Ģeopolitika

Ģeopolitika ir vēstures un politoloģijas starpdisciplīna, kurā tiek pētīta ģeogrāfisko faktoru, piemēram, valsts ģeogrāfiskā stāvokļa, dabas resursu, ietekme uz valsts ārējo politiku. Terminu "ģeopolitika" 20. gadsimta sākumā izveidoja zviedru politiskais zinātnieks Rūdolfs Šellens, kuru iedvesmoja vācu ģeogrāfa Frīdriha Racela 1897. gadā izdotais darbs Politische Geographie (politiskā ģeogrāfija).

Galvenās ģeopolitiskās skolas

Vācu

Vācu ģeopolitikas skola uzsvēra ģeogrāfisko faktoru nozīmi politiskajā attīstībā. Visi vācu ģeopolitiķi centās pamatot Vācijas pretenzijas kļūt par galveno "kontinentālo" lielvaru, kas aizstās Lielbritāniju. Tādējādi vācu skolas, tāpat kā angloamerikāņu skolas, galīgais mērķis bija noteikt nosacījumus, ar kādiem Vācija varētu nostiprināt savu dominējošo stāvokli Eiropā un pēc tam pasaulē.

Amerikāņu

Amerikāņu ģeopolitisko skolu ietekmēja flotes vēsturnieka admirāļa Alfrēda Mahena idejas. Mehans izvirzīja "jūras varas" koncepciju, kā faktoru, kas nodrošina neapstrīdamu ģeopolitisko dominanci. Tieši valsts nodrošinājums ar jūras bāzēm un tirdzniecības floti, kā arī tās jūras flotes varenība padara to par lielvaru, kas izlemj pasaules likteni, un jūras civilizācija nodrošina labvēlīgāku vidi attīstībai. Vēsturē saskatot jūras un sauszemes lielvaru konfrontāciju, Mahens kā globālu ģeopolitisku stratēģiju ierosināja izmantot "Anakondas principu" — nosmacēt ienaidnieku, veicot tā stratēģisko objektu jūras blokādi.

Mahena formula: kara flote + tirdzniecības flote + jūras bāzes = jūras spēks.

Ilgtermiņā Mahens paredzēja lielāko jūras valstu jeb ASV, Lielbritānijas, Vācijas un Japānas apvienošanos vienotā blokā, kas vērsts pret lielākajām kontinentālajām lielvalstīm jeb Krieviju un Ķīnu. Nākamajā globālajā konfliktā starp "sauszemi" un "okeānu" jūras lielvalstis, pēc Mehana domām, gūs virsroku.

Lokālas ģeopolitiskās skolas

Japāņu

Japāna gadsimtiem ilgi ir bijusi autokrātiska valsts ar vāju vienotu valstiskumu. Tomēr Japānas ģeopolitikai bija īss dramatiskas attīstības un praktiskas izpausmes periods Otrā pasaules kara laikā. Līdzīgi kā nacistiskā Vācija, militāri noskaņotā Japāna kara laikā mēģināja kļūt par jaunu lielvaru. Japāna uz laiku ieguva flotes spēku, kas bija samērojams ar amerikāņu Klusā okeāna flotes spēku, tai bija daudzas de facto kolonijas Āzijā, kā arī ar savu Eiropas sabiedroto Vāciju saskaņoti ekspansijas plāni, kas ietvēra ekspansiju Padomju Savienībā līdz Urālim, Austrālijā un Indijā. Teorētiski un formāli Japānas pretenzijas tika oficiāli formulētas kā Lielā Āzijas kopīgās labklājības sfēra, kas ietvēra visas jauniegūtās Japānas kolonijas un satelītvalstis. Kara gaitā Japānas Impērija tika sakauta, un pēc kara Japāna, atteikusies no kara kā starptautisko strīdu risināšanas līdzekļa, koncentrējās uz mērķi kļūt par vienu no spēcīgākajām ekonomiskajām un zinātniski tehnoloģiskajām lielvarām uz planētas, kas arī tika veiksmīgi sasniegts.

Krievu/padomju

Krievu autoru vidū terminu "ģeopolitika" 20. gadsimta 20. gados pirmo reizi lietoja eirāzisma pārstāvji. 20. gadu beigās tas parādījās arī PSRS. Šajā sakarā daži mūsdienu vēsturnieki šos gadus uzskata par krievu ģeopolitiskās skolas rašanās laiku.

Otrā pasaules kara laikā un pēc tā PSRS strauji palielināja savu ietekmi pasaulē, izveidoja vairākas sociālistiskās satelītvalstis ("tautas demokrātijas valstis") un anektēja dažas jaunas teritorijas — Austrumprūsiju, daļu Ziemeļsomijas, Aizkarpatiju, Dienvidsahalīnu un Kuriļu salas, Tivu. Tomēr PSRS nerealizēja dažas citas iespējas, piemēram, Bulgārijas aneksiju saskaņā ar tās neoficiālo priekšlikumu (kas tika noraidīts tās teritorijas formālā eksklāva rakstura dēļ) un Austrumturkestānas un Mandžūrijas iesaistīšanu (pēc sociālisma izveides Austrumeiropā un Vācijas Demokrātiskās Republikas izveides scenārija, sadalot Vāciju) Ķīnā, kā arī uz laiku okupēto Ziemeļirānu un Austrijas austrumu daļu un plānoto Hokaido okupāciju Japānā.

PSRS atbalstīja neveiksmīgo "mazās PSRS" (Bulgārija, Dienvidslāvija, Albānija un, iespējams, Rumānija un Grieķija) izveidi Dienvideiropā.

Ārējās saites

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Vesture.eu ieraksts