši cukuru), kurus laputis nespēj izlietot, tad lieko cukuru daudzumu sīrupa veidā tās izvada ārā no sava organisma caur izdalījuma porām. Jo karstākā un sausākā klimatā laputis dzīvo, jo vairāk lapu medu tās izdala. Savukārt tās laputis, kuru ķermeni sedz vaska kārta, vai arī tās, kuras dzīvo pangās, lapu medu vispār neizdala, jo to organismi neatūdeņojas tik intensīvi, lai būtu jākompensē ar tādu sulas daudzumu, kuras cukuru tās nespētu patērēt.

Laputis parasti dzīvo kolonijās, pārklājot augu lapas un stumbrus, vai arī saknes. Daudzas laputis rada patoloģiskas izmaiņas tām augu daļām, uz kurām tās atrodas, veidojot lapu un dzinumu deformācijas, reizēm arī dobus izaugumus (pangas), kuros tās paslēpjas. Laputu izdalītais lapu medus bieži vien piesaista skudras, kas no tā barojas. Tas reizēm var būt izdevīgi arī pašām laputīm, jo skudras tās var sargāt no dabīgajiem ienaidniekiem. Laputīm ir diezgan daudz dabisko ienaidnieku - mārītes, zeltactiņas, plēsīgās blaktis, pangodiņi, ziedmušas, zirnekļi u.c.

Vairošanās un dzīves cikls

Laputis vairojas ļoti ātri. Tām ir raksturīga liela auglība, īss attīstības cikls, kā arī paaudžu maiņa. Bieži vien izplatīta arī barības augu maiņa. Pēc attīstības īpatnībām laputis iedalās pilncikliskajās (holocikliskajās) un nepilncikliskajās (anholocikliskajās) laputīs. Gan holocikliskajām, gan anholocikliskajām laputīm gadā attīstās no 4-10 līdz 16 paaudzēm.

Laputu dzīvdzemdēšana.

Holocikliskajām laputīm vasarā attīstās vairākas bezdzimumpaaudzes, kurās ir tikai partenoģenētiskās mātītes. Savukārt, rudenī attīstās dzimumpaaudze, kuras mātīšu dētās olas pārziemo. Tām partenoģenētiskajām mātītēm, kuras pavasarī izšķiļas no rudenī dētajām apaugļotajām olām, parasti bezspārnu formām, ir atšķirīga uzbūve, nekā vēlākajām paaudzēm. Šādas mātītes sauc par dibinātājām (fundatrices). No dibinātājām attīstās vairākas partenoģenētiskās paaudzes, kas var būt gan ar, gan bez spārniem. Bet rudenī no īpašām partenoģenētiskām mātītēm t.s. seksuparām mātītēm (sexuparae) attīstās dzimumpaaudze (mātītes un tēviņi). Paaudzes no apaugļotām olām līdz apaugļotām olām izveido paaudžu ciklu. Holociklisko laputu vairums dzīvo uz dažādiem barības augiem - ziemo uz pamatbarības augiem (koki un krūmi), bet vasarā pārlido uz papildus barības augiem (pārsvarā lakstaugi). Pirms pārlidošanas uz papildus barības augiem vai rudenī uz pamatbarības augiem attīstās spārnaino laputu partenoģenētisko mātīšu paaudzes, kuras sauc par pārceļotājām. Pārceļotāju paaudze var attīstīties arī gadījumos, kad straujas vairošanās rezultātā rodas pārapdzīvotība, vai arī ja notiek intensīvi dabīgo ienaidnieku uzbrukumi.

Anholocikliskajām laputīm, savukārt, ir tikai bezdzimumpaaudzes. Tās nedēj ziemojošās olas, un var pārziemot tikai no aukstuma pasargātās vietās (siltumnīcas, noliktavas u.c.). Nepilncikliskās laputis, domājams, ir radušās izzūdot pamatbarības augiem.

Saimnieciskā nozīme

Laputīm ir būtiska nozīme cilvēku saimnieciskajā darbībā, jo tās ir vieni no bīstamākajiem augu kaitēkļiem. To izsūktās augu daļas izkropļojas vai arī izveidojas pangas; bieži vien lapas priekšlaicīgi nobirst. Daudzas laputu sugas pārnēsā augu vīrusu slimības. Turklāt, laputu izkārnījumos var attīstīties kvēpsarmas sēnes, kas augu daļas (parasti lapas) padara melnas un neglītas, kā arī kavē augu fotosintēzi.

Kaitīgās laputis apkaro ar pieskares vai iekšējās terapijas insekticīdiem, pret ziemojošām olām izmanto ovicīdus. Cenšas arī izaudzēt pret laputīm izturīgas kultūraugu šķirnes (piemēram, pret filokseru izturīgus vīnkokus). Tāpat, arī cenšas izmantot laputu dabiskos ienaidniekus (mārītes, spožlapsenītes u.c.).

Laputis nodara kaitējumu arī dravniecībai, jo bites, sanesot stropos lapu medu, sabojā bišu medus kvalitāti.

Jāatzīmē, ka bez kaitīgajām laputīm ir arī derīgās laputis, kuras tiek izmantotas nezāļu apkarošanai.