Bagars

Bagars ir īpaša, peldoša iekārta, kas paredzēta materiālu izrakšanai ūdens vidē (dažreiz īslaicīgi radītā), lai uzlabotu ūdenstilpes īpašības; pārveidotu sauszemi un ūdenstilpes ar mērķi izmainīt ūdens noplūdi, kuģojamību un komerciālo izmantošanu; būvētu aizsprostus, dambjus un citas straumes un krasta līnijas kontroles būves; iegūtu vērtīgas minerālu nogulsnes vai jūras dzīvniekus ar komerciālu nozīmi. Bagarēšana tiek veikta dažādās vietās un dažādu iemeslu dēļ, bet parasti galvenais mērķis ir iegūt vērtīgu vai izmantojamu materiālu, vai arī iegūt lielāku ūdens dziļumu. Bagari parasti var tikt iedalīti refūleros un mehāniskajos bagaros.

Greifera bagars

Apraksts

Bagarēšana ir rakšanas veids, kas tiek veikts zem ūdens vai daļēji zem ūdens seklos vai okeāna ūdeņos. Tā uztur ūdensceļus un ostas kuģojamas, kā arī palīdz mākslīgā sauszemes iegūšanā, krastu aizsardzībā un pārbūvē, savācot dibena nogulumus un transportējot tos uz citu vietu. Bagarēšana var tikt veikta, lai iegūtu materiālus ar komerciālu vērtību — tie var būt augstvērtīgi minerāli vai tādi nogulumi kā smilts vai grants, kurus izmanto būvniecībā.

Bagarēšana ir četrdaļīgs process: materiāla izkustināšana, materiāla pacelšana virs ūdens (kopā to sauc par ieguvi), transportēšana un likvidēšana.

Iegūtais materiāls var tikt iznīcināts turpat tuvumā vai transportēts ar baržu, vai šķidras suspensijas veidā pa kilometriem garām caurulēm. Likvidēšana var tikt veikta grunts izgāztuvēs vai arī materiāls var tikt izmantots konstruktīvi, lai papildinātu krasta erozijas rezultātā zaudētās smiltis, veidotu dambjus, būvētu mākslīgu sauszemi vai pat pavisam jaunus sauszemes veidojumus kā apdzīvojamas salas koraļļu atolos.

Vēsture

Piramīdu būves laikā no Nīlas līdz Gizas piramīdām tika izrakts kanāls būvmateriālu transportēšanai (3 000 g. p.m.ē.). Tāpat Nīlas krastā tika izbūvētas mākslīgas piestātnes. Intensīva ostu būvniecība sākās Vidusjūras austrumu daļā. Antīkie autori ir pieminējuši ostu bagarēšanu. Par to liecina izmainīti nogulumu slāņi. Marseļas bagarēšanas fāzes ir konstatētas, sākot no 3. gadsimta p.m.ē., bet pati intensīvākā bagarēšana notika mūsu ēras 1. gadsimtā. No ūdens ir izceltas trīs bagarēšanas laivas, kuras tika atstātas ostas dibenā starp mūsu ēras 1. un 2. gadsimtu.

Renesanses laikmetā da Vinči radīja bagara projektu.

Bagari tika izmantoti Suecas kanāla būves laikā, sākot no 1800. gadiem līdz mūsdienu paplašināšanai un uzturēšanai. Panamas kanāla pabeigšana 1914. gadā, tā laika dārgākais ASV celtniecības projekts, lielā mērā balstījās uz bagarēšanu.

Leonardo da Vinči dubļu bagara rekonstrukcija

Bagarēšanas iemesli

• Kapitālā bagarēšana: bagarēšana, kas tiek veikta, lai izveidotu jaunu ostu, piestātni vai ūdensceļu, vai lai padziļinātu esošos veidojumus ar mērķi nodrošināt piekļuvi lielākiem kuģiem. Tā kā kapitālā bagarēšana parasti ietver cieta materiāla vai liela apjoma darbus, to parasti veic, izmantojot griezējrefūleru vai vilcējrefūleru ar lielu tilpni, bet klints gadījumā var tikt izmantota mehāniska izrakšana kombinācijā ar urbšanu un spridzināšanu.
• Mākslīga sauszemes iegūšana: bagarēšana, lai iegūtu smiltis, mālu vai klintis no jūras dibena un šī materiāla izmantošana, lai būvētu jaunu sauszemi citā vietā. Šos darbus parasti veic izmantojot griezējrefūleru vai vilcējrefūleru ar tilpni. Materiālu var izmantot arī plūdu un erozijas kontrolei.
• Uzturēšana: bagarēšana, lai padziļinātu vai uzturētu kuģojamus ūdensceļus vai kanālus, kuri laika gaitā var tikt apdraudēti nogulsnējoties smiltīm un dubļiem, kuri savukārt padara tos pārāk seklus navigācijai. Šo bagarēšanas veidu parasti veic izmantojot vilcējrefūleru ar tilpni. Visbiežāk bagarēšanu veic tieši uzturēšanas dēļ, un to var izmantot arī, lai uzturētu nesamazinātu ūdenskrātuvju un ezeru tilpumu.
• Dārgmateriālu iegūšana: nogulumu bagarēšana, lai iegūtu tādus vērtīgus un zemās koncentrācijās sastopamus elementus kā zelts, dimanti u.c. Ar šī veida bagarēšanu bieži nodarbojas kā ar vaļasprieku, kad izraktajā materiālā meklē potenciāli vērtīgus priekšmetus. Nodarbe ir līdzīga metālmeklēšanai.
• Jūras velšu bagarēšana ir paņēmiens, ar kuru iegūst atsevišķas ēdamo gliemeņu un krabju sugas. Luiziānas un citu ASV štatu sālsūdens piltuvveida grīvās jeb estuāros var būt sastopamas austeres. Izmantojot bagarēšanu, austeres tiek paceltas no gultnes un ievāktas. Smagu, taisnstūra, metāla kausu ar brideles palīdzību pievieno trosei, kuru velk laiva. Konstrukcija šādi tiek vilkta pa dibenu, ievācot austeres. To periodiski ar vinču paceļ uz kuģa borta loma šķirošanai un iepakošanai, lai veiktu tālāku nosūtīšanu.
• Sagatavošanas bagarēšana: Bagarēšana un materiāla izrakšana nākamo tiltu, piestātņu vai doku vietās. To bieži dara, lai izbūvētu pamatus.
• Būvmateriālu iegūšana: tā ir smilts un grants bagarēšana no licencē norādītiem jūras rajoniem celtniecības vajadzībām, pamatā betona ražošanai. Šai ļoti specializētajai nozarei tiek pievērsta uzmanība ZR Eiropā un tā izmanto īpašus vilcējrefūlerus ar tilpni, kuri ir spējīgi paši izkraut sausu kravu krastā. Arī iekšzemē esošu vecu upju gultnes var tikt izmantotas šādā veidā.
• Piesārņotās grunts sanācija: to veic, lai atgūtu teritorijas, kuras bijušas pakļautas ķimikāliju noplūdēm, ūdens līmeņa paaugstinājumam vētras laikā (ar sekojošu ūdens atplūdi ienesot līdzi pilsētas piesārņojumu) un cita veida grunts piesārņojumam, tajā skaitā ar notekūdeņu dūņu nogulumiem un tādiem satrūdējušiem materiāliem kā augu atliekas. Šādās operācijās bagarētā materiāla iznīcin'šana kļūst par proporcionāli nozīmīgu faktoru.
• Plūdu novēršana: bagarēšana palielina kanālu dziļumu un tādā veidā arī ūdens tilpumu, ko kanāli var novadīt nepārplūstot.

