Šaujamierocis
Šaujamierocis ir ierocis, kurā šāviņa izsviešanu no stobra izraisa ķīmiska lādiņa sadegšanā (sprādzienā) radušos gāzu izplešanās. Tie ir attāluma ieroči un paredzēti uzbrukumam vai aizsardzībai, kā arī medībām, sportam.
Šaujamieroči no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām: (no augšas uz leju)
* Snider-Enfield karabīne (Apvienotā Karaliste, 1866.),
* SKS-45 (PSRS, 1944.),
* Type 56 (Ķīna, 1956.),
* Steyr AUG (Austrija, 1979.)
* Snider-Enfield karabīne (Apvienotā Karaliste, 1866.),
* SKS-45 (PSRS, 1944.),
* Type 56 (Ķīna, 1956.),
* Steyr AUG (Austrija, 1979.)
Šaujamieroči sāka attīstīties pēc tam, kad senajā Ķīnā tika izgudrots šaujampulveris. Par vieniem no pirmajiem šaujamieročiem tiek uzskatīti "uguns šķēpi", kur šaujampulveris tika iepildīts bambusa caurulē.[1][2] Vēlāk stobru izgatavošanai izmantoja bronzu, dzelzi. 14. gadsimtā šaujampulvera tehnoloģija sasniedza Eiropu. Paralēli attīstījās artilērija un kājnieku ieroči.
IedalījumsLabot
Šaujamieroču iedalījums:
- Individuālie šaujamieroči:
- Kolektīvie šaujamieroči:
AtsaucesLabot
- ↑ Huo Qiang "Fire Spear" (Firelance) 2005-10-06 (angliski)
- ↑ The Huo Qiang or Huo Chong 2005-08-06 (angliski)
Ārējās saitesLabot
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šaujamierocis.
Šis ar šaujamieročiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |