Bejlerbejs bija Osmaņu impērijas administratīvās vienības ejāleta vadītājs. Amata nosaukums tiešā tulkojumā nozīmē beju bejs (sk. bejs) un šis amats dažādos Osmaņu impērijas vēstures posmos tika saukts arī dažādos no persiešu valodas aizgūtos vārdos, piem. mîrimîran, emirülümera un vali.
Osmaņu impērijas pirmsākumos par bejlerbeju sauca tikai vienu personu. Sultāns par Anatolijas un Rumēlijas bejlerbeju iecēla sevi. Laika gaitā impērija izpletās un tika izveidots atsevišķs Anatolijas bejlerbejliks, bet pēc tam bejlerbeju skaits jau sasniedza 40.
| Ejālets
|
Teritorija mūsdienās
|
| Adana
|
Anatolijas Vidusjūras piekraste
|
| Anatolijas bejlerbejliks
|
Anatolijas rietumu daļa
|
| Bagdāde
|
Irākas centrālais rajons
|
| Basra
|
Irākas dienvidi
|
| Bosnija
|
Bosnija-Hercegovina, Sebija, Horvātija un Melnkalne
|
| Budina
|
Ungārija un Serbija
|
| Arhipelāgs
|
Mūsdienu Grieķija, Gelibolu pussala un Stambulas salas (Turcija)
|
| Rietumalžīrija
|
Mūsdienu Alžīrija
|
| Čildiras ejālets
|
Mūsdienu Gruzija
|
| Dijār-i Bekra
|
Dienvidaustrumu Anatolija un Irākas vidiene
|
| Ēri
|
Ungārijas vidiene
|
| Erzuruma
|
Erzuruma
|
| Abisīnija
|
Sudāna, Saūda Arābija, Eritreja, Somālija
|
| Halepa
|
Sīrijas Halepas pilsētas apriņķis
|
| Hercegovina
|
Bosnija-Hercegovina
|
| Kanizsa
|
Ungārijas un Horvātijas daļa
|
| Karamana
|
Konja un Anatolijas vidiene
|
| Karsa
|
Ziemeļaustrumu Anatolija un Gruzija
|
| Kefe
|
Ukrainas un Krievijas daļa
|
| Kipra
|
Kipras sala
|
| Ēģipte
|
Ēģipte un Izraēla, Jordānas un Saūda Arābijas daļa
|
| Lahsa
|
Saūda Arābija
|
| Maraša jeb Dīlkadira
|
Austrumu Anatolija, rajons ap Kahramanmarašas pilsētu
|
| Mosulas vilājets
|
Irākas ziemeļi
|
| Raka
|
Sīrijas un Irākas ziemeļi un Anatolijas dienvidaustrumi
|
| Šehrizora
|
Irākas Kerkīkas pilsēta
|
| Silistre, jeb Ēzi
|
Bulgārija, Rumānija, Moldāvija un Ukraina
|
| Sivasa
|
Sivasas apkaime
|
| Sīrija
|
Sīrija, Izraēla, Palestīna, Libāna, Jordāna
|
| Temešvara
|
Rumānija, Serbija, Ungārija
|
| Trebizona
|
Rizes pilsētas apkaime
|
| Trablusgarpa
|
Lībija
|
| Vana
|
Vanas apkaime
|
| Jemena
|
Jemenas teritorija
|
- Halil Inalcık. Osmanlı İmparatorluğu Klâsik Çağ (1300 - 1600), İstanbul 2005
.svg){kind=small}