Citi iemesli

• Pludmaļu papildināšana: šī ir smilts ieguve piekrastē un nogādāšana pludmalē, lai aizvietotu smilti, kas zudusi vētru vai viļņu izraisītas erozijas rezultātā. Eroziju dažkārt izraisa arī cilvēku darbība. Šādas darbības palielina pludmaļu rekreācijas un aizsargājošo funkciju. Darbus parasti veic, izmantojot griezējrefūleru vai vilcējrefūleru ar tilpni.
• Kūdras ieguve: agrāk tika izmantoti garā kātā iestiprināti kausi ar tīklu, lai ar rokām no mazām laivām izraktu kūdras purvu ūdensceļos esošo materiālu. Iegūtā kūdra tika izmantota kā kurināmais. Mūsdienās šis arods ir vairāk vai mazāk novecojis. Izmantotā tehnoloģija ir ievērojami mainījusies.
• Atkritumu un atlūzu aizvākšana: bieži tiek veikta kopā ar uzturēšanas bagarēšanu, šī procedūra attīra upju, kanālu un ostu dibenus no nedabiskas izcelsmes materiāliem. Dažkārt tiesībsargājošajām institūcijām ir jāizmanto bagarēšana, lai izceltu pierādījumus un cilvēku mirstīgās atliekas no ūdenstilpes dibena.
• Cīņa pret eitrofikāciju: bagarēšana ir piesārņotas, eitroficētas (ar zemu skābekļa saturu) ūdenstilpes sanācijas veids, kas gan ir visai dārgs. Viens no eitrofikācijas iemesliem, kā minēts iepriekš, ir notekūdeņu dūņas. Tā kā mākslīgi palielināts fosfora saturs nogulumos pastiprina eitrofikāciju, kontrolēta nogulumu izņemšana dažreiz ir vienīgā iespēja, lai atveseļotu stāvošus ūdeņus.
• Materiālu iegūšana: bagarēšana ir iespējams veids, kā nākotnē iegūt metālu rūdas no abisālā līdzenuma.

Bagaru veidi

Refūleri

Refūlera baržas bagarēšanas galva Vislas upē, Varšavā, Polijā

Refūlers Geopotes 14 paceļot sūccauruli kanālā Nīderlandē. Vārds gēopotēs tulkojumā no grieķu valodas nozīmē tas, kurš dzer zemi·

Šie kuģi darbojas, sūcot materiālu caur garu cauruli līdzīgi liela izmēra putekļsūcējiem.

Vienkāršam refūleram nav griezējrīku sūccaurules galā materiāla izkustināšanai. Šis ir izplatītākais bagarēšanas veids.

Vilcējrefūlers ar tilpni

Vilcējrefūlers ar tilpni (Trailing suction hopper dredger (TSHD) — angļu val.) darba laikā velk sūccauruli aiz sevis. Tā vērsta uz pakaļgalu un leju. Caurule, kas aprīkota ar bagarēšanas galvu, piekrauj ar izrakto grunti vienu vai vairākas kuģa tilpnes. Kad tilpnes ir pilnas, kuģis dodas uz grunts izgāztuvi un vai nu nogremdē bagarēto materiālu caur durvīm korpusa apakšpusē, vai arī izsūknē to ārā. Daži bagari var pašizkrauties arī izmantojot daudzkausu ķēdes un konveijerus.

Pasaulē lielākie vilcējrefūleri ar tilpni šobrīd ir uzņēmuma Jan De Nul Cristobal Colon (nolaists ūdenī 2008. gada 4. jūlijā) un tā māsas kuģis Leiv Eriksson (nolaists ūdenī 2009. gada 4. septembrī). Cristobal Colon un Leiv Eriksson pamata raksturlielumi ir šādi: 46 000 m³ tilpne un maksimālais bagarēšanas dziļums 155 m. Nākamais lielākais ir HAM 318 (īpašnieks Van Oord) ar 37 293 m³ tilpni un maksimālo bagarēšanas dziļumu 101 m.

