Augusts Dombrovskis
Augusts Nikolajs Dombrovskis[1] (dzimis 1845. gada 28. jūlijā [v.s. 16. jūlijā],[2] miris 1927. gada 13. novembrī) bija latviešu rūpnieks, sabiedriskais darbinieks mecenāts. Ievērojams ar savu darbību kultūras un izglītības veicināšanā Vecmīlgrāvī.
|
Biogrāfija
labot šo sadaļuDzimis 1845. gada 28. jūlijā Ķengaragā, Rīgā.[3] Tēvs - trūkumā nonākuša poļu muižnieka pēctecis Johans Kristians.[4] Izglītojies pašmācības ceļā, jo tēva alkoholisma dēļ ģimenei trūka naudas.[4]
Bērnībā kopā ar tēvu nodarbojies ar zvejniecību, jaunieša gados strādājis kokzāģētavā pie tēvabrāļa Jēkaba Dombrovska (viens no pirmajiem latviešu rūpniekiem). Pēc tam par iekrāto naudas summu 1887. gadā Vecmīlgrāvī atvēris pats savu kokzāģētavu.[5] Nodarbojies ar strādnieku dzīves apstākļu uzlabošanas un kultūras dzīves norišu veicināšanu.[5] 20. gadsimta sākumā dibinājis un vēlāk arī uzturējis vairākas kultūras un izglītības iestādes.[6] 1900. gadā atvēris četrgades skolu (tā sauktā Zaļā skola) un vienu no pirmajiem bērnudārziem Latvijā, 1907. gadā — pansiju kultūras darbiniekiem (Burtnieku nams), 1909. gadā — proģimnāziju.[5] 1904. gadā Dombrovskis nodibinājis atturības biedrību "Ziemeļblāzma", kuras vajadzībām tajā pašā gadā tika uzcelts biedrības nams un ierīkots parks (par Dombrovska un vairāku citu personu saziedotajiem līdzekļiem).[5][7] 1905. gada revolūcijas laikā namu nodedzināja Orlova soda ekspedīcija par tajā notikušajām revolucionāru sapulcēm, kuras biedrība uztvēra neitrāli. Bija nolemts nošaut Dombrovski, tomēr vēlāk ar ietekmīgu aizstāvju palīdzību viņš ticis atbrīvots un uz gadu devās uz ārzemēm.[4][5] 1908. gadā atvēra proģimnāziju un Burtnieku namu kultūras darbiniekiem Vecmīlgrāvī. No 1910. līdz 1913. gadam piedalījās pašreizējās kultūras pils "Ziemeļblāzma" projekta izstrādāšanā un finansēšanā.[5] Dombrovskis darbojās Rīgas Latviešu biedrībā, kur vadījis Kārtības komisiju.[5] Tāpat darbojies citās latviešu organizācijās.[3] Dombrovskis nodarbojās ar vijoļu un citu stīgu instrumentu gatavošanu.[8] Izgatavojis apmēram 1200 instrumentu - vijoļu, čellu, altu un kontrabasu.[4][5] Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā glabājas viņa darinātais kvarteta instrumentu komplekts, kurā ietilpst divas vijoles, alts un čells.[5] Sarakstījis grāmatu "Mana vijole".[4]
1926. gadā apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[9]
Miris 1927. gada 13. novembrī, apglabāts "Ziemeļblāzmas" dārzā.[10]
Piemiņa
labot šo sadaļuA. Dombrovska vārdā nosaukta pilsētas iela Vecmīlgrāvī.
2008. gadā Rīgas 2. mūzikas skola pārdēvēta par Augusta Dombrovska mūzikas skolu.[11]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Ineta Lipša. «Leģendas: Mīlgrāvja kokrūpnieks». DB.lv, 2008. gada 13. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 28. septembrī.
- ↑ «Latvijas Kareivis». Periodika.lv. Skatīts: 2012. gada 22. aprīlī.[novecojusi saite]
- ↑ 3,0 3,1 Es viņu pazīstu: latviešu biogrāfiskā vārdnīca. Rīga : Multineo. 2007. 133. lpp. ISBN 9984985598.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 Aivars Jakovičs, “Rīgas piejūra. 2. daļa.”. “Jumava”, 2016., Rīga. 181.-185. lpp. ISBN 978-9934-11-936-1
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 5,7 5,8 Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 254. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.
- ↑ «Rīdzinieki». Riga.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 14. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 22. aprīlī.
- ↑ «Augusts Dombrovskis palika nesaprasts». Diena.lv. Skatīts: 2012. gada 22. aprīlī.
- ↑ «Augusts Dombrovskis». Citariga.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 5. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 22. aprīlī.
- ↑ Anita Bormane. «Triju Zvaigžņu ordenim 90: apbalvojuma dzimšana, nebūšanas un pārvērtības». LA.LV (latviešu), 2014-03-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-01-18. Skatīts: 2020-11-16.
- ↑ «Burtnieku māja». Baronamuzejs.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 22. aprīlī.
- ↑ «PAR SKOLU». adms.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 19. novembrī. Skatīts: 2016. gada 30. septembrī.
Literatūra
labot šo sadaļuAndrejs Grāpis: Augusts Dombrovskis. Mūžs un veikums. Dzīvesgaita. Veltījumi. Grāmatas. Raksti. Dokumenti. Rīga: SIA INDEX i, 2006
Ārējās saites
labot šo sadaļuŠī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |