1892. gads Latvijā

Notikumi labot šo sadaļu

7. aprīlis — Sēmes muižas īpašniece Anete fon Deršau lika pamatakmeni jaunajai Sēmes baznīcai.

9. jūlijs — Ķemeros tika likts pamatakmens Pētera un Pāvila pareizticīgajai baznīcai. Uz svinībās ieradās arhibīskaps Arsēnijs no Rīgas.

24. septembris — Rīgā, vienā no bijušajiem Rīgas nocietinājuma torņiem – Pulvertornī, notika svinīga korporācijas "Rubonia" mītnes atklāšana.

25. oktobris — tika iesvētīta Liepājas otrās patstāvīgās latviešu luteriskās draudzes (tagad Liepājas Lutera ev. luteriskā draudze) ēka. Tā bija koka baznīciņa bez torņa Brīvības un Jelgavas ielu stūrī.

novembris — Rīgā Mogiļevas palīgbīskaps Albins Simons iesvētīja Svētā Franciska Romas Katoļu baznīcu.

Tika izdots Krievijas pilsētu nolikums Baltijas guberņās, kas paredzēja turpmāk izveidot trīs jaunas institūcijas: vēlētāju sapulci, domi un valdi ar pilsētas galvu.
Valmiera kļuva par pirmo pilsētu Latvijā, kur domes vairākumā ievēlēja latviešus.
Kandavas miests ar 2100 iedzīvotājiem ieguva sašaurinātas pilsētas tiesības.
Ķempēnu pagastu apvienoja ar Ēveles pagastu.
Amerikā tika dibināta Filadelfijas Brīvo latvju biedrība.
Tika atklāta kuģu satiksme starp Daugavpili un Vitebsku.
Līgatnes papīrfabrikā darbu uzsāka otrā papīrmašīna.
Līgatnē tika uzcelts slimnīcas ēkas 1. stāvs ar 11 vietām.
Priekš ūdens stacijas pie Krīdenera dambja līdz Daugavas brīvajai straumei izbūvēja jaunu, nosegtu (mūrētu) ūdens pievadkanālu.
Preiļos tika uzcelti divi rūpniecības uzņēmumi – spirta dedzinātava un alusdarītava.
Kārlis Millers (Zariņu Kārlis) atvēra privāto Cēsu reālskolu.
Tika pabeigts Rūmenes muižas ansamblis (iesākts 1876. gadā). Muižas ēku ansamblī ietilpa siltumnīcas, pienotava, staļļi, pati muižas dzīvojamā ēka. Rūmenes parku šajā gadā projektējis slavenais ainavu arhitekts Georgs Fridrihs Ferdinands Kufalts.
Tika uzcelta Bērzes piensaimnieku biedrības "Ņiva" (latviski "Druva") ēka.

Iznāca slavenais A. Bīlenšteina darbs «Die Grenzen des lettischen Volkstammes und der lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13. Jahrhundert». Etnogrāfijas un valodas pētnieks par Latvijas pirmiemītniekiem atzina latviešu senčus, un mēģināja to pierādīt ar vairākiem argumentiem. Šajā darbā tika dota pirmā latviešu izlokšņu karte.
Jānis Misiņš ar savu bibliotēku pārcēlās uz Lejasciemu un blakus bibliotēkai atvēra arī grāmatu un kancelejas preču tirgotavu.

21. janvāris — Roberts Garselis, inženieris, sabiedrisks darbinieks (1936)
12. marts — Jēkabs Prīmanis, mediķis (1971)
28. marts — Valdemārs Tone, gleznotājs (1958)
10. jūnijs — Bernhards Bērents, jurists, politiķis (1946)
8. septembris — Heinrihs Leonhards Skuja, biologs (1972)
11. septembris — Ludvigs Ēķis, sabiedrisks darbinieks (1943)
10. decembris - Vilis Bergmanis, aktieris, teātra darbinieks (miris 1976.)
25. decembris — Jūlijs Lācis, rakstnieks, žurnālists, sabiedrisks darbinieks (1941)

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.