Asares baznīca

Asares evanģēliski luteriskā baznīca
Asares evanģēliski luteriskā baznīca
	Asares baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta	Asares pagasts, Jēkabpils novads, Latvija
Piederība konfesijai	Luterāņi
Iesvētīšanas gads	1823
Statuss	baznīca
Vadība	Draudzes priekšnieks Valērijs Venediktovs
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils	klasicisms
Celtniecības beigas	1823
Specifikācija
Būvmateriāli	mūra
	Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
	Oficiālais nosaukums: Asares luterāņu baznīca
Aizsardzības numurs	8898
Vērtības grupa	Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā	2013. gada 19. marts

Asares evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams Jēkabpils novada Asares pagasta Asarē. Atrodas "Betānijā" pie vietējā Vilkupes — Bebrenes ceļa (V822). Asares baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Dievkalpojumi notiek katra mēneša 2. un 4. svētdienā. Mācītājs — Atis Bambāns.

Vēsture

Pirmā koka baznīca celta 1569. gadā pēc Asares muižas īpašnieka Cahāriasa fon Veisa rīkojuma. 1820. gadā Asares muižas dzimtkungs rotmistrs Ernsts Kristiāns fon Holtejs lika pamatus jaunai mūra baznīcai ar 250 sēdvietām. Par to liecina baznīcas cokolā iemūrētie granīta akmeņi ar iekaltu gadskaitli ”1820” un iniciāļiem ”E. v. H.”. Baznīca tika uzcelta trijos gados un 1823. gada 26. augustā to iesvētīja. 1853. gadā baznīcā tika veikts kapitālremonts^[1] un baznīca tika pie jaunas, J. Dēringa gleznotas, altārgleznas. 1865. gadā tika uzstādītas jaunas ērģeles un 29. augustā prezentētas draudzei. 1909. gadā tika uzstādītas E.Todes darbnīcā pagatavotās vitrāžas. Ap 1922. gadu baznīcā darbojās Augusta Dūma izveidotais koris. 1930. gadā tika nokrāsota baznīcas celtnes ārpuse. 1935. gadā Asares baznīca ieguva valsts aizsargājamā pieminekļa statusu, bet padomju laikā šis statuss tika anulēts. Padomju varas gados draudzē bija ap 15—20 locekļiem. Sākotnēji Asares baznīca bija Subates baznīcas filiālbaznīca. Pēc 1944. gada tā kopā Gārsenes baznīcu atdalījās no Subates baznīcas virsvadības. 1975. gadā uz Rundāles pili restaurācijai tika nodota baznīcas lustra. 1985. gadā tika veikts baznīcas remonts. Ar skārdu tika apšūts zvanu tornis. 1990. gadu otrajā pusē ar skārdu tika noklāta daļa jumta. 2003. gadā tika veikta vitrāžu restaurācija. 2006. – 2008. gadā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Asares pagasta padomes un ziedotāju līdzekļiem veikts jumta remonts. 2010.—2011. gadā tika salaboti bojātie logi. 2013. gada 4. martā Asares baznīcai atkal tika piešķirts valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss.

Eksterjers

Asares baznīca no sētas puses.

Baznīca ir klasicisma stilā veidota akmens-ķieģeļu mūra vienojuma garenbūve ar poligonālu altārdaļu, pie kuras piebūvēta miniatūra sakristeja. Virs draudzes telpas kores paceļas draudzes telpas apjomā iebūvēts divpakāpju zvanu tornis, kuru noslēdz slaida smaile ar galeriju vidusdaļā. Baznīcas jumts un torņa smaile ir klāti ar cinkoto skārdu. Visas celtnes fasādes grezno apmetumā veidoti pilastri un logailu dekoratīvais aplikatīvais ierāmējums. Īpaši greznu baznīcu padara dekoratīvi piesātinātā austrumu fasāde, kuru izceļ ieejas portāls, pilastri ar arhitrāvu, ar dentikuliem rotātā dzega un frontons, triglifiem dekorētā frīze, logu un nišu kārtojums divos stāvos. Visās baznīcas fasādēs izvietotas pusloka logailas ar trīsdaļīgiem sīkrūšu logiem. Celtne ir krāsota dzeltenā tonī, kuras ārējos dekoratīvos elementus izceļ balts krāsojums. Ir saglabājies unikāls sākotnējais ieejas durvju rokturis (1820.g.).

Interjers

Vienjoma draudzes telpu rotā grezns interjers. Tā dekorā atkārtojas celtnes eksterjerā izmantotie ampīra stila elementi. Sienas grezno dentikuliem rotātā dzega un triglifiem dekorētā frīze. Logailas izceļ apmetumā veidots aplikatīvs ierāmējums un pusloka sandriki. Starp tām – simetriski izvietoti pilastri. Virs ieejas ērģeļu lukta ar izvirzītu izlocītu vidusdaļu un aplikatīviem pilastriem rotātām margām, kuras balstās uz diviem koka kolonnu pāriem ar masīviem augstiem cokoliem. Draudzes telpas grīda ir flīzēta ar 26 x 26 cm lielām mala plāksnēm. Sienas ir krāsotas monohromā beišīgā tonī, griesti - balti.

