Putekļsūcējs

Putekļsūcējs jeb putekļu sūcējs^[1] ir elektriska sadzīves tehnika, ar ko veic tīrīšanas darbus. To mājsaimniecībā lieto, lai uzsūktu uz grīdas sakrājušos putekļus un citus netīrumus, kā arī, lai tos izsūktu no paklājiem, mēbelēm, apģērba un citiem sadzīves priekšmetiem.

Pirmos putekļsūcējus izgudroja 1869. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs. 1907. gadā tika izgudrots pirmais ar elektrisko dzinēju darbināms pārnēsājams putekļsūcējs. 1970. gados angļu izgudrotājs Džeimss Daisons (James Dyson) ar savu izgudroto divkāršā ciklonu sistēmu izdarīja apvērsumu putekļsūcēju konstrukcijā. Daisona ierīcē tradicionālais putekļu maisiņš tika aizvietots ar divām ciklonu kamerām, kas griež gaisu, attīrot to no putekļiem. 1990. gadu beigās un 2000. gadu sākumā sāka ražot pirmos robotputekļsūcējus.

Mūsdienās kļuvuši populāri putekļsūcēji IROBOTI, kam uzkopšanas laikā nav nepieciešama cilvēka līdzdarbība. Tos iespējams vadīt ar lietotnēm viedtālruņos un planšetdatoros. Tiem tiek papildinātas funkcijas un uzkopšanas kvalitāte.

Atsauces

↑ Laimdots Ceplītis, Aina Miķelsone, Tamara Porīte, Silvija Raģe. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 1995. 652. lpp. ISBN 5-401-00569-5.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Putekļsūcējs.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)

Šis ar tehnoloģijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar darbarīkiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Laimdots Ceplītis, Aina Miķelsone, Tamara Porīte, Silvija Raģe. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 1995. 652. lpp. ISBN 5-401-00569-5.

[1]