Ģederts Ramans

Ģederts Ramans (dzimis 1927. gada 8. septembrī Jelgavā, miris 1999. gada 22. jūlijā) bija latviešu komponists, pasniedzējs un skaņu režisors.

Ģederts Ramans Personīgā informācija Dzimis 1927. gada 8. septembrī Jelgavā Miris 1999. gada 22. jūlijā (71 gads) Tautība latvietis

Profesionālā informācija Mācības Daugavpils mūzikas skolā Rīgas 1. mūzikas skolā Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā Latvijas Valsts konservatorijā Skolnieki Ģirts Bišs Mārtiņš Brauns Mikus Čeže Rihards Dubra Gunārs Freidenfelds Aivars Kalējs Rolands Kronlaks Roberts Liede Pēteris Plakidis Jānis Petraškevičs Jānis Porietis Armands Strazds Andris Vecumnieks Imants Zemzaris u.c.

Ramans ir viens no latviešu simfoniķiem, pielīdzināms Jānim Ivanovam, Ādolfam Skultem, Artūram Grīnupam, Romualdam Grīnblatam, Edmundam Goldšteinam, Jānim Kalniņam un Romualdam Kalsonam.

Dzīvesgājums

Dzimis Jelgavā ģeogrāfa Ģederta Ramana un viņa sievas vecmātes Nellijas ģimenē. Deviņu gadu vecumā sāka mācīties Daugavpils mūzikas skolā pie tautasdziesmu apdarinātāja un komponista Alfrēda Feila. Vēlāk mācījās Saulaines lauksaimniecības tehnikumā, kur apguva agronoma specialitāti, kopā ar pieciem citiem jauniešiem nodibināja muzikantu kapelu, kas spēlēja sarīkojumos un kāzās.

Mācījās klarnetes un akordeona spēli Rīgas 1. mūzikas skolā, līdztekus sāka studēt meteoroloģiju Latvijas Valsts universitātē, bet 1947. gadā sāka apgūt kordiriģēšanu Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā, kur skolotājs un komponists Jānis Līcītis viņam ieteica pamēģināt kompozīciju, tādēļ 1950. gadā iestājās konservatorijā, kur mācījās pie Ādolfa Skultes. Studiju laikā Latvijas Radio mākslinieciskais vadītājs Jānis Ivanovs uzaicināja Ramanu strādāt par skaņu režisoru. Tur Ramans strādājis līdz 1955. gadam kopā ar komponistu un estrādes orķestra vadītāju Ringoldu Ori.

1955. gadā, gadu pēc Latvijas televīzijas dibināšanas, Ramans no radio pārcēlās uz televīzijas Āgenskalna studiju, kur galvenā skaņu režisora amatā strādāja līdz 1968. gadam.

Paralēli darbam televīzijā no 1961. gada (pēc paša atmiņām, citos avotos — no 1965. gada) strādāja par kompozīcijas pasniedzēju Emila Dārziņa mūzikas skolā, no 1973. gada strādājis par pasniedzēju konservatorijā.

No 1968. līdz 1984. gadam Ramans bija Komponistu savienības valdes priekšsēdētājs. Orests Silabriedis žurnālā "Mūzikas Saule" rakstīja:

"Daudzi kā vienu no Ramana būtiskākajiem ieguldījumiem mūzikas dzīves organizēšanā atzīst Mūzikas dienu iedibināšanu [1970]. gadu otrajā pusē. "Tas sākās Kuldīgā, turpinājās citviet Latvijā, katru pavasari arvien lepnāk, no vienas dienas uz divām dienām, ar nakšņošanu un jaundarbu rakstīšanu," atceras Oļģerts Grāvītis. Pasākumos piedalījās Nacionālais simfoniskais orķestris, operas solisti, daudz skanēja kamermūzika."

Ramans dzīvoja t.s. komponistu mājā Eduarda Smiļģa ielā 34 Pārdaugavā, kur dzīvojuši arī Lija Krasinska, Ādolfs Skulte, Silvija Stumbre, Aldonis Kalniņš, Alfrēds Amoliņš un citi.

Sieva — Laima, skolasbiedrene no Mediņa mūzikas skolas laikiem, viņiem divas meitas — Ilze un Kristīne.

Darbi

Nepilnīgs saraksts:

• muzikālā komēdija "Kaijas bez jūras" (1960)
• Saksofona koncerts (1962)
• vokālais cikls Trīs tēlojumi (1969)
• Concerto leggiero deviņiem džeza instrumentiem un stīginstrumentu orķestrim (1970)
• balets "Brīnišķīgais saldējuma krāsas uzvalks" (1976)
• kantāte "Mazā regate" (1979)
• Koncerts poēma angļu ragam, obojai un simfoniskajam orķestrim (1982)
• kantāte "Dabas kalendārs" (1983)
• Divertisments flautai, trompetei, klavierēm, sitaminstrumentiem un stīginstrumentiem
• dziesmas:
  • "Man šodien astoņpadsmit gadu"
  • "Vakara saulei"
• opuss "Sālsmaize Kartupeļu ielā"
• bosanova "Krāsu deja"
• diksilends "Ar mēbelēm un paunām"
• svings "Plānā siena"
• Klarnetes sonāte à la Pulenks
• simfonijas:
  • Otrā simfonija (1965)
  • Trešā simfonija (1970)
  • Ceturtā simfonija (1974)
  • Piektā simfonija (1977)
  • Sestā simfonija (1979)
  • Septītā simfonija (1983)
  • Astotā simfonija (1985)
  • Devītā simfonija (1988)

u.c.