Karš par Spānijas mantojumu

Karš par Spānijas mantojumu
	Daļa no Francijas un Hābsburgu sāncensības
	; Pulksteņa rādītāja virzienā, no augšas pa kreisi: Blenheimas kauja (1704. gada 13. augustā); Ramiljē kauja (1706. gada 23. maijā); Denēnas kauja (1712. gada 24. jūlijā); Almansas kauja (1707. gada 25. aprīlī);
Datums	1701. gada 9. jūlijs – 1715. gada 6. februāris
Vieta	Eiropā: Zemās valstis, Itālija, Ungārijas karaliste, Spānija, Portugāle, Provansa; Ziemeļamerikā: Spāņu Florida, Vestindija, Trīspadsmit kolonijas un Ņūfaundlenda; Dienvidamerikā: Granāda, Brazīlija; Āzijā: Indija, Ostindija; Āfrikā: Rietumāfrika;
Iznākums	Utrehtas, Raštates, Bādenes miera līgumi
Teritoriālās; izmaiņas	Filips V tiek atzīts par Spānijas karali, bet atsakās no savām pretenzijām uz Francijas troni; Spānija atdod Spāņu Nīderlandi, Neapoles karalisti, Milānu un Sardīniju Austrijai, Sicīliju Savojai, Gibraltāru un Menorku Lielbritānijai; Francija atdeva Ipru Austrijai, tomēr saglabājot Orānas principātu un Ubaijas ieleju; Nīderlandes Republika tika atalgota ar robežcietokšņu izbūvi;
Karotāji
Svētā Romas impērija; Anglijas Karaliste (līdz 1707. gadam); Skotijas karaliste (līdz 1707. gadam); Lielbritānija (no 1707. gada); Nīderlandes Republika; Hābsburgu Spānija; Prūsija (no 1702. gada); Portugāle (no 1702. gada); Savoja (no 1702. gada);	Francijas karaliste; Burbonu Spānija; Bavārija (līdz 1704. gadam); Savoja (līdz 1703. gadam); Portugāle (līdz 1702. gadam); Ķelnes kūrfirste (līdz 1702. gadam); Ljēžas bīskapija (līdz 1702. gadam); Kuruci (1703–1711. gadi);
Komandieri un līderi
Kārlis VI; Leopolds I Hābsburgs; Jozefs I Hābsburgs; Savojas princis Eižens; Gvido Starhembergs; Viljams III (līdz 1702. gadam); Anna Stjuarte (no 1702. gada); Džons Čērčils; Džordžs Rūks; Antonijs Heinsijs; Henrijs Nasavs-Overkirks; Filips van Almande; Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija); Anhaltes-Desavas Leopolds; Pedru II Mierīgais; Antonio Souza; Viktors Amadejs II; Frederiks I; Kārlis Aleksandrs;	Luijs XIV; Viljārs; Vendomas hercogs; Bervikas hercogs; Buflērs; Villeruā; Bezons; Filips V; Bavārija Maksimiliāns II Emanuels; Jozefs Klemenss; Ferencs II Rākoci;
Spēks
: 260 090; : 119 000; : 70 000; : 40 000; : 28 000;	: 255 000–400 000; : 70 000; Bavārija: 20 000;
Zaudējumi
: 250 000 nogalināti un ievainoti; : 200 000 nogalināti un ievainoti; : 50 000 nogalināti un ievainoti; : 50 000 nogalināti un ievainoti;	400 000–500 000 nogalināti un ievainoti; Bavārija: apmēram 100 000 nogalināti un ievainoti;
	Kopējie upuri karadarbības rezultātā (abās pusēs): 400 000; Kopā ieskaitot slimības: 700 000 līdz 1 251 000;

Karš par Spānijas mantojumu bija konflikts starp vairākām Eiropas valstīm, kas ilga no 1701. līdz 1714. gadam.

