Mikronēzija (grieķu: μικρος — ‘mazs’, grieķu: νησος — ‘sala’) ir reģions Klusajā okeānā, daļa no Okeānijas. Rietumos no Mikronēzijas atrodas Filipīnas, dienvidrietumos — Indonēzija, dienvidos — Papua-Jaungvineja un Melanēzija, dienvidaustrumos un austrumos — Polinēzija. Terminu pirmoreiz piedāvāja franču pētnieks Dimons D'Irvils 1831. gadā — līdz tam Klusā okeāna salas visas kopā tika dēvētas par Polinēziju.

Mikronēzija

Valstis un administratīvās teritorijas

labot šo sadaļu

Mikronēzijā atrodas šādas valstis un administratīvās teritorijas (alfabētiskā kārtībā):

Ģeogrāfija un vēsture

labot šo sadaļu

Mikronēzija sastāv no vairāk kā 2000 mazu saliņu, kas izsētas plašā Klusā okeāna reģionā.

Vienīgā līdz šim apzinātā senā Mikronēzijas kultūra atradās Japas salā. Guama, Ziemeļu Marianas un Karolīnu salas (tagadējā Mikronēzija (valsts) un Palau) pirmās kļuva par Spānijas kolonijām. Pārējās salas kolonizēja krietni vēlāk — XIX gadsimta beigās, kad teritorija tika sadalīta šādi:

Pirmā pasaules kara laikā Vācijai līdz tam piederošās teritorijas Klusajā okeānā tika tai atņemtas. Nauru kļuva par Austrālijas mandātteritoriju, pārējās salas kļuva par Japānas mandātteritoriju. Pēc Japānas sagrāves Otrajā pasaules karā tās nokļuva ASV pārraudzībā.

Mūsdienās gandrīz visa Mikronēzija, izņemot Guamu, Veika salu un Ziemeļu Marianas, ir neatkarīgas valstis.

Dažādo Mikronēzijas tautu valodas pieskaita Austronēziešu valodu saimei. Vairums valodu ieder Okeāniskajā apakšsaimē, taču trīs Mikronēzijas tautu valodas pieder Rietumu Malajas — Polinēzijas apakšsaimei:

  • Čamorro un tanapagu valodas Marianas salās;
  • Japiešu un dažas citas valodas Karolīnu salās;
  • Palauiešu valoda

Šīs valodas ir tuvāk radniecīgas tām valodām, kurās runā Filipīnu un Indonēzijas iedzīvotāji.

Ārējās saites

labot šo sadaļu