Ilze Indrāne, īstajā vārdā Undina Jātniece, (dzimusi Undīna Liepiņa 1927. gada 23. aprīlī) ir latviešu pedagoģe, rakstniece un dramaturģe. Bijusi Kusas skolas direktore.

Ilze Indrāne
Undina Jātniece
Personīgā informācija
Dzimusi 1927. gada 23. aprīlī (96 gadi)
Valsts karogs: Latvija Lazdonas pagasts, Madonas apriņķis, Latvija
Pilsonība Karogs: Latvija Latvija
Tautība latviete
Literārā darbība
Pseidonīms Ilze Indrāne
Nodarbošanās skolotāja, rakstniece, dramaturģe
Valoda latviešu
Slavenākie darbi "Lazdu laipa" (1963), "Cepure ar kastaņiem" (1966)
Augstskola Rīgas Pedagoģiskais institūts

Dzīves gājums labot šo sadaļu

Bērnība un izglītība labot šo sadaļu

Dzimusi kā Undīna Liepiņa 1927. gadā Lazdonas pagasta “Ciskānos” zemnieku kalpu ģimenē. Bērnības gadus pavadīja Vestienas pagasta ”Brantos”. Mācījās pirmās un otrās pakāpes Vestienas pamatskolā (1935—1941). No 1941. līdz 1946. gadam mācjās Madonas ģimnāzijā, vadīja skolas literāro žurnālu “Avots”. 1946. gadā uzaicināta strādāt par skolotāju Mārcienas pamatskolā ar apvienotajām 1. — 4. bērnunama klasēm. No 1948. līdz 1951. gadam studēja Valsts Pedagoģiskajā institūtā latviešu literatūras nodaļā.

Pedagoģes un rakstnieces gaitas labot šo sadaļu

No 1948. gada strādāja Kusas astoņgadīgajā skolā par direktori, saņēma ”Skolotāja teicamnieka” nozīmi. 1955. gadā "Skolotāju Avīzē" publicēja tēlojumu "Vēstule pedagoģijas lektoram", 1956. gadā atbrīvota no direktores amata par nepakļaušanos padomju iekārtas politiskajām prasībām. No 1956. līdz 1967. gadam strādāja Praulienas pamatskolā nepilnu darba slodzi, vadīja skolēnu dramatisko pulciņu.[1]

1959. gadā publicēja Ilzes Indrānes stāstu krājumu "Dzirkstis", 1961. gadā viņu uzņēma Latvijas PSR Rakstnieku savienībā. 1963. gadā iznāca viņas romāns "Lazdu laipa", kas tika uzvests Valmieras teātrī (1963) un Rīgas Jaunatnes teātrī (1964).

Šobrīd rakstniece dzīvo Praulienas pagasta “Lejaszīlēs”.

2013. gadā, atzīmējot romāna "Lazdu laipa" pirmā izdevuma 50 gadu jubileju, tika atjaunots tiltiņš pāri Madonas upītei Madonas Mīlestības graviņā.[2]

Bibliogrāfija labot šo sadaļu

Īsprozas krājumi labot šo sadaļu

  • Dzirkstis. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1959.
  • Maize. Rīga: Liesma, 1966.
  • Basām kājām. Rīga: Liesma, 1970.
  • Divpadsmit logi. Rīga: Nordik, 2012.

Romāni labot šo sadaļu

  • Lazdu laipa. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1963.
  • Cepure ar kastaņiem. Rīga: Liesma, 1966.
  • Ūdensnesējs. Rīga: Liesma, 1971.
  • Aisma. Rīga: Liesma, 1980.
  • Zemesvēzi dzirdēt. Rīga: Liesma, 1984.
  • Putnu stunda. Rīga: Karogs, 1996.
  • Dievsunīši. Rīga: Nordik, 2007.

Bērnu grāmatas labot šo sadaļu

  • Tipsis, Topsis un Tedis. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1960.
  • Kur ir tāda egle? Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1964.
  • Labā diena. Rīga: Liesma, 1967.
  • Cīņa ar milzi. Rīga: Liesma, 1969.
  • Pirmās klases pasakas. Rīga: Liesma, 1970.
  • Anemone. Rīga: Liesma, 1974.
  • Meklēju zēnu ar zaļām acīm. Rīga: Liesma, 1975.
  • Slotu karalis. Rīga: Sprīdītis, 1990.
  • Baltā stunda. Rīga: Zvaigzne ABC, 2008.

Lugas un scenāriji labot šo sadaļu

  • Tilts. (1961)
  • Sudraba avots. (1965)
  • Dzeguzīte gadus skaita. (1965)
  • Kam tu zviedzi, kumeliņi? (1972)
  • Filmas "Liktenim spītējot" (1975) scenārijs.

Apbalvojumi labot šo sadaļu

  • Latvijas PSR Valsts prēmija (1965) par romānu "Lazdu laipa"
  • Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece (1974)
  • Eduarda Veidenbauma prēmija (1984) par romānu “Zemesvēzi dzirdēt”
  • Latvijas PSR Valsts prēmija (1985)
  • Triju Zvaigžņu ordenis (2012)

Atsauces labot šo sadaļu

  1. No Kusas pamatskolas arhīva materiāliem
  2. Ilzes Indrānes dzīve divos laikmetos. Bijušajā PSRS joprojām atceras filmu "Liktenim spītējot" Arhivēts 2017. gada 17. jūlijā, Wayback Machine vietnē. Inguna Mukāne jauns.lv 2017. gada 13. maijā