Karu izraisīja ilgstošā Francijas un Hābsburgu cīņa par hegemoniju Eiropā. Tā kā Spānijas karalim, pēdējam Habsburgu dinastijas pārstāvim Karlosam II nebija mantinieku, jautājums par varas pārņemšanu kļuva aktuāls vairākās Eiropas valstīs. Mēģinājums sadalīt impēriju starp troņa pretendentiem (Francijas Burboniem, Austrijas Hābsburgiem un Bavārijas Vitelsbahiem) bija neveiksmīgs.

Pēc Karlosa II nāves Spānijas troni ieguva Francijas karaļa Luija XIV mazdēls Anžū Filips. Tā kā šāds risinājums apdraudētu Eiropas līdzsvaru, Lielbritānija, Nīderlande, Svētās Romas impērijas imperators Leopolds, Prūsija, Hannovere, citas vācu valstiņas un Portugāle noslēdza savienību pret Franciju. Alianse guva panākumus, izņemot Spāniju, kur Filips veiksmīgi noturēja savas pozīcijas.

1713. gadā notika Utrehtas miera kongress, ar kuru karš beidzās. 1714. gadā tiks noslēgts Raštates miera līgums starp Franciju un Austriju un Bādenes miera līgums starp Franciju un Svēto Romas impēriju.

LiteratūraLabot

Renger E. de Bruin. Performances of Peace: Utrecht 1713. Brill, 2011. JSTOR 10.1163/j.ctt1w76w4b.
Gilbert, Arthur N. (1976). "Army Impressment During the War of the Spanish Succession". The Historian 38 (4): 689–708. doi:10.1111/j.1540-6563.1976.tb00057.x. JSTOR 24444302.
Thomson, M. A. (1954). "Louis XIV and the Origins of the War of the Spanish Succession". Transactions of the Royal Historical Society 4: 111–134. doi:10.2307/3678854. JSTOR 3678854.

Ārējās saitesLabot

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Karš par Spānijas mantojumu.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

AtsaucesLabot

↑ ^1,0 ^1,1 Wilson, 2016
↑ Glete, 2001, 156. lpp.
↑ Ostwald, 2000, 664. lpp.
↑ Rasler, 1994, 129. lpp.
↑ Craig, 1964, 7. lpp.
↑ Dwyer, 2014, 14. lpp.
↑ Lynn, 1994, 894. lpp.
↑ Vault, 1845, 98, 540, 625. lpp.
↑ Vault, 1845, 454. lpp.
↑ Clodfelter, 2008, 74. lpp.
↑ ^11,0 ^11,1 ^11,2 Clodfelter, 2008
↑ Urlanis, 1971, 187. lpp.
↑ Levy, 2014, 90. lpp.

Kļūda atsaucē: Grupai "lower-alpha" pastāv <ref> iezīmes, bet nav atrodama atbilstoša <references group="lower-alpha"/> iezīme

[Wilson—2016——-1] 1,0 ^1,1 Wilson, 2016

[Glete—2001——156-3] Glete, 2001, 156. lpp.

[Ostwald—2000——664-4] Ostwald, 2000, 664. lpp.

[Rasler—1994——129-6] Rasler, 1994, 129. lpp.

[Craig—1964——7-7] Craig, 1964, 7. lpp.

[Dwyer—2014——14-9] Dwyer, 2014, 14. lpp.

[Lynn—1994——894-10] Lynn, 1994, 894. lpp.

[Vault—1845——98,_540,_625-11] Vault, 1845, 98, 540, 625. lpp.

[Vault—1845——454-13] Vault, 1845, 454. lpp.

[Clodfelter—2008——74-14] Clodfelter, 2008, 74. lpp.

[Clodfelter—2008——-16] 11,0 ^11,1 ^11,2 Clodfelter, 2008

[Urlanis—1971——187-17] Urlanis, 1971, 187. lpp.

[Levy—2014——90-18] Levy, 2014, 90. lpp.

[1]

[a]

[2]

[b]

[4]

[5]

[c]

[6]

[7]

[d]

[9]

[e]

[11]

[12]

[13]