Griezējrefūlers

Griezējrefūlera (Cutter-suction dredger (CSD) — angļu val.) sūccaurules apakšējā galā izvietots griezējmehānisms, kas izkustina ūdenstilpes dibena materiālu un padod to uz sūccauruli. Bagarēto materiālu parasti iesūc ar nodilumizturīgu centrbēdzes sūkni un to pārvieto, izmantojot cauruļvadu vai iekrauj baržā. Griezējrefūlerus visbiežāk izmanto ģeoloģiskajos rajonos ar cietiem ūdenstilpes dibena materiāliem (piemēram, grants nogulumiem vai ūdenstilpes dibena pamatiežiem), kad parasts refūlers var nebūt efektīvs. Ja tie ir pietiekami jaudīgi, tos var izmantot zemūdens spridzināšanas vietā.

2020. gadā pasaules jaudīgākais griezējrefūlers bija uzņēmuma DEME Spartacus, kuram bija paredzēts uzsākt darbu 2019. gadā.

Gliemežtransportiera refūlers

Gliemežtransportiera refūlers darbojas līdzīgi griezējrefūleram, bet griezējmehānisms ir rotējoša Arhimeda skrūve, kas izvietota perpendikulāri sūccaurulei. Pirmie plaši izmantotie gliemežtransportiera refūleri tika uzbūvēti 1980. gados. 1996. gadā bagaru būvētava IMS Dredges uzbūvēja pirmo pašgājēju bagaru, kas darbojas bez enkuriem vai trosēm. Primāri tos izmantoja notekūdeņu dūņu aizvākšanai no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, bet vēlāk sāka izmantot upju dziļuma uzturēšanai un smilts ieguvei.

Arhimeda skrūves aizmugurē uzstādīts saduļķojumu uztverošs aizsargs, kura dēļ rodas spēcīgs, iesūcošs vakuums, tādēļ gliemežtransportiera refūleri rada daudz mazāku grunts saduļķojumu nekā koniskās (groza tipa) griezējgalvas un šī iemesla dēļ tiem tiek dota priekšroka, aizvācot piesārņotu grunti. Mazāks grunts saduļķojums un spēja ātrāk novadīt izkustināto materiālu līdz sūknim padara gliemežtransportiera refūlerus daudz produktīvākus nekā līdzīga izmēra koniskā (groza tipa) griezējgalvas refūlerus.

Ūdens strūklas

Šajās sistēmās tiek izmantots koncentrētas, liela ātruma ūdens strūklas radītais Venturi efekts, lai iesūktu blakus esošo ūdeni kopā ar ūdenstilpes dibena materiālu caurulē.

Gaisa strūklas

Gaisa strūklas bagars ir neliels refūlers. Dažreiz to izmanto tāpat kā citus bagarus, bet dažreiz gaisa strūklas bagara sūccauruli ar rokām vada ūdenslīdējs. Tā darbības pamatā ir gaisa iepūšana caurulē, tuvu iesūcošajam galam. Gaiss, būdams vieglāks par ūdeni, ceļas augšup pa sūccauruli, raujot līdzi ūdeni.

Mehāniskie bagari

Kausu bagars

Daži kausu un greiferu bagari ir pietiekami spēcīgi, lai izplēstu koraļļus kuģojamiem kanāliem cauri koraļļu rifiem.

Vecs holandiešu kausu bagars Hollandsch Diep 4

Kausu bagars

Kausu bagars ir aprīkots ar kausiem, kas paceļ nogulumus mehāniskā veidā. Bieži daudzi, cirkulējoši kausi ir piestiprināti ritenim vai ķēdei.

Greifera bagars

Greifera (atvāžama kausa) bagars darbā Kanaveralas ostā, Floridā

Greifera bagars paceļ jūras dibena materiālu ar atvāžamu kausu, kas piekārts kuģa kravas celtnim, peldošajam celtnim, tiek vadīts ar hidraulisku strēli vai ir nostiprināts ar velkamo trosi. Šādu tehnoloģiju bieži izmanto, lai izraktu līča dubļus (dūņains māls). Lielākā daļa greifera bagaru ir nepašgājēji peldošie celtņi ar tērauda pāļiem, kurus var nolaist un pacelt, lai bagaru noturētu vajadzīgajā pozīcijā.

Ekskavatora bagars

Ekskavatora bagaram ir strēles galā nostiprināts kauss tāpat kā vairumam sauszemes ekskavatoru. Vienkāršs, bet izmantojams ekskavatora bagars var tikt iegūts, uzmontējot sauszemes hidraulisko ekskavatoru uz pontona. Seši pasaulē lielākie ekskavatora bagari ir Vitruvius, Mimar Sinan, Postnik Yakovlev (īpašnieks Jan De Nul), Samson (īpašnieks DEME), Simson un Goliath (īpašnieks Van Oord). Tie visi ir uz baržas uzmontēti ekskavatori. Mazi ekskavatora bagari var būt apgādāti ar kāpurķēdēm un strādāt no grāvju krasta. Ekskavatora bagari ir aprīkoti ar daļēji atvērtu kausu. Kausu piepilda, to virzot uz mašīnas pusi. Parasti bagarēto materiālu ielādē baržās. Šīs mašīnas pārsvarā izmanto ostās vai citās seklās vietās.

Dibena izlīdzinātājs

1884. g. būvētais tvaika bagars Bertha paraugdemonstrējumos 1982. g.

Šīm mašīnām darbarīks ir stienis vai lāpsta, kuru velk pa ūdenstilpes dibenu aiz jebkura piemērota kuģa vai laivas. Efekts ir līdzīgs buldozera efektam uz sauszemes. 1844. gadā pēc Brunela projekta uzbūvētais tvaika bagars Bertha ir šī tipa bagars. Kuģis ir vecākais darba kārtībā esošais tvaikonis Apvienotajā Karalistē un tas pārvietojas ar tvaika dzinēja palīdzību, ievelkot krastā nostiprinātu ķēdi.

Skrāpis

Šis ir sens bagaru tips, kuru agrāk izmantoja seklos ūdeņos Nīderlandē. Tās bija plakandibena laivas, kuru dibenam piestiprinātas lejup vērstas smailes. Plūdmaiņu straumei stumdot laivu, smailes skrāpēja un izkustināja ūdenstilpes dibena materiālu, kuru straume aizskaloja projām dziļākos ūdeņos. Angļu un holandiešu valodās skrāpi sauc Krabbelaar.

Ūdens iesprices

Ūdens iesprices bagars izmanto nelielas ūdens sprauslas, lai iespricētu ūdeni zem maza spiediena (lai novērstu nogulumu sprādzienveida izplatīšanos apkārtējā ūdenī) ūdenstilpes dibenā ar mērķi izveidot nogulumu suspensiju, kas pēc tam kļūtu par turbīdo straumi, kas savukārt aiznestu nogulumus lejup pa zemūdens nogāzi. Nogulumu suspensiju var aiznest projām arī ūdens iesprices bagara radīta sekundāra ūdens plūsma vai dabīgās straumes. Ūdens iesprice rada daudz izšķīdušu nogulumu, kuri apgrūtina mērījumus ar lielāko daļu hidrogrāfisko instrumentu (piemēram, viena stara eholotu).

Pneimatiskais

Šie bagari izmanto kameru ar ieplūdes atverēm. To efektivitāte pieaug, palielinoties bagarēšanas dziļumam. Lielākā dziļumā palielinās ūdens staba hidrostatiskais spiediens un ūdens ar lielu spiedienu, nesot līdzi nogulumus, ieplūst kamerā, kurā savukārt ir gaiss normālā atmosfēras spiedienā. Pēc tam ūdens no kameras ar aizvērtām atverēm tiek atsūknēts. Šīs iekārtas parasti nolaiž, piekarinātas krastā novietotam celtnim vai no maza pontona vai baržas.

Siekstu laiva

Siekstu laivas tika izmantotas, lai aizvāktu liela izmēra atlūzas, piemēram, peldošus kokus vai to daļas no Ziemeļamerikas ūdensceļiem.

