Atvērt galveno izvēlni
Šis raksts ir par zemūdeni. Par citām jēdziena Ronis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
zemūdene "Ronis" kaujas gatavībā

Ronis bija Latvijas Republikas, vēlāk PSRS zemūdene. Uzbūvēta 1926. gadā Nantē, Francijā, zemūdeņu Loire-Simonet klase.

zemūdene Ronis
'Ronis' ja 'Spidola' Tallinna sadamas 1927.jpg

Satura rādītājs

Tehniskie parametriLabot

Ūdensizspaids 395,5 t (virs ūdens) un 525 t (zem ūdens), garums 55 m, platums 4,6 m, iegrime 3,9 m. Maksimālais ātrums 17,5 mezgli (virs ūdens) un 10 mezgli (zem ūdens), darbības rādiuss 1660 jūras jūdzes (ar ātrumu 14 mezgli) vai 2000 jūras jūdzes (ar ātrumu 10 mezgli), zemūdens režīmā 85 jūras jūdzes (ar ātrumu 9 mezgli). Maksimālā iegrime 70 m, niršanas ātrums 10m/37s. Divi Sulzer dīzeļmotori (1300 ZS), divi Simonet elektromotori (700 ZS), degvielas krājums 19 t, divas dzenskrūves.

Bruņojums:

  • 75 mm zenītlielgabals
  • divi 7,7 mm ložmetēji
  • seši 450 mm Whitehead torpēdaparāti (4 priekšgalā - no tiem 2 grozāmie, - 2 grozāmie aizmugurē)
  • septiņas torpēdas ielādētā stāvoklī (viena rezervē)
  • komandā 32 jūrnieki (3 virsnieki, 24 instruktori, 5 matroži)

VēstureLabot

1923. gada 14. jūlijā Kara ministrija iesniedza Ministru kabinetam izskatīšanai likumprojektu par kara flotes būvprogrammu. Saskaņā ar iesniegto programmu ārzemēs būtu jāuzbūvē četras zemūdenes. Bet finansiālo līdzekļu trūkuma dēļ šo programmu nācās saīsināt, četru gadu laikā nolēma iepirkt divas zemūdenes. Pēc debatēm Saeimā, galu galā 1924. gada aprīlī pieņēma lēmumu, ka līdz 1928. gadam uzbūvēs divas zemūdenes, divus mīnu kuģus aizžogotājus un pašu spēkiem saražos 500 jūras mīnas.

1924. gada 25. oktobrī Kara ministrija parakstīja līgumu ar Francijas kuģubūvētavām «Augustin Normand» Havrā un «Société anonyme des Ateliers et Chantiers de la Loire» Nantē par divu zemūdeņu un divu mīnu traleru aizžogotāju būvi. No valsts budžeta par zemūdenēm samaksāja 6 433 800 latus. 1926. gada 1. jūlijā Nantes dokos ūdenī ielaida zemūdeni «Ronis». Svinīgajā ceremonijā piedalījās Latvijas armijas komandieris ģenerālis P. Radziņš un eskadras komandieris A. Keizerlings. Vēl pēc trim mēnešiem ūdenī nolaida arī otru Latvijas kara flotes zemūdeni — «Spīdola». No Francijas ceļā uz Latviju zemūdenes pavadīja eskadras flagmaņkugis «Virsaitis». 1927. gadā zemūdenes ieradās Rīgā.

1925. gadā kuģubūvētavā "Ateliers & Chantiers de la Loire" Nantē (Francija) uzsākta zemūdenes būvniecība, kurai piešķīra nosaukumu "Ronis". 1926. gada 1. jūlijā zemūdene nolaista uz ūdens. 1927. gadā ieskaitīta Latvijas Kara flotē, pieraksta osta ir Liepāja, bet no 1939. gada Rīga. 1940. gada 25. jūlijā ieskaitīta PSRS Kara flotes 18. zemūdeņu brigādes sastāvā ar nosaukumu "Ronis". 1941. gada 22. jūnijā atradās remontā Tosmares rūpnīcā Liepājā. Akumulatoru trūkuma dēļ nevarēja piedalīties militārās operācijās. 1941. gada 24. jūnija naktī no 24. uz 25. jūniju kopā ar zemūdeni "Spīdola" un vēl 4 padomju zemūdenēm tika nogremdēta Vācijas kara flotes bloķētās Liepājas ostas akvatorijā. 1942. gadā sadragāto korpusu izceļ un nodod pārkausēšanā.

KomandieriLabot

Ārējās saitesLabot