Brīvstāvošais altāris ir darināts neogotiskā stilā. Tiek minēts, ka 1853. gadā, veicot baznīcas kapitālo remontu, šis altāris ticis apzeltīts un tajā ievietota jauna altārglezna. Jūliusa Dēringa 1853. gadā gleznotā altārglezna ”Augšāmcelšanās” (258 x 139 cm) izvietota altāra rentabla centrā starp kolonnu pāriem ar stilizētiem zeltītiem korintiskiem kapiteļiem un masīviem cokoliem. To baznīcai dāvinājis Asares muižas īpašnieks G. fon Valters. Gleznas otrā pusē uzraksts: "Gestiftet von G: von Walther für die Kirche zu Assern, erfunden und gemalt im Jahre 1853. in Mitau von Julius Döring aus Dresden." Retabla masīvā frontona dzegas rotā arkatūra.

Baznīcas altārdaļas logos ar pusloka arkām ir skatāmas divas Ernesta Todes Rīgā 1909. gadā gatavotas greznas krāsainas logu vitrāžas (228 – 100 cm) ar Asares muižnieku dzimtu valdīšanas datējumu vitrāžu apakšdaļā. Pa kreisi no altāra – vitrāža ”Kristus dzimšana”. Vitrāžas apakšdaļā fon Veisu un fon Grimbergu-Altenbokumu ģerboņi. Zem Veisu dzimtas ģerboņa teksts: "Weiss 1569-1748". Vitrāžas kreisajā stūrī sīkiem burtiem teksts: "GEST. E. v W.W. 1909"; labajā – "E. Tode. Riga". Zem Grimberga-Altenbokuma dzimtas ģerboņa teksts: "Grimberg. gen. Altenbokum 1748-1756". Pa labi no altāra vitrāža ”Kristus debesbraukšana”. Vitrāžas apakšdaļā fon Holteju un fon Valteru-Vitenheimu ģerboņi. Zem Holteju dzimtas ģerboņa teksts: "Holtey 1756-1832". Zem Valteru-Vitenheimu ģerboņa teksts: "Walther 1832". Vitrāžas kreisajā stūrī sīkiem burtiem teksts: "GEST. E. v W.W. 1909"; labajā – "E. Tode. Riga".

Altārdaļu no draudzes telpas atdala barokāli izlocīts, bagātīgi kokgriezumiem un pilastriem rotāts letners, kas izpilda arī altārsētiņas funkcijas.

18. gadsimta sākumā darinātā barokālā kancele un jumtiņš piestiprināts altārtelpas sienai. Poligonālo kanceles korpusu un uzeju rotā starp uz konsolēm novietotām korintiskām kolonnām ar zeltītiem kapiteļiem un bāzēm izvietotās augstcilnī kokā darinātās septiņas apustuļu figūras. Balti krāsotā kanceles korpusa apakšējo daļu grezno zeltīti ziedu un akanta festoni. Kanceles jumtiņu augšā rotā ažūrs kokgriezums un apakšdaļā – baldahīns.

Baznīcā atrodas no Erfurtes (Vācija) ieceļojušā ērģeļmeistara Augusta Martina (1808-1891) par muižas īpašnieku un draudzes ziedojumiem 1841. gadā būvētās ērģeles. Subates mācītājs Grīners ”Baznīcas un skolas ziņās” 1866. gadā rakstīja: "29. VIII 1865. g. Assaras baznīcā jauni uztaisītas ērģeles pirmo reizi dabūjām dzirdēt un iesvētīt. Assaras dzimtkungs Guido von Walther par savu naudu šīs ērģeles licis taisīt, neko netaupīdams, kas pie tām bijis vajadzīgs. Citur maz vēl pazīstams meistars, ne pārlieku maksu prasījis, savu darbu glīti un skunstīgi strādājis – Friedrich Weissenborn. Assaras baznīcā jaunas ērģeles pavisam no jauna pārtaisītas, nu tur 6 balsis ar pedāli, kas visas skaidras spēcīgas un mīlīgas." Ērģeļu prospektu veido trīs stabuļu torņi, kuri greznoti ar zeltītu palmu lapu ornamentu.

1650. gadā Gothards fon Veiss dāvinājis baznīcai 65,6 kg smagu bronzas zvanu (Ø 0,49 m) ar uzrakstu: "GLORIA IN EXCELSIS DEO GOTTHART WEIS ANNO 1650" (nav saglabājies). Bet 1720. gadā baznīcas patrons fon Budbergs baznīcai dāvāja Jelgavā lieto bronzas zvanu (Ø 0,46 m) ar uzrakstu: "PHILIPP IACOB GVNTER IN MITAV […] VON BUDBERG".

Vairāki baznīcas interjera elementi (altāra barjera, durvju komplekts, divas vitrāžas un kancele u.c.) ir iekļauti valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā.

Apkārtne

Asares baznīcu no blakus esošā ceļa norobežo zems tūju dzīvžogs. Blakus baznīcai atrodas piemineklis Augšzemes partizāniem. Ceļa otrā pusē iepretī baznīcai izvietojas baznīcas patronu fon Valteru-Vitenheimu dzimtas kapi. No apbedījumiem ir saglabājušās tikai septiņas piemiņas zīmes, kā arī 19. gadsimta kapliča.