Ezeru ķauķis

Ezeru ķauķis jeb ezera ķauķis (Acrocephalus scirpaceus) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns. Sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā.[1] Izdala 4 pasugas.[1]

Ezeru ķauķis
Acrocephalus scirpaceus
(Hermann, 1804)
Ezeru ķauķis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaKāpelētājķauķu dzimta (Acrocephalidae)
ĢintsKāpelētājķauķi (Acrocephalus)
SugaEzeru ķauķis (Acrocephalus scirpaceus)
Ezeru ķauķis Vikikrātuvē

IzplatībaLabot

 
Ezeru ķauķis galvenokārt uzturas ezeros ar plašām niedru audzēm

Visas ezeru ķauķa populācijas ir gājputni.[2] Ligzdo Eiropas centrālajā daļā, fragmentāri arī Spānijā, Itālijā un Grieķijā. Uz ziemeļiem areāls plešas līdz Anglijas, Zviedrijas un Somijas vidienei. Ārpus Eiropas ligzdo Vidusāzijā, Aizkaukāzā, Tuvo Austrumu ziemeļu daļā un Ziemeļāfrikā. Ziemo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras.[1][3]

LatvijāLabot

Ezeru ķauķis Latvijā piemērotās vietās (ezeros un dīķos ar niedrājiem) ir parasts ligzdotājs.[3] Populācijas lielums Latvijā ir apmēram 20 000—40 000 pāru. Ligzdo galvenokārt ezeros ar plašām niedru audzēm. Parasti izvēlas niedru audzes, kuras visu gadu atrodas ūdenī un izvairas no niedru audzēm uz sauszemes.[4]

IzskatsLabot

 
Apspalvojums vienlaidus dzeltenbrūns ar vieglu rudu tonējumu mugurpusē
 
Ezeru ķauķis galvenokārt barojas ar kukaiņiem
 
Ezeru ķauķa ligzda ar olām
 
Ezeru ķauķis un dzeguzēns

Ezeru ķauķis ir spēcīgs, samērā liels ķauķis ar noapaļotiem spārniem, lielu knābi un lielām pēdām, kas piemērotas niedres aptveršanai. Ķermeņa garums 12,5—14 cm, spārnu plētums 17—21 cm, svars 8—19,7 g.[2][4][5][6]

Apspalvojums vienlaidus dzeltenbrūns: mugura, spārnu virspuses un galvas virsa nedaudz tumšākas, ar vieglu rudu tonējumu, vēders un krūtis gaiši, gandrīz balti, sāni nedaudz tumšāki kā vēders. Virs acs izplūdusi, dzeltenīga svītra, ap acu gaišs gredzens, bet starp aci un knābi tumšāks laukumiņš. Lidspalvu maliņas gaišākas.[4][5][6] Jaunie putni košāk rudi nekā pieaugušie īpatņi. Acu krāsa atkarībā no vecuma ir mainīga: jaunajiem putniem acis ir melnas vai tumši brūnas, pieaugušajiem gaiši olīvbrūnas.[5][6]

Līdzīgas sugasLabot

Visgrūtāk ezeru ķauķis atšķirams no purva ķauķa, kurš ir nedaudz lielāks. Dabā drošākā atšķiršanas pazīme ir balss, bet vairumā gadījumu, kad putns nedzied, šīs sugas nav atšķiramas pat pieredzējušam putnu pazinējam.[4]

UzvedībaLabot

Ezeru ķauķis galvenokārt uzturas ezeru, dīķu, grāvju un lēnu upju niedrājos, ir sastopams arī kārklu un vītolu audzēs ūdenstilpju krastos. Migrācijas laikā un ziemošanas vietās apmetas jebkādos biezos krūmos, mežmalās, aizaugušos dārzos un blīvi augošos, garos augos.[5][6]

BarībaLabot

Ezeru ķauķis galvenokārt barojas ar kukaiņiem un to kāpuriem, kā arī ar citiem nelieliem bezmugurkaulniekiem, piemēram, ar zirnekļiem un kolembolām. Nelielos daudzumos barojas arī ar ogām, sēklām un ziediem.[2][5][6] Barību meklē niedrēs, krūmos un uz zemes.[5]

LigzdošanaLabot

Ezeru ķauķi parasti veido monogāmus pārus. Ligzdošanas sezona Eiropā ilgst no maija līdz jūlija beigām vai augusta sākumam, Ziemeļāfrikā no aprīļa līdz jūlijam.[2][5] Ligzdo vaļīgās kolonijās, apmēram 15—50 m attālumā viens no otra. Dziļo kausveida ligzdu pāris būvē kopīgi, tomēr lielāko daļu darba paveic mātīte. Tā parasti atrodas niedrēs, seklā ūdenī, apmēram 50—80 cm augstumā no ūdens virsmas. Līgzda vīta no niedru šķiedrām, sausas zāles, augu pūkām un zirnekļu tīkla pavedieniem, no iekšpuses izklāta ar smalkākiem stiebriņiem un dažiem matiem.[5][6]

Dējumā 3—6 olas. Inkubācijas periods ilgst 8—13 dienas, perē galvenokārt mātīte. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido 10—13 dienu vecumā. Vecāki turpina barot jaunos putnus papildu 10—14 dienas.[5][6]

Ezeru ķauķis un dzeguzeLabot

Ezeru ķauķis ļoti bieži kļūst par dzeguzes upuri. Dzeguze ligzdā iedēj tikai vienu olu. Dzeguzēns parasti izšķiļas pirmais un pārējās olas izgrūž no ligzdas. Dzeguzēnam, lai izaugtu, nepieciešams tik daudz barības, cik parasti apēd 3—4 ķauķēni. Dzeguzēns aug ātri un drīz vien ir lielāks nekā viņa audžuvecāki. Dzegužu parazītisms starp ezeru ķauķiem var sasniegt tādu līmeni, ka krītas populācijas lielums. Tādā gadījumā dzeguzes pārmetas uz citu sugu.[5]

SistemātikaLabot

Ezeru ķauķim ir 4 pasugas:[1]

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot