Melanēzija
Melanēzija (grieķu: μέλας — ‘melns’, grieķu: νῆσος — ‘sala’) ir reģions Klusā okeāna rietumu daļā. Melanēzija stiepjas no Polinēzijas līdz Arafuru jūrai, no Austrālijas līdz Mikronēzijai. Terminu pirmoreiz lietoja Dimons D'Irvils 1832. gadā, lai apzīmētu reģionu, kas etniski un ģeogrāfiski atšķiras no Polinēzijas un Mikronēzijas. Melanēziešiem raksturīga tumša ādas krāsa.
Melanēzijas (sauszemes) platība — 940 000 km², 6,5 miljoni iedzīvotāju.
Mūsdienās D'Irvila piedāvāto rasu iedalījumu uzskata par neprecīzu, jo Melanēzijā iekļautās tautas kultūras, valodu un ģenētikas ziņās iedalās divās atšķirīgās grupās — austronēzieši (izplatīti arī ārpus Melanēzijas — piemēram, polinēzieši un mikronēzieši) un papuasi (kuri savukārt iedalās daudzās mazākās, atšķirīgās grupās).
Nereti terminu "Melanēzija" attiecina tikai uz austronēziešu apdzīvotajām zemēm, taču ne uz Polinēziju un Mikronēziju.
Ja etnogrāfijā termins "Melanēzija" kļūst mazāk populārs, ģeopolitikā tam ir noteikta nozīme. Melanēzijas valstu iedzīvotāji, jo sevišķi politiķi runā par "Melanēzijas ceļu" — īpašām Melanēzijas kultūras vērtībām un tradīcijām. Terminam "Melanēzija" ir arī ģeogrāfiska nozīme.
Sākotnējie Melanēzijas iedzīvotāji visdrīzāk ir tagadējo papuasu valodās runājošo cilvēku senči. Senie Melanēzijas pirmiedzīvotāji apdzīvoja Jaungvineju pirms vairākiem desmitiem gadu tūkstošu, kā arī pirms aptuveni 35 000 gadiem sāka apdzīvot arī pārējās Melanēzijas salas. Viņi sasniedza Zālamana salas, iespējams, arī mazākas salas.
Melanēzijā, gar Jaungvinejas ziemeļu krastu un salās ziemeļaustrumos no Jaungvinejas aptuveni pirms četriem tūkstošiem gadu saskārās austronēziešu un papuasu kultūras. Ilgstošā abu atšķirīgo kultūru mijiedarbībā radās jaunas tautas, valodas, kultūras un tradīcijas.[1] Visdrīzāk no šī reģiona neliela cilvēku grupa devās uz austrumiem, un no viņiem cēlās tagadējās Polinēzijas tautas.[2]
Melanēzijā iekļautās salas un salu grupas
labot šo sadaļuTradicionāli par Melanēzijas daļu uzskata šīs salas un salu grupas:
- Bismarka arhipelāgs
- Fidži
- Jaungvineja (gan Papua-Jaungvineja, gan arī Indonēzijai piederošā Jaungvinejas daļa)
- Jaunkaledonija
- Moluku salas
- Palau
- Santakrusas salas
- Torresa šauruma salas
- Vanuatu
- Zālamana salas
Salas, kuru iedzīvotājiem ir arī melanēziešu senči, bet kuri ne vienmēr identificē sevi ar Melanēziju:
Vairākas salas rietumos no Jaungvinejas (austrumos no Vollesa līnijas) teorētiski arī var uzskatīt par Melanēzijas daļu, taču to iedzīvotāji neuzskata sevi par Melanēzijai piedeošiem. Šīs salas ir, piemēram:
un citas.