Amfībija

Jebkurš no augstāk minētajiem bagaru veidiem var tikt izpildīts amfībijas veidā. Tie var darboties normāli vai arī uz pagarinātām kājām, sauktām par pāļiem. Tādā veidā bagari var stāvēt nekustīgi virs ūdenstilpes dibena ar korpusu paceltu virs ūdens virsmas. Pārvietojot pāļus, tiek panākta bagara kustība vajadzīgajā virzienā. Atsevišķi bagari var izcelties arī krastā.

Dažu sauszemes ekskavatoru riteņi ir nostiprināti uz garām kājām, lai tie varētu iebraukt seklā ūdenī, bet to kabīne paliktu virs ūdens. Dažreiz šiem ekskavatoriem nav peldoša korpusa, tādēļ tie nevar strādāt dziļā ūdenī. Olivers Evanss (Oliver Evans — angļu val.) (1755—1819) 1804. gadā uzbūvēja bagaru — amfībiju Oruktor Amphibolos, kurš bija Amerikas pirmais tvaika automobilis.

Iegremdējamie

Tos parasti izmanto derīgu materiālu ieguvei no jūras dibena. Daudzi šī tipa bagari pārvietojas, izmantojot kāpurķēdes. Tomēr pastāv arī unikālas mašīnas, kas pa jūras dibenu pārvietojas ar "kājām".

Zvejas

Bagara loms ar dzīvām gliemenēm un tukšām gliemežnīcām

Zvejas bagarus izmanto, lai iegūtu dažādas gliemeņu, ķemmīšgliemeņu, austeru vai mīdiju sugas no jūras dibena. Daži bagari ir būvēti, lai ķertu krabjus, jūras ežus un jūras gurķus. Zvejas bagars ir ķēdes tīkla kauss, kuru velk zvejas kuģis. Bagari, kas specializējušies gliemeņu ieguvē, var izmantot hidraulisko iesprici, lai varētu veikt ieguvi dziļāk smiltīs. Bagarēšana var būt postoša jūras dibenam, tāpēc dažu ķemmīšgliemeņu bagarēšana ir tikusi aizvietota ar ūdenslīdēju veiktu ieguvi.

Atsevišķi ievērojami bagari

Lielākais Āzijas bagars

2018. gada jūnijā lielākais Āzijas bagars bija MK Tian Kun Hao — 140 m garš Ķīnā būvēts bagars ar ražīgumu 6 000 m³ stundā.

Bagarēšanas uzraudzības programmatūra

Bagarus bieži aprīko ar bagarēšanas uzraudzības programmatūru, lai palīdzētu bagara operatoram izvietot bagaru un uzraudzīt paveiktā darba apjomu. Uzraudzības programmatūra bieži izmanto pavadoņnavigācijas kinemātisko pozicionēšanu, lai precīzi fiksētu, kur un kādā dziļumā ir tikusi veikta bagarēšana.

Materiālu transportēšana un likvidēšana

Vilcējrefūleros ar tilpni bagarētais materiāls tiek ielādēts lielā tilpnē. Šos kuģus pārsvarā izmanto uzturēšanas bagarēšanai. Kuģu dibenā parasti ir durvis, lai atbrīvotos no bagarētā materiāla, bet daži bagari atbrīvo savu tilpni, atdalot korpusa divas puses, kuras tiek saturētas kopā ar gigantiskām hidrauliskām eņģēm. Jebkurā gadījumā bagarēšanas laikā ar bagarēto materiālu uzņemtais liekais ūdens noplūst aiz borta, smagākajai gruntij nosēžoties tilpnes dibenā. Liekais ūdens tiek atgriezts jūrā, lai samazinātu svaru un palielinātu cieto materiālu (suspensijas) daudzumu, kurus var pārvadāt ar vienu piekrautu tilpni. Kad tilpne ir pilna ar suspensiju, bagars pārstāj bagarēt un dodas uz grunts izgāztuvi, lai iztukšotu savu tilpni.

Daži vilcējrefūleri ar tilpni ir būvēti tā, lai tos var iztukšot arī no augšpuses, izmantojot sūkņus, ja grunts izgāztuves nav pieejamas vai bagarētais materiāls ir piesārņots. Dažreiz bagarēto materiālu un ūdens suspensija tiek sūknēta uzreiz cauruļvados un novadīta uz netālu esošo sauszemi. Šīs caurules bieži tiek sauktas arī par bagarēšanas šļūtenēm (dredge hose — angļu val.). Pastāv dažas bagarēšanas šļūteņu modifikācijas, kas atšķiras ar darba spiedienu, peldamību, armējumu vai tā neesamību u.c. Sūkšanas šļūtenes, transportēšanas armētās šļūtenes un peldošās šļūtenes ir vēl daži izplatīti šļūteņu veidi, kuri izgatavoti bagarēto materiālu transportēšanai un izkraušanai. Dažiem bagariem pat ir īpaši izgatavotas caurules vai šļūtenes, kuras pielāgotas konkrētām bagarēšanas vajadzībām. Citkārt suspensiju sūknē baržās (sauktas arī par plakandibena laivām), kas tiek izkrautas citur, kamēr bagars turpina strādāt.

Daļa kuģu, īpaši Apvienotajā Karalistē un Ziemeļrietumu Eiropā, atūdeņo tilpni, lai kravu varētu izkraut piestātnē "sausu". To paveic ar pašizkraušanu — ritenim piestiprinātiem cirkulējošiem kausiem, kā arī izmantojot velkamu skrāpi vai ekskavatoru kombinācijā ar konveijera lentu sistēmām.

Kad ir jāaizvāc piesārņoti (toksiski) nogulumi vai arī nav pieejamas liela tilpuma iekšzemes likvidēšanas vietas, bagarēto suspensiju pārvērš sausā gruntī ar atūdeņošanas procedūru. Šobrīd atūdeņošanas tehnoloģija ietver centrifūgas, uzņēmuma TenCate ražotos Geotube konteinerus, lielus auduma filtrus vai uz polimēru dzidrinātājiem/sabiezinātājiem balstītus aparātus.

Daudzos projektos suspensijas atūdeņošana tiek veikta lielās sauszemes nostādināšanas bedrēs. Tomēr šāda prakse kļūst aizvien mazāk un mazāk populāra, turpinot attīstīties mehāniskajām atūdeņošanas tehnoloģijām.

Tāpat daudzas kompānijas (īpaši Austrumāzijā) veic izpēti ar mērķi izmantot atūdeņotos nogulumus betonu un celtniecības bloku ražošanā. Tomēr šķērslis pētījumiem ir bieži vien augstais organisko vielu saturs materiālā.

Mūsdienās nopietnas bažas rada pienācīga apiešanās ar piesārņotiem nogulumiem. Veicot dažāda veida uzturēšanas bagarēšanu, pasaulē tiek izrakti tūkstošiem tonnu piesārņotu nogulumu no tirdzniecības ostām un citām akvatorijām ar augstu industrializācijas pakāpi. Bagarētais materiāls var tikt atkārtoti izmantots pēc pienācīgas attīrīšanas. Ir tikuši ieteikti un pārbaudīti dažādos pielietošanas mērogos virkne attīrīšanas procesu (vides sanācija). Attīrīts materiāls var tikt izmantots celtniecībā vai pludmaļu papildināšanai.

Iespaids uz vidi

Bagarēšana ūdens ekosistēmās var izraisīt traucējumus, kuriem bieži ir negatīva ietekme. Papildus tam bagarētā grunts var saturēt toksiskas ķimikālijas, kas var negatīvi iespaidot grunts likvidēšanas rajonus. Arī pats bagarēšanas process atbrīvo ūdenstilpes gruntī nogulsnējušās ķimikālijas un tās nokļūst apkārt esošajā ūdenī.

Bagarēšana var radīt šādu iespaidu uz vidi:

• Toksisko ķimikāliju (tajā skaitā smago metālu un PCB) atbrīvošana ūdenī no dibena nogulumiem;
• Smago metālu koncentrēšana iegūtajā materiālā. Smagie metāli gruntī var uzkrāties no šaujamieroču lodēm, makšķerēšanas, zvejniecības un kuģu remonta. Tāpat upju grīvu nogulumos uzkrājas liela dzīvsudraba koncentrācija (dabīgā ceļā vai zelta drudža sekas);
• Īslaicīgu duļķainības pieaugumu, kurš var ietekmēt ūdens sugu vielmaiņu, kā arī nārstu. Dažreiz refūleru izmantošanu atļauj tikai periodā, kad zivis nenārsto;
• Sekundārs bagarēšanas laikā atbrīvotas nogulumu suspensijas iespaids uz purvu produktivitāti. Suspensija, atkārtoti nogulsnējoties, samazina gaismas enerģijas daudzumu, kuru spēj uzņemt augi;
• Terciārā ietekme uz putniem, ja tie ir piesārņotu ūdens organismu plēsēji;
• Sekundārs iespaids uz ūdens un bentosa organismu vielmaiņu un mirstību;
• Iespējama grunts izgāztuvju piesārņošana;
• Izmaiņas topogrāfijā, radot "grunts salas" no iegūtās grunts;
• Toksiskā savienojuma tributilalvas atbrīvošana ūdenī no dibena nogulumiem. Tributilalva bija populārs biocīds, kuru izmantoja kuģu pretapaugšanas krāsās līdz 2008. gadam, kad to aizliedza.

Bagarēšanas operāciju raksturs un iespējamais iespaids uz vidi ir noteicis, ka industrija tiek rūpīgi regulēta. Dažkārt ir nepieciešams rūpīgs ietekmes uz vidi novērtējums un pastāvīga uzraudzība. ASV Tīrā Ūdens Akts (Clean Water Act — angļu val.) nosaka, ka jebkāda bagarētā vai pildmateriāla izgāšana ASV ūdeņos, tajā skaitā mitrājos, ir aizliegta, ja vien nav īpašas ASV Armijas Inženieru Korpusa izsniegtas atļaujas. Potenciālā iespaida uz vidi dēļ bagarēšana ir ierobežota tikai licencētos rajonos, bet kuģu kustību rūpīgi uzrauga, izmantojot automatizētas GPS sistēmas.

Lielākie bagarēšanas uzņēmumi

Lielākie bagarēšanas uzņēmumi pasaulē ir:

• China Harbour Engineering (Ķīna);
• Jan De Nul (Beļģija);
• Great Lakes Dredge and Dock Company (Amerikas Savienotās Valstis);
• Royal Boskalis Westminster (Nīderlande);
• Van Oord Dredging and Marine Contractors (Nīderlande).

Ievērojams bagarēšanas uzņēmums Ziemeļamerikā ir:

• Manson Construction Co. (Amerikas Savienotās Valstis).

Attēli

• 
  Manson Construction Co. flotes greifera (atvāžamā kausa) bagars Njord Oklendas ostā, Kalifornijā
• 
  Kausu bagars mateiālu ieguvei Jukonā
• 
  April Hamer Ezeru Ieejas (Lakes Entrance - angļu val.) kūrortā, Viktorijā, Austrālijā
• 
  Orisant - vilcējrefūlers Ijmuidenas ostā, Nīderlandē
• 
  Greifera bagara darbs Viktorijas ostā, Honkongā
• 
  Jan De Nul flotes Alexander von Humboldt
• 
  Smilšu ieguve
• 
  Manson Construction Co. flotes griezējrefūlers HR Morris ar cauruļvadu Missionas līcī (Mission Bay - angļu val.), Sandjego, Kalifornijā
• 
  Bagars ar baržām Ņevas līcī, Sanktpēterburgā, Krievijā
• 
  Refūlers no augšas Nandu upē, Hainaņā, Ķīnā
• 
  Bagara Bill Holman griezējgalva Ohaio upes 607. jūdzē, Lūivilā, ASV 2002. gada jūlijā

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bagars.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Video par vilcējrefūlera ar tilpni darbību (angliski)
• Video par griezējrefūlera darbību (angliski)