Bosnijas ejālets

Bosnijas ejālets (arī Bosnijas province vai Bosnijas pašāliks, osmaņu turku: Eyâlet-i Bosna) bija vistālākais Osmaņu impērijas novads rietumos, kas atradās tagadējās Bosnijas un Hercegovinas teritorijā. Osmaņu impērijā Bosnija līdz 1580. gadam bija sandžaks, bet pēc tam to pārveidoja par pašāliku un iedalīja vairākos sandžakos.

Bosnijas ejālets Eyâlet-i Bosna (osmaņu turku valoda)
← 1580 – 1864 →   →
Location of {{{common_name}}} Bosnijas vilājeta karte 1606. gadā.
Centrs:	Sarajbosna (1580-1583), Baņa Luka (1583-1686), Travnika (1686-1851), Sarajbosna (1851-1864)
Valoda	bosniešu, serbu, horvātu
Reliģija	islāms
Pārvaldes forma	ejālets (beju bejliks)
Vadītājs	beju bejs
- 1580-1588	Sokollu Mehmets bejs
- 1861-1864	Šerifs Topals Osmans pašā
Vēsture
- Izveidota	1580
- Likvidēta	1864
Nauda	akče

17. gadsimta vidū, kad Bosnijas pašāliks bija lielākajā tā teritorijā, tas aptvēra visu mūsdienu Bosnijas un Hercegovinas teritoriju, kā arī mūsdienu Horvātijā esošo Slavoniju, Liku un Dalmāciju. Bosnijas pašāliks sastāvēja no astoņiem sandžakiem un 29 karaspēka posteņiem:

• Požegas sandžaks (2 posteņi);
• Bosnijas sandžaks (7 posteņi);
• Bihačas sandžaks (4 posteņi);
• Likas sandžaks (7 posteņi);
• Klisas sandžaks (4 posteņi);
• Zvornikas sandžaks;
• Cernikas sandžaks.

Turpinoties Osmaņu impērijas kariem Eiropā, teritorija pamazām saruka. Pēc Karlovicas līguma noslēgšanas Bosniju iedalīja četros sandžakos un 12 posteņos. Pirms Passarovicas līguma noslēgšanas, galvenokārt pie robežas, tika izvietoti 28 posteņi. Sākotnējais Bosnijas administratīvais centrs bija Sarajeva (Saraybosna, 1463—1583 un 1851—1878), Baņa Luka (1583—1686) un Travnika (1686—1851).