Šaujamierocis
Šaujamierocis ir ierocis, kurā šāviņa izsviešanu no stobra izraisa ķīmiska lādiņa sadegšanā (sprādzienā) radušos gāzu izplešanās. Tie ir attāluma ieroči un paredzēti uzbrukumam vai aizsardzībai, kā arī medībām, sportam.
* Snider-Enfield karabīne (Apvienotā Karaliste, 1866.),
* SKS-45 (PSRS, 1944.),
* Type 56 (Ķīna, 1956.),
* Steyr AUG (Austrija, 1979.)
Šaujamieroči sāka attīstīties pēc tam, kad senajā Ķīnā tika izgudrots šaujampulveris. Par vieniem no pirmajiem šaujamieročiem tiek uzskatīti "uguns šķēpi", kur šaujampulveris tika iepildīts bambusa caurulē.[1][2] Vēlāk stobru izgatavošanai izmantoja bronzu, dzelzi. 14. gadsimtā šaujampulvera tehnoloģija sasniedza Eiropu. Paralēli attīstījās artilērija un kājnieku ieroči.
Iedalījums labot šo sadaļu
Šaujamieroču iedalījums:
- Individuālie šaujamieroči:
- Kolektīvie šaujamieroči:
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Huo Qiang "Fire Spear" (Firelance) 2005-10-06 (angliski)
- ↑ The Huo Qiang or Huo Chong 2005-08-06 (angliski)
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šaujamierocis.
Šis ar šaujamieročiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |