Vēdzele
Vēdzele (Lota lota) ir vēdzeļu dzimtas (Lotidae) saldūdens zivju suga, kas ir vienīgā suga vēdzeļu ģintī (Lota).[1] Izdala divas pasugas.[2] Zvejnieku un makšķernieku lomos sastopama samērā reti un nelielā daudzumā.
| Vēdzele Lota lota (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Kārta | Mencveidīgās (Gadiformes) |
| Dzimta | Vēdzeļu dzimta (Lotidae) |
| Ģints | Vēdzeles (Lota) |
| Suga | Vēdzele (Lota lota) |
 Vēdzele Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu
Vēdzelei ir cirkumpolāra izplatība. Mājo saldūdens tilpēs (upēs un ezeros) Eiropā, sākot ar Luāras un Reinas baseinu Francijā, un turpinās līdz Barenca jūras un Ziemeļu ledus okeāna upju baseiniem Āzijā un Ziemeļamerikā. Sastopama arī Volgas augštecē, Kaspijas jūras baseina rietumdaļas un Melnās jūras upēs. Itālijā mājo tikai Po upes baseinā. Lielbritānijas upēs mūsdienās izmirusi.[3]
Sibīrijas austrumos (uz austrumiem no Ļenas upes baseina) un Ziemeļamerikā mājo pasuga Lota lota maculosa. [2][3]
Latvijā
labot šo sadaļuLatvijā vēdzele sastopama vairākumā upju un daudzos ezeros, kā arī Baltijas jūras piekrastē, īpaši upju grīvu rajonos. Nelielos un stipri aizaugušos, īpaši slēgtos ezeros parasti nav sastopama. Vēdzeļu populācijas, ezeriem aizaugot, strauji samazinās un izzūd, jo to ikru attīstība notiek ziemā uz grunts, kur, sadaloties augu atliekām, rodas skābekļa trūkums un ikri iet bojā.[4]
Izskats
labot šo sadaļu
Vēdzele ir vidēji liela vai liela zivs. Tās ķermeņa garums parasti ir 35—40 cm, bet lielākie īpatņi var izaugt līdz 170 cm, sasniedzot masu 40 kg. Latvijā lielākie īpatņi izaug līdz 65 cm.[3][4]
Vēdzeles ķermenis šķērsgriezumā ieapaļš. Uz muguras divas spuras ar mīkstiem stariem (67—96). Pirmā spura īsa, otrā gara, apmēram 6 reizes garāka nekā pirmā. Arī anālā spura ir gara, ar 58—84 mīkstiem stariem. Otrā muguras spura un anālā spura gandrīz savienojas ar noapaļoto astes spuru. Vēdera spuras atrodas vairāk uz priekšu nekā krūšu spuras. Galva no augšas saplacināta. Mute ar sīkiem zobiem, vērsta uz priekšu. Žaunu bārkstis īsas. Pie apakšžokļa viens garš tausteklis, pie nāsīm pa vienam īsam. Ķermenis klāts sīkām zvīņām, līdz ar to izskatās kails. Mugura, sāni un spuras zaļgandzeltenīgi vai gaiši brūni, ar brūniem vai melniem plankumiem.[3][4]
Īpašības
labot šo sadaļu
Vēdzele ir vienīgā saldūdens zivs visā vēdzeļu dzimtā. Mājo ar skābekli bagātās, kustīgās ūdenstilpēs, kas var būt lieli ezeri un upes ar lēnu straumi, nelielas upītes un strautiņi. Priekšroku dod dziļiem ūdeņiem. Mājo arī upju grīvās un ietekās jūrā.[3] Uzturas pa vienai kādā slēptuvē — zem akmens vai krituša koka, dziļākā iedobē, krasta izskalotās alās, starp koku saknēm vai biezi saaugušiem ūdens augiem. Tikai nārsta laikā koncentrējas baros. Aktīvāka kļūst krēslā un tumsā. Tad, lai barotos, iepeld arī seklākos ūdeņos.[3][4]
Vēdzelei novērota līdz 400 km tāla nārstošanas migrācija, pārvietošanās ātrums 6 km diennaktī. Pirmie nārstošanas vietās ierodas tēviņi.[3][4]
Barība
labot šo sadaļuMazāki īpatņi barojas ar kukaiņu kāpuriem, vēžiem, moluskiem un citiem bezmugurkaulniekiem. Kad vēdzele izaug lielāka, tā sāk medīt zivis un vardes. Kāpuri barojas ar zooplanktonu. [3][4]
Vairošanās
labot šo sadaļuDzimumgatavība vēdzelei iestājas 1—8 gadu vecumā, sasniedzot 14—55 cm garumu, tēviņiem parasti 2 gadu vecumā, mātītēm 3 gados.[3][4] Latvijā vēdzeles nobriest, sasniedzot 14 cm vai lielāku garumu.[4] Vēdzele nārsto periodā no novembra līdz aprīlim, Latvijā no janvāra līdz martam, kad ūdens temperatūra 0—10 °C.[4] Vislabvēlīgākā temperatūra ir zem 6 °C.[3]
Nārsts notiek dziļumā no 5 cm līdz 50 m. Ar vienu mātīti parasti nārsto vairāki tēviņi, sapulcējoties līdz 20 īpatņiem. Nārstojošās vēdzeles saveļas lodē (apmēram 60 cm diametrā) un nepārtraukti pārvietojas no vienas vietas uz otru, mātītei nēršot ikrus, bet tēviņiem tos apaugļojot ar spermu. Raksturīgs vienlaicīgs vai porciju nārsts, kas ilgst 15—50 dienas. Auglība no 8000 līdz 5 milj. ikru. Ikri bentiski vai daļēji pelaģiski, neilgu laiku pēc iznēršanas nedaudz lipīgi. Ikru diametrs 1,2—1,8 mm. To attīstība, atkarībā no ūdens temperatūras, ilgst 7—128 dienas (parasti 40—70 dienas). Kāpuri aug ātri un gada vecumā jaunās vēdzeles ir jau 8 cm garumā.[3][4] Vēdzele var sasniegt 30 gadu vecumu, Latvijā 7 gadu vecumu.[4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Fish Base: Genus: Lota
- ↑ 2,0 2,1 Population genetic structure of North American burbot (Lota lota maculosa) across the Nearctic and at its contact zone with Eurasian burbot (Lota lota lota)[novecojusi saite]
- ↑ 3,00 3,01 3,02 3,03 3,04 3,05 3,06 3,07 3,08 3,09 3,10 «Fish Base: Lota lota (Linnaeus, 1758) Burbot». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 17. decembrī. Skatīts: 2019. gada 6. februārī.
- ↑ 4,00 4,01 4,02 4,03 4,04 4,05 4,06 4,07 4,08 4,09 4,10 Latvijas Daba: Vēdzele