Indoeiropiešu pirmvaloda

Indoeiropiešu pirmvaloda ir hipotētiski konstruēta visu indoeiropiešu valodu kopīgā priekštece. Ir vairākas konkurējošas hipotēzes par indoeiropiešu pirmvalodas izcelsmi.[1] Pašreiz populārākā ir „Kurgānu hipotēze”, saskaņā ar kuru sākotnējie šīs valodas runātāji mituši Melnās jūras ziemeļu piekrastes stepēs tagadējās Ukrainas dienvidos. Alternatīvā teorija aizstāv Anatolijas kalnienes izcelsmes vietu tagadējās Turcijas vidienē.[2]

„Kurgānu hipotēze” par indoeiropiešu valodās runājošo cilšu migrāciju no aptuveni 4000. līdz 1000. gadam p.m.ē. Rozā krāsā iezīmēta indoeiropiešu kopvalodas dzimtene

Pēc F.Kortlanda (Kortlandt) uzskata jau aptuveni 3000.—3300. gadā p.m.ē. notika indoeiropiešu pirmvalodas sadalīšanās „centum” un „satem” grupās, atbilstoši skaitļa „simts” izrunai. Pēc šīs hipotēzes indoāriešu, baltu un slāvu valodas pieder pie „satem” grupas. Droši var teikt vienīgi to, ka aptuveni 2000.—2300. gadā p.m.ē. pirmvaloda jau bija sadalījusies nesaistītās meitas valodās.

Valodniecisko pētījumu vēsture labot šo sadaļu

Indoeiropiešu valodu jeb „indoģermāņu valodu” salīdzinošā izpēte sākās jau 19. gadsimta sākumā, kad Francs Bops (Franz Bopp) publicēja savu darbu „Salīdzinošā gramatika” (1833). Mūsdienu salīdzinošā valodniecība sākās ar Kārļa Brugmaņa (Karl Brugmann) pētījumu „Indoģermāņu valodu salīdzinošās gramatikas uzmetums” (Grundriss der vergleichenden Grammatik der indogermanischen Sprachen), kas publicēts 1880. gados.

Indoeiropiešu pirmvalodas pamatiezīmes labot šo sadaļu

Patskaņi labot šo sadaļu

  • Īsie patskaņi: *e, *o, iespējams, *a.
  • Garie patskaņi: *ē, *ō, iespējams, *ā.
  • Divskaņi: *ei, *eu, *ēi, *ēu, *oi, *ou, *ōi, *ōu, (iespējams, *ai, *au, *āi, *āu). * Vokālie alofoni un to garie varianti.

Lietvārdu deklinācijas labot šo sadaļu

Uzskata, ka indoeiropiešu pirmvalodai bija astoņi vai deviņi locījumi: nominatīvs (kas?), akuzatīvs (ko?), ģenitīvs (kā?), datīvs (kam?), instrumentālis (ar ko?), lokatīvs (kur?), vokatīvs (!), ablatīvs (no kurienes?) un, iespējams, allatīvs (kurp?).

Vietniekvārdi labot šo sadaļu

Sakarā ar vietniekvārdu lielo dažādību indoeiropiešu valodās, ir grūti rekonstruēt pirmvalodas vietniekvārdus. Uzskata, ka tikai pirmajā un otrajā personā ir lietoti vietniekvārdi, bet trešajā personā lietoti tā sauktie „demonstratīvi”. Pēc Roberta Bīksa (Robert S.P. Beekes) grāmatā „Ievads salīdzinošajā indoeiropiešu valodniecībā” (Comparative Indo-European Linguistics: An Introduction) pamatotā uzskata vietniekvārdi „es” — „mēs” un „tu” — „jūs” locīti šādā veidā:

Vietniekvādi (pēc Bīksa)
Pirmā persona Otrā persona
vienskaitlis daudzskaitlis vienskaitlis daudzskaitlis
Nominatīvs h₁eǵ(oH/Hom) ("es") *wei ("mēs") *tuH ("tu") *yuH ("jūs")
Akuzatīvs *h₁mé, *h₁me ("mani") *nsmé, *nōs ("mūs") *twé ("tevi") *usmé, *wōs ("jūs")
Ģenitīvs *h₁méne, *h₁moi ("mans") *ns(er)o-, *nos ("mūsu") *tewe, *toi ("tavs") *yus(er)o-, *wos ("jūsu")
Datīvs *h₁méǵʰio, *h₁moi ("man") *nsmei, *ns ("mums") *tébʰio, *toi ("tev") *usmei ("jums")
Instrumentālis *h₁moí ("ar mani") ? *toí ("ar tevi") ?
Ablatīvs *h₁med ("no manis") *nsmed ("no mums") *tued ("no tevis") *usmed ("no jums")
Lokatīvs *h₁moí ("manī") *nsmi ("mūsos") *toí ("tevī") *usmi ("jūsos")

Skaitļi labot šo sadaļu

Indoeiropiešu pirmvalodas skaitļi tiek rekonstruēti vairākos veidos. Zemāk esošajā tabulā parādīti divi populārākie variani pēc Sīlera (Sihler) un Bīksa (Beekes):

Pēc Sīlera Pēc Bīksa
viens *Hoi-no-/*Hoi-wo-/*Hoi-k(ʷ)o-; *sem- *Hoi(H)nos
divi *d(u)wo- *duoh₁
trīs *trei-; *tri- *treies
četri *kʷetwor-; *kʷetur- *kʷetuōr
pieci *penkʷe *penkʷe
seši *s(w)eḱs; *weḱs *(s)uéks
septiņi *septm̥ *séptm
astoņi *oḱtō vai *oḱtou; *h₃eḱtō vai *h₃eḱtou *h₃eḱteh₃
deviņi *(h₁)newn̥ *(h₁)néun
desmit *deḱm̥(t) *déḱmt
divdesmit *wīḱm̥t-; *widḱomt- *duidḱmti
trīsdesmit *trīḱomt-; *tridḱomt- *trih₂dḱomth₂
četrdesmit *kʷetwr̥̄ḱomt-; *kʷetwr̥dḱomt- *kʷeturdḱomth₂
piecdesmit *penkʷēḱomt-; *penkʷedḱomt- *penkʷedḱomth₂
sešdesmit *s(w)eḱsḱomt-; *weḱsdḱomt- *ueksdḱomth₂
septiņdesmit *septm̥̄ḱomt-; *septm̥dḱomt- *septmdḱomth₂
astoņdesmit *oḱtō(u)ḱomt-; *h₃eḱto(u)dḱomt- *h₃eḱth₃dḱomth₂
deviņdesmit *(h₁)newn̥̄ḱomt-; *h₁newn̥dḱomt- *h₁neundḱomth₂
simts *ḱm̥tom; *dḱm̥tom *dḱmtóm
tūkstotis *ǵheslo-; *tusdḱomti *ǵʰes-l-

Atsauces labot šo sadaļu

  1. [1] Arhivēts 2013. gada 12. jūnijā, Wayback Machine vietnē. Pētījums par pirmvalodu (angliski)
  2. Aigars Kalniņš. "Indoeiropiešu pirmvaloda". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 05.09.2023)

Literatūra labot šo sadaļu

  • Robert S. P. Beekes. Comparative Indo-European Linguistics: An Introduction. Amsterdam : John Benjamins, 1995. ISBN [[Special:BookSources/90-272-2150-2 (Europe), ISBN 1-55619-504-4 (U.S.)|90-272-2150-2 (Europe), [[Special:BookSources/1-55619-504-4|ISBN 1-55619-504-4]] (U.S.)]].
  • Carl Darling Buck. Comparative Grammar of Greek and Latin. Chicago : University of Chicago Press, 1933. ISBN 0-226-07931-7.
  • Lehmann, W., and L. Zgusta. 1979. Schleicher's tale after a century. In Festschrift for Oswald Szemerényi on the Occasion of his 65th Birthday, ed. B. Brogyanyi, 455–66. Amsterdam.
  • Mallory, J.P., (1989). In Search of the Indo-Europeans London: Thames and Hudson. ISBN 0-500-27616-1
  • Manfred Mayrhofer. Indogermanische Grammatik, i/2: Lautlehre. Heidelberg : Winter, 1986.
  • Michael Meier-Brügger. Indo-European Linguistics. New York : de Gruyter, 2003. ISBN 3-11-017433-2.
  • Renfrew, Colin (1987). Archaeology & Language. The Puzzle of the Indo-European Origins. London: Jonathan Cape. ISBN 0-224-02495-7
  • Andrew L. Sihler. New Comparative Grammar of Greek and Latin. Oxford : Oxford University Press, 1995. ISBN 0-19-508345-8.
  • Oswald Szemerényi. Introduction to Indo-European Linguistics. Oxford, 1996.
  • Vyacheslav V. Ivanov and Thomas Gamkrelidze, The Early History of Indo-European Languages, Scientific American, vol. 262, N3, 110116, March, 1990
  • William Dwight Whitney. Sanskrit Grammar. Harvard University Press, 1889. ISBN [[Special:BookSources/81-208-0621-2 (India), ISBN 0-486-43136-3 (Dover, US)|81-208-0621-2 (India), [[Special:BookSources/0-486-43136-3|ISBN 0-486-43136-3]] (Dover, US)]].
  • Remys, Edmund, General distinguishing features of various Indo-European languages and their relationship to Lithuanian, Indogermanische Forschungen, Walter de Gruyter, Berlin, New York, Band 112, 2007.

Ārējās saites labot šo